Krievijas prezidenta Vladimira Putina popularitātes reitingu kritums iegūst arvien izteiktāku tendenci. Sabiedrība asi kritizējusi ar pandēmijas ierobežošanu saistīto valsts politiku, tostarp paša Krievijas prezidenta pašizolāciju no visas Krievijas sabiedrības. Šo tendenču paātrināšanās radījusi visai nekomfortablu sajūtu Kremļa elitei, vēsta domnīca “Warsaw Institute”.
Īpaši satraucoša Putinam un viņa līdzgaitniekiem ir tā sauktā tradicionālo “apolitisko” Putina vēlētāju uzvedības maiņa, kuri arvien vairāk un vairāk sākuši interesēties par iekšpolitiskajiem procesiem. Pieaugot šādai interesei, vairojas sabiedrības politiskās izglītības līmenis un tā procesus sāk vērtēt kritiskāk.
Kā uzskata “Warsaw Institute” eksperti, Krievija izgāzās koronavīrusa radītajā pārbaudījumā, turklāt pie šīs izgāšanās galvenokārt vainojams autokrātiskais valsts pārvaldes modelis, kurā teju visa vara ir koncentrēta prezidenta rokās. Tāpēc brīdī, kad Vladimirs Putins pats koronavīrusa draudu dēļ bija spiests izolēties “Novo-Ogarjovo” rezidencē Piemaskavā, vadot valsti ar video konferenču palīdzību, šāds pārvaldes modelis ātri izrādījās neefektīvs.
Tomēr būtisks ir fakts, ka atšķirībā no pagātnes, Putins necentās meklēt grēkāzi, kuru vainot koronavīrusa krīzē. Tāpat viņš par notikušo neuzgrūda visu atbildību premjerministram vai vietējo pašvaldību vadītājiem. Ne Mihails Mišustins, ne Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins, visticamāk, nesekos Dmitrija Medvedeva piemēram un nenopelnīs plašu sabiedrības kritiku. Kā norāda “Warsaw Institute” pētnieki, Maskavā, kas aizvien ir lielākais Krievijas koronavīrusa izplatības epicentrs, vietējās varas iestādes aizvien darbojas visai labi. Tādējādi Krievijas sabiedriskajā domā veidojas uzskats, ka šie divi ierēdņi dara krietni vairāk un labāk nekā Putins, kurš ir norobežojies no sabiedrības savā rezidencē.
Tiesa, aprīļa beigās veiktās sabiedrības aptaujas atklāja Putinam nepatīkamu tendenci. Atšķirībā no Rietumvalstu līderiem, kuriem koronavīrusa epidēmijas laikā reitingi pieauga, V. Putinam tie tikai sarukuši. Sociologu ieskatā neefektīva un bezjēdzīga izrādījusies pat propaganda. Visu Krievijas sabiedrības grupu pārstāvji sākuši arvien vairāk kritizēt valsts iestāžu rīcību. Visbeidzot arī paša Putina pašizolācija sabiedrībā netiek vērtēta kā racionāla prezidenta uzvedība.
Domnīcā uzver – līdz šim pret V. Putinu valdīšanu pamatā bija noskaņoti Krievijas lielo pilsētu iedzīvotāji. Tomēr šo sabiedrības grupu autoritārais prezidents varēja ignorēt tik ilgi, kamēr viņu atbalstīja vienkāršie strādnieki Krievijas provincēs. Tomēr Covid-19 pandēmija šo “status quo” mainīja. Arvien vairāk kādreizējo Putina vēlētāju paziņoja sevi par ieinteresētu politiskajos procesos, sākot kritizēt režīmu. Tomēr viņu iebildumi pret V. Putinu ir meklējami citā pamatojumā. Viņi vairs neredz V.Putinu kā spēcīgo līderi. Šo vēlētāju acīs V. Putins vienkārši nespēj veikt savus pienākumus, sperot atbilstošus soļus cīņā ar Covid-19.