Podkāsti

Pērn Krievija izvērsa vēl nebijuša līmeņa hibrīdos uzbrukumus pret Rietumvalstīm. Līdztekus tipiskajai propagandas un melu kampaņām Krievija uzsāka jauna veida ietekmes operācijas no kurām jūtamākās bija vērstas pret Baltijas valstīm, sistemātiski bojājot zemūdens infrastruktūru. Kāds ir mērķis šāda veida uzbrukumiem un kā tos tulkot, par to...

Aizritējis jau trešais gads, kopš agresorvalsts Krievija ir uzsākusi pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, un turpinoties karam, arī mūsu reģions saskaras ar dažādiem drošības izaicinājumiem. Tas ietver gan arvien plašāk izvērstās Krievijas hibrīdkara aktivitātes Eiropā un Baltijas jūras reģionā, gan jaunās ASV administrācijas nestos pārmaiņu vējus...
Jau vairāk nekā 1000 dienas Ukraina varonīgi cīnās pret Krievijas okupantiem, un šajā cīņā diemžēl zaudēti ne vien cilvēki un infrastruktūra, bet arī kultūras mantojuma objekti, par ko neesam raduši tik daudz runāt. Tomēr UNESCO šī gada oktobrī apstiprināja, ka karā zaudēti vai bojāti 457 Ukrainas kultūras mantojuma objekti, tikmēr Ukrainas...
Iepriekšējos “Droši ir zināt” ierakstos jau esam iesākuši sarunu par kritiskās infrastruktūras aizsardzību, raksturojot situāciju kopumā – gan Latvijā, gan Eiropā. Apdraudējumu rada gan militārs konflikts, gan terorisms un dabas katastrofas, taču laimīgā kārtā Latvijā ir izveidota sistēma un ieviesti dažādi instrumenti, lai krīzes situācijā spētu...
Gan miera, gan krīzes apstākļos valsts spēja glābt savu iedzīvotāju veselības un dzīvības ir tik pat svarīga, kā spēja militāriem līdzekļiem aizsargāt tās teritoriju un sabiedrību. Nesen piedzīvotā Covid-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā savas darbības procedūras liek pārskatīt arī lielākajam un daudzfunkcionālākajam Latvijas veselības...

Pēdējo gadu laikā ir būtiski audzis kiberuzbrukumu skaits pret Rietumvalstīm, tostarp arī pret Latviju. Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvija ir bijusi otrajā vietā Eiropas Savienībā (ES) pēc piedzīvoto kiberuzbrukumu skaita. Taču kopējais kiberapdraudējuma līmeņa pieaugums Eiropā nav jauna parādība – jau pirms dažiem gadiem Eiropas...

Krievijas izvērstais karš pret Ukrainu ir neatgriezeniski ietekmējis Eiropas drošības vidi. Ir skaidrs, ka Krievija arī turpmāk izmantos militāros instrumentus savu politisko mērķu sasniegšanai. Tiek prognozēts, ka turpmāko piecu gadu laikā Krievija turpinās intensīvi attīstīt savas militārās spējas, radot apdraudējumu Latvijai un tās iedzīvotājiem...

Krievijas agresija Ukrainā liecina, ka tieši kritiskās infrastruktūras objekti kļūst par vienu no galvenajiem triecienu mērķiem. Agresorvalsts Krievija, kas vienlaikus ir arī Latvijas galvenais ārējais drauds, ar savu rīcību iebrukumā Ukrainā ir skaidri pierādījusi, ka sistemātiska kritiskās infrastruktūras, jo īpaši civilās infrastruktūras...

Jaunajā, 2023. gadā pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā definēts, ka Latvijas valsts aizsardzība un neatkarības nosargāšana ir visas sabiedrības kopīga atbildība, kas tiek īstenota no individuālā līdz valstiskajam līmenim. Dzīvē šis princips jau no 2019. gada tiek īstenots kā visaptveroša valsts aizsardzība, kas ir viens no četriem mūsu...
Militārie konflikti ir pierādījuši, ka viens no pamatnosacījumiem veiksmīgai valsts aizsardzībai pret ārēju iebrukumu, ir efektīva medicīniskās palīdzības sniegšana karavīriem un civiliedzīvotājiem. Krievijas okupantu aizsāktais pilna mēroga karš Ukrainā jautājumu par šīm spējām ir aktualizējis arī Latvijā. Ukrainā gūtā pieredze liecina, ka...