Armija pret Putinu: pētījums par vēlēšanu rezultātiem Krievijas militārajās bāzēs

Ārvalstīs
Sargs.lv/ridl.io
referendums
Foto: Foto: Sergei Fadeichev/TASS/Scanpix

Jūnija beigās Krievijā notika balsojums par izmaiņām Krievijas Konstitūcijā, kuru pēc oficiālajiem rezultātiem atbalstīja 78% vēlētāju. Domnīca “Riddle” analizē Krievijas militārpersonu vēlēšanu tendences, pētot, kāpēc viņi bijuši negatīvāk noskaņoti pret jaunajām pārmaiņām.

Krievijas publicētie oficiālie rezultāti liecināja, ka 77.92% (57,7 miljoni vēlētāju) atbalstīja izmaiņas Krievijas konstitūcijā, savukārt 21,27 - izmaiņas neatbalstīja. Kopumā balsošanā piedalījās 74,2 miljoni vēlētāju, kas sastāda 67.97% Krievijas balsstiesīgo iedzīvotāju.

Lai arī eksperti un novērotāji apšauba referenduma rezultātu patiesumu, oficiālie rezultāti parāda neraksturīgi augstu “pret” balsu īpatsvaru atsevišķos balsošanas iecirkņos. Šie rezultāti bija neraksturīgi augsti ne tikai attiecībā pret kopējiem rezultātiem Krievijā, bet arī attiecībā pret reģionu ap balsošanas iecirkni.

Pēc domnīcas “Riddle” pētnieku pētījuma rezultātiem, būtiskākais faktors, kas vieno šos iecirkņus – tajos balsojušas Krievijas militārpersonas, Krievijas Bruņoto spēku civilie darbinieki un viņu ģimenes. Jāatzīmē, ka sakarība nav absolūta. atsevišķos iecirkņos Krievijā neraksturīgi augstie “pret” rezultāti nav saistīti ar Krievijas Bruņoto spēku vienību klātbūtni, kā arī atsevišķās bāzēs, piemēram, Novaja Zemļa sakarība nav novērojama. Neskatoties uz to, negaidīti liels ir gadījumu skaits, kurā “pret” rezultātu lielāks īpatsvars saistāms ar Krievijas Bruņoto spēku tuvumu, kuri parasti tiek saistīti ar uzticību V.Putina režīmam Krievijā.

Sverdlovskas apriņķī 32.94% balsotāju izmaiņas Krievijas Konstitūcijā neatbalstīja, taču slēgtajā Svobodinas pilsētā, ku–rā ir izvietots 42. Stratēģiskā raķešu karaspēka divizions, balsošanas iecirkņos izmaiņas neatbalstošo balsotāju īpatsvars variēja no 40,92% līdz 52.03%. Līdzīgā veidā Murmanskas apgabala “pret” balsu īpatsvars bija 36.33%, savukārt Zaozjorskas zemūdeņu bāzē referendumu neatbalstīja no 43.91% līdz 50.14% balsotāju. Kopumā sakarība novērota 37 balsošanas iecirkņos militārajās bāzēs, tai skaitā Kaļiņingradā un Pēterburgas apgabalā.

Pētījuma autori uzsver – 2016. gada Krievijas Valsts domes un 2018. gada Krievijas Prezidenta vēlēšanās šāda veida anomālijas netika konstatētas. Pētījuma autori to skaidro ar vairākiem faktoriem; pirmkārt, militāro vienību komandieri nav gatavi riskēt ar savu amatu, iekļūstot konfliktā ar komandieriem un izlūkošanas dienestiem. Otrkārt, vietējām vēlēšanu komisijām nav bijusi iespēja ietekmēt rezultātus militārajās bāzēs, kuru vēlēšanu komisijas sastāvēja no Krievijas Aizsardzības ministrijas civilajiem darbiniekiem.

Dalies ar šo ziņu