Aktuāli

Ziņojums: Globālais miers pasliktinās, Eiropai draud civiliedzīvotāju nemieri

Ārvalstīs
LETA
Image
Miers
Foto: AFP/Scanpix

Globālais miers pēdējā gada laikā ir pasliktinājies, un šī ir ceturtā reize pēdējo piecu gadu laikā, kad pasaule piedzīvojusi miera samazināšanos, turklāt Covid-19 ietekmē Eiropa var piedzīvot civiliedzīvotāju nemieru pieaugumu, teikts jaunākajā "Globālā miera indeksa" ziņojumā.

Šī gada rezultāti liecina, ka pasaules miera līmenis ir pasliktinājies un valstu vidējais rādītājs indeksā pazeminājies par 0,34 procentiem. Šis ir devītais miera pasliktināšanās rādītājs pēdējos divpadsmit gados. 81 valstī miera rādītāji ir uzlabojušies, savukārt pērn situācija ir pasliktinājusies 80 pasaules valstīs.

Ziņojumā uzsvērts, ka 2020.gada Globālais miera indekss parāda pasauli, kurā konflikti un krīzes, kas radušās pēdējā desmitgadē, sākušas mazināties, tomēr tās aizvieto jauna spriedze un nenoteiktība, ko radījusi tostarp Covid-19 pandēmija.

Mierīgākā valsts pasaulē joprojām ir Islande, šo pozīciju noturot kopš 2008.gada. Indeksa augšgalā tai pievienojas Jaunzēlande, Austrija, Portugāle un Dānija. Latvija šajā indeksā 163 valstu konkurencē ierindota 34. vietā.

Par nemierīgāko valsti pasaulē jau otro gadu pēc kārtas atzīta Afganistāna, kam seko Sīrija, Irāka, Dienvidsudāna un Jemena. Visas minētās valstis, izņemot Jemenu, tikušas atzītas par visnemierīgākajām valstīm vismaz pēdējo piecu gadu laikā.

Tikai divi no deviņiem pasaules reģioniem gada laikā kļuvuši mierīgāki. Lielākie uzlabojumi notikuši Krievijā Eirāzijas reģionā, kam seko Ziemeļamerika, kas ir vienīgais reģions, kurā fiksēti uzlabojumi visos trīs indeksa domēnos, tikmēr Krievija un Eirāzija piedzīvojusi uzlabojumus tādos indeksa domēnos kā "Konflikti' un "Drošība", savukārt pasliktinājums noticis "Militarizācijas" domēnā.

Ziņojumā akcentēts, ka pasaule patlaban ir ievērojami nemierīgāka, nekā tas bijis brīdī, kad ieviests indekss. Kopš 2008.gada vidējais valstu miera indekss sarucis par 3,76 procentiem. Miera līmeņa samazināšanās pēdējā dekādē saistīta ar virkni faktoru, tostarp pieaugušo terorisma aktivitāti, konfliktu eskalācija Tuvajos Austrumos, pieaugošā reģionālā spriedze Austrumeiropā un Ziemeļaustumāzijā, kā arī pieaugošais bēgļu skaits un paaugstinātā politiskā spriedze Eiropā un ASV.

Vardarbības ekonomiskā ietekme uz pasaules ekonomiku 2019.gadā pirktspējas paritātes (PPP) izteiksmē bija 14,5 triljoni dolāru. Šis skaitlis ir ekvivalents 10,6 % no pasaules ekonomiskās aktivitātes (pasaules kopprodukts) vai 1909 ASV dolāriem uz vienu cilvēku. Vardarbības ekonomiskā ietekme no 2018.gada līdz 2019.gadam ir uzlabojusies par 0,2 procentiem, kas saistīts ar bruņoto konfliktu samazināšanos.

Vardarbība turpina būtiski ietekmēt ekonomiskos rādītājus visā pasaulē. Desmit valstīs, kuras visvairāk skārusi vardarbība, vidējā vardarbības ekonomiskā ietekme bija vienāda ar vidēji 41 procentu no IKP, salīdzinot ar mazāk nekā četriem procentiem valstīs, kuras vardarbība skārusi vismazāk. Sīrija, Dienvidsudāna, Afganistāna un Venecuēla 2019.gadā cieta lielākās proporcionālās vardarbības ekonomiskās izmaksas, kas bija attiecīgi 60%, 57%, 51% un 48% no IKP.

Ziņojumā ietvertā pozitīvā miera pētījumā galvenā uzmanība tiek pievērsta Covid-19 pandēmijas ietekmei uz pozitīvo mieru. Pozitīvais miers mēra valsts spēju uzturēt mieru. Kritieni pozitīvā mierā rādītājos parasti notiek pirms kritieniem vispārējā miera rādītājos. Pandēmijas ietekmei, it īpaši tās ekonomiskajām sekām, iespējams, būs nopietna ietekme uz sabiedrības funkcionēšanu. Šī ietekme varētu izraisīt pozitīvā miera pasliktināšanos un palielināt vardarbības uzliesmojumu un konfliktu risku.

 

Ziņojumā prognozēts, ka, visticamāk, Eiropa piedzīvos civiliedzīvotāju nemieru pieaugumu, pieaugot recesijas riskam, savukārt daudzas Āfrikas valstis saskarsies ar badu, radot papildu stresu daudzām nestabilām valstīm. Valstīm ar spēcīgu pozitīvu mieru ir lielāka izturība pret dažādiem satricinājumiem, piemēram, Covid-19 un tam sekojošo recesiju.

2020. gada Globālā miera indeksa ziņojumā īpaša uzmanība tiek pievērsta arī Ekoloģisko draudu reģistram. Ekoloģisko draudu pieaugums jau var tikt fiksēts - kopējais dabas katastrofu skaits pēdējās četrās desmitgadēs ir trīskāršojies, vienlaikus pieaugot arī to ekonomiskajai ietekmei.

Dalies ar šo ziņu