Krievijas vadošā interneta pārlūkošanas vietne “Yandex” aizņem aptuveni 51% pašmāju interneta tirgus un ir piektā lietotākā meklēšanas vietne pasaulē. Tieši tāpēc tik pārsteidzoša gan Krievijas, gan arī globālajai sabiedrībai bija negaidītā uzņēmuma pārdošana valsts valdībai.
2019. gada februārī Krievijas valdība paziņoja par kompānijas “nacionalizēšanu” un tās turpmāku darbību kā valsts uzņēmumam. Tās piedāvātie e-pasta servera pakalpojumi bijuši vieni no populārākajiem valstī, taču jāpiebilst, ka šos pakalpojumus pirms novembra iedzīvotāji sāka izmantot retāk, sūdzoties par slikto digitālo piedāvājumu kvalitāti, informē “The Jamestown Foundation”.
Pēdējo gadu laikā uzņēmums veica vērienīgu paplašināšanos, savā piedāvājumā iekļaujot arī naudas pārskaitījumu iespēju caur “Yandex.dengi” un transporta pakalpojumus, kurus nodrošina “Yandex.taxi”. Taču tajā pašā laikā kompānija zaudēja ievērojamu daļu no kopējā tirgus apjoma internetā – 2009. gadā “Yandex” aizņēma 60% kopējā Krievijas interneta tirgus, bet deviņus gadus vēlāk, 2018. gadā tirgus apjoms bija sarucis līdz nedaudz vairāk kā 50%.
Jau apmēram pirms 10 gadiem Krievijas valdība centās ieviest savu kontroli pār uzņēmumu. 2009. gadā “Yandex” savu “zelta akciju” bija spiesti par 1 eiro pārdot valsts īpašumā esošajai bankai “Sberbank”. “Zelta akcijas” turētājai tagad bija iespēja nobloķēt jebkurus mēģinājumus pārdot 25% un vairāk uzņēmuma daļu.
Foto: Artyom GeodakyanTASS/Scanpix
Tā rezultātā “Yandex” meklētājs vairs neuzrādīja ziņas par valstī notiekošiem protestiem un valdošās varas opozīcijas rīkotajiem pasākumiem, kā arī bloķēja “elektronisko maciņu” iespēju tiem, kas vēlējās vākt līdzekļus pasākumiem politieslodzīto atbalstam. Tāpat arī opozīcijas aktīvistu e-pasti no “Yandex” servera tika nemitīgi “nopludināti” un nonāca Krievijas policijas un drošības institūciju rokās.
Pēdējās izmaiņas “Yandex” kā privātuzņēmuma standartos tika izsludinātas 2019. gada jūlijā, kad Krievijas domes deputāts Antons Gorelkins paziņoja par likuma izstrādi, kas liegtu ārvalstu uzņēmējiem iegūt vairāk par 20% Krievijas interneta uzņēmumu akcijām. Līdzīgi 2014. gadā tika pieņemts likums, kas liedz ārzemju uzņēmējiem iegādāties vairāk par 20% Krievijas mediju kompāniju daļu, savukārt, kopš pērnā gada nogales tiek lemts par līdzīga ierobežojuma noteikšanu Krievijas privātajiem veselības centriem.
Krievijas valdība ar “Yandex” īpašnieku Arkādiju Voložu vienojās par īpaša fonda izveidi Kaļiņingradas apgabala brīvās ekonomikas zonā, kas pārpirktu “Yandex” “zelta akciju” no “Sberbank”, un tā šodien atbildīga par jebkādu darījumu bloķēšanu, kas pārsniedz 10% no kompānijas kopējā apjoma. Savukārt A. Voložam noteikts aizliegums nākamos trīs gadus pārdot jebkādu apjomu no viņa īpašumā esošajām uzņēmuma daļām, informē “The Jamestown Foundation”.
Institūta eksperti norāda, ka “Krievijas valdība vienkārši izmantoja savas privilēģijas nobloķēt jebkurus mēģinājumus “Yandex” pārdot ārvalstu investoriem”. Jaunā uzņēmuma pārvaldes sistēma arī nodrošina valdības spējas cenzēt internetā meklētos avotus, kā arī bez problēmām pārskatīt klientu e-pastus un finanšu transakcijas.
Jāatzīst, ka “Yandex” nekad nav piesaistījis īpašu ārvalstu investoru interesi. Kompānijas augstākā vērtība tika sasniegta 2014. gadā – 12,3 miljardi ASV dolāru, kamēr tās ķīniešu sāncensis “Baidou” šobrīd sasniegusi vērtību 27 miljardu ASV dolāru apmērā, uzsver institūta eksperti. Kad Krievijas domes deputāts ieminējās par jaunā likuma izstrādi, “Yandex” akciju cena uzreiz nokritās par 6%, un pēc tam, kad kontroli pārņēma “Sberbank”, akciju cenas nokrita no 39,44 ASV dolāriem par akciju uz 29,74 dolāriem par akciju. Vien desmit nedēļu laikā kompānija zaudēja ceturto daļu no savas vērtības. Taču “Jamestown Foundation” norāda, ka šāds pavērsiens varētu būt raksturojams ar kādiem varas iekšējiem darījumiem, jo neilgi pēc tam kompānijas akciju cenas veiksmīgi sasniedza iepriekšējo vērtību.
Domājams, ka Krievija šobrīd cenšas virzīt milzīgus resursus, lai attīstītu tās augsto tehnoloģiju sektoru, digitalizētu ekonomiku un padarītu to par “čempioni” mākslīgā intelekta pētījumos.
Jāpiebilst, ka arī 2019. gada nogalē Amsterdamā notikušajā globālā mākslīgā intelekta konferencē neviens no 242 lektoriem nepārstāvēja Krieviju.
Krievijas valsts kontrolētajai augsto tehnoloģiju industrijai eksperti paredz drūmu nākotni, kur tās vērtību, visticamāk, uzturēs tikai iekšējo darījumu atbalstītas shēmas, kurās piedalās Kremlim pietuvinātā elite.