Vācija rosina stiprināt vienotu Eiropas Savienības aizsardzības politiku

Ārvalstīs
Sargs.lv/DefenseNews.com
Image
Karrenbauere
Foto: AFP/Scanpix

Vācija plāno izmantot savu prezidēšanas laiku Eiropas Savienības Padomē, rosinot veidot Eiropas līmeņa draudu analīzes sistēmu un pieļautu trešo valstu partneriem iesaistīties Eiropas aizsardzības projektos. Ar šādu iniciatīvu nākusi klajā Vācijas aizsardzības ministre Annegrēta Krampa – Karenbauere, ziņo militārās informācijas portāls "DefenseNews.com".

2020. gada 1. jūlijā Vācija no Horvātijas pārņems prezidēšanu Eiropas Savienības Padomē. Par vienu no saviem mērķiem Vācija ir izvirzījusi stiprināt Eiropas Savienības aizsardzības politikas centienus, kas pēdējos gados ir kritizēti par pārāk lielu birokrātismu un taustāmu rezultātu trūkumu.

Dalībvalstīm kopīga draudu analīze palīdzēs veidot jaunus mehānismus, lai noteiktu nepieciešamos ieguldījumus jaunu spēju veidošanai. Lai arī šāda analīze ir ikdiena dalībvalstīm nacionālajā līmenī, Eiropas Savienības līmenī šāda iniciatīva tiek virzīta pirmo reizi.

A. Krampa – Karenbauere intervijā domnīcai “Atlantic Council” iniciatīvu aprakstīja kā “kopēja stratēģiskā kompasa” meklējumus un ka “tā dotu Eiropas Savienībai iespēju iesaistīties pretterorisma iniciatīvās Āfrikā, tādējādi samazinot nepieciešamību pēc ASV spēku klātesamības reģionā”

Sagaidāms, ka iniciatīvas lielākie izaicinājumi būs atrast kopīgu valodu jautājumos par Ķīnu un Krieviju. Vienlaikus galvassāpes rada arī transatlantiskās attiecības, pēdējo mēnešu laikā vairākkārt palielinoties ASV spiedienam pret Eiropu jautājumos par Eiropas ieguldījumu kopīgas drošības stiprināšanai.

ASV aizsardzības industrijas pārstāvji vēlas plašāku pieeju ES pastāvīgajai strukturētajai sadarbībai (PESCO), kas saņem līdzfinansējumu no Eiropas Aizsardzības fonda. Pašlaik tiek plānots fonda darbībai atvēlēt deviņus miljardus eiro periodā no 2021. līdz 2027. gadam, un ES dalībvalstis vēlas primāri šos resursus tērēt, lai uzlabotu sadarbību starp Eiropas Savienības valstīm.

Lai saspīlējumu atrisinātu, Vācijas, Francijas, Itālijas un Spānijas aizsardzības ministri mudina pieņemt Somijas piedāvāto risinājumu, kas ietver premisu, ka arī valstis, kas nav ES dalībvalstis, it īpaši NATO partneri, var iesaistīties PESCO projektos tik ilgi, kamēr ES dalībvalstīm projektā ir saglabāta vadošā loma. A. Krampa – Karenbauere intervijā “Atlantic Council” optimistiski norādīja: “Mēs centīsimies ieviest šo ierosinājumu, lai tādējādi iesaistītu trešo valstu partnerus PESCO projektos”

Savā vēstulē ES Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzepam Borelam četru dalībvalstu ministri norādīja, ka “Līdzsvarots kompromiss ir visu iesaistīto dalībvalstu un to iespējamo partnervalstu interesēs”. Vēstulē minēts, ka “Iespēja partneriem iesaistīties PESCO projektos nenozīmē, ka tie noteikti būs finansējami no Eiropas Aizsardzības industrijas attīstības programmas vai Eiropas Aizsardzības fonda līdzekļiem”.

Dalies ar šo ziņu