Arestēts Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba komandiera vietnieks

Ārvalstīs
Sargs.lv/ Warsawinstitute.org
Arslavanovs
Foto: Vladimir Gerdo/TASS

Krievijas Federālais drošības dienests (FSB) nesen arestējis Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba komandiera vietnieku Khalilu Arslanovu. Tiesa viņam piesprieda divu mēnešu garu cietumsodu par nelikumīgu valsts līdzekļu piesavināšanu, kas bija paredzēti militārās tehnikas remontam.

Lai gan izmeklēšana konkrētajā korupcijas skandālā sākās jau 2013. gadā tā tikai tagad ir skārusi ģenerālštāba komandiera vietnieku.

Bruņoto spēku ģenerālštāba komandiera Valērija Gerasimova vietnieks K. Arslanovs vienā epizodē esot izmantojis valsts naudu, lai iepirktu ķīniešu militārā aprīkojuma detaļas un vēlāk tās pārdotu kā Krievijā ražotus produktus, iepriekš noņemot visus norādījumus par aprīkojuma patieso izcelsmes valsti.

Kopumā K. Arslanovs šādi nelikumīgi ieguvis 6.7 miljardus rubļu jeb 104.7 miljonus dolāru. Viss korupcijas skandāls ir saistīts ar līgumiem, kurus noslēgusi kompānija “Voentelecom”, kura atrodas Krievijas aizsardzības ministrijas pakļautībā.

Lietā ir iesaistīti vēl pieci citi cilvēki, tai skaitā gan augsta līmeņa militārpersonas, gan civilie darbinieki. Starp apsūdzētajiem ir bijušais “Voentelecom” vadītājs, viņa vietnieks un viņa padomnieks, kā arī divi Aizsardzības ministrijas pārstāvji - viens ar ģenerāļa pakāpi un otrs ar pulkveža pakāpi.

Visi pieci minētie apsūdzētie jau ir atzinuši savu vainu, kā arī liecinājuši pret K. Arslanovu. Lai gan K. Arslanovs nav atzinis savu vainu, tiesas viņam ir piesprieda divu mēnešu cietumsodu.

Ņemot vērā faktu, ka Krievijā lielākā daļa amatpersonu zog valsts līdzekļus, var secināt, ka aiz katra augsta līmeņa korupcijas skandāla slēpjas politiski motīvi. Komandiera vietnieku aizturēja FSB militārās pretizlūkošanas darbinieki, kuri ir atbildīgi par aizsardzības un pretizlūkošanas operācijām armijā. Šīs pilnvaras FSB nereti izmanto savās interesēs, tādēļ nevar izslēgt, ka K. Arslanova aizturēšana ir saistīta ar neoficiālo sāncensību starp FSB un aizsardzības nozares dienestiem.

 No militārās izlūkošanas aprindām nākošā ietekmīgā Krievijas prezidenta Vladimira Putina padomnieka Vladislava Surkova atkāpšanās no amata bija signāls, ka “militāristu” pozīcijas valstī ir vājinājušās.

Svarīgi piebilst, ka, lai gan lielākā daļa amatpersonu Krievijā zog valsts naudu un dažādos veidos gūst personīgu finansiālu labumu, krāpšana parasti notiek pēc noteiktas hierarhijas, proti, zemāk stāvošie darbinieki no sazagtās naudas maksā nodevas augstāk stāvošajiem.

Tas nozīmē, ka FSB trieciens K. Arslanovam rada ievērojamus draudus Krievijas aizsardzības ministram Sergejam Šoigu, jo, ja K. Arslanovs patiesi zaga bez sava priekšnieka zināšanas, tad tas nozīmētu, ka S. Šoigu nekontrolē situāciju Aizsardzības ministrijā.

Dalies ar šo ziņu