
ASV izlūkdienesti: Nākamajos 18 gados pasauli gaida tektoniskas pārmaiņas
Jaunās tehnoloģijas, izsīkstošie resursi un eksplozīvs iedzīvotāju skaita pieaugums nākamajos 18 gados mainīs globālo varas līdzsvaru un izraisīs mūsdienu vēsturē vēl nepieredzētas ekonomiskās un politiskās pārmaiņas, teikts ASV izlūkdienestu kārtējā ziņojumā.
140 lapaspušu biezajā dokumentā, kuru pirmdien atklātībai nodevusi Nacionālā izlūkošanas padome (NIC), aprakstīti riski un iespējas, kas tuvākajā nākotnē gaida atsevišķas valstis, tautsaimniecības, investorus, politiskās sistēmas un līderus.
Kopumā ASV izlūkdienestu analītiķi saskata četras "megatendences", kas līdz 2030.gadam pārvērtīs pasauli.
Starp šīm lielajām tendencēm ir ASV globālās dominances beigas, indivīdu varas pieaugums uz valsts varas sarukuma rēķina, vidusšķiras skaitliskā sastāva pieaugums, kas radīs problēmas valdību rīcībspējai, kā arī pārtikas, ūdens un energoresursu trūkums.
"Mēs atrodamies cilvēces vēstures kritiskās krustcelēs, kas var vest uz ļoti kontrastējošām nākotnēm," ziņojumā norāda NIC priekšsēdētājs Kristofers Kodžems.
Starp "spēles mainītājiem" jeb faktoriem, kas noteiks lielo tendenču ietekmi, ziņojuma autori min "uz krīzēm disponēto" ekonomiku, kura ir jūtīga pret starptautiskiem satricinājumiem, un nelīdzsvarotību starp atsevišķu valstu tautsaimniecībām, kas attīstās dažādā ātrumā.
Tomēr Kodžems atzīst, ka nākotne ir "maināma".
"Mūsu pūliņi vērsti uz lēmumu pieņēmēju iedrošināšanu gan valdībās, gan ārpus tām domāt un plānot ilgtermiņā, lai šīs negatīvās nākotnes nepiepildītos, bet pozitīvajām būtu lielākas izredzes atplaukt," uzsver NIC priekšsēdis.
Ziņojumā atspoguļots visu 16 ASV izlūkošanas iestāžu kopīgais viedoklis, kas iegūts, konsultējoties ar akadēmiskajām aprindām, pētniecības institūtiem, politiskajiem līderiem un uzņēmumiem 14 valstīs un Eiropas Savienībā (ES).
Kamēr iepriekš pārmaiņas rosināja tehnoloģiskie atklājumi, migrācija, karš un citi faktori, nākamo gadsimta ceturksni unikālu padara veids, kādā septiņas "tektoniskās pārbīdes" kombinējoties piešķirs pārmaiņām īpaši strauju tempu, norāda ziņojuma galvenais faktiskais veidotājs NIC padomnieks Metjū Burovs.
Starp šiem faktoriem viņš min vidusšķiras skaitlisko pieaugumu, plašāku tehnoloģiju pieejamību, ekonomiskās varas pārbīdes, iedzīvotāju novecošanos, urbanizāciju, pieaugošu pieprasījumu pēc pārtikas un ūdens, kā arī ASV enerģētisko neatkarību.
"Godīgi sakot, to ir grūti aptvert, tas vienkārši notiek lielā ātrumā," sarunā ar aģentūru "Bloomberg News", komentējot 18 mēnešu pētījuma rezultātus, atzīst Burovs.
Lielais ātrums ir vairāku savstarpēji ietekmējošu dinamisku procesu rezultāts, teikts ziņojumā. Viens no tām ir "neapstrīdama ekonomiskās varas pārbīde uz austrumiem un dienvidiem", kas liek prognozēt, ka ASV, Eiropas un Japānas daļa no pasaules kopējiem ienākumiem, kas šobrīd ir 56%, līdz 2030.gadam kritīsies ievērojami zem 50%.
Tajā pašā laikā starptautisko ekonomiku joprojām apdraud tādi neparedzami faktori kā eiro un ES sabrukums, kāda pandēmija, Ķīnas ekonomikas kolapss, kodolkarš vai graujošs kiberuzbrukums.
Taču pat bez šādiem ārkārtas notikumiem atgriešanās pie izaugsmes tempiem, kādi tika pieredzēti pirms 2008.gada, un pie straujas globalizēšanās tendencēm vismaz tuvākās desmitgades laikā "arvien lielākā mērā šķiet mazticama", īpaši tāpēc, ka G-7 valstu nefinansiālais parāds kopš 1980.gada ir dubultojies, sasniedzot 300% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Galvenais jautājums, kas jāuzdod, pēc ziņojuma autoru domām, - vai izaugsmes tempa diverģence un pieaugošā nestabilitāte "novedīs pie globālās ekonomikas sabrukuma, vai arī daudzu izaugsmes centru attīstība vedīs pie atlabšanas".
Spriedzi vairos arī pasaules iedzīvotāju skaits, kas turpinās augt un līdz 2030.gadam sasniegs 8,3 miljardus. Arvien vairāk ļaužu pievienosies vidusšķirai, īpaši jaunattīstības valstīs, un pat konservatīvas aplēses liek paredzēt pasaules vidusslāņa dubultošanos nākamo 18 gadu laikā, pārsniedzot divus miljardus.
Šo tendenci veicina izglītības sektora attīstība, kuras tempu savukārt palielina vidusšķiras izaugsme, norāda ziņojuma autori, atzīstot, ka ekonomiskie panākumi arvien lielākā mērā būs saistīti ar izglītības līmeni.
Tiek prognozēts, ka Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā vidējais skološanās ilgums pieaugs no 7,1 līdz 8,7 gadiem. Savukārt sieviešu izglītošanās laiks, kas ir gan ekonomikas izaugsmes, gan sociālās labklājības un veselības veicinātājs, šajā reģionā pieaugs no pieciem līdz septiņiem gadiem.
Liela daļa no šīs pieaugošās vidusšķiras plūdīs uz pilsētām, un līdz 2030.gadam pasaules pilsētu iedzīvotāju proporcionālais skaits pieaugs no 50 līdz 60%.
Taču augošie ienākumi palielinās jauno vidusšķiras pārstāvju pieprasījumu pēc ūdens, enerģijas un pārtikas, īpaši pēc proteīna bagātiem produktiem, tas ir, gaļas un zivīm, kuru piedāvājums saruks, pateicoties klimata izmaiņām.
Tikmēr ūdens trūkums veicinās izmaiņas lauksaimnieciski apstrādājamās zemes platībā, bet pieaugošais pieprasījums pēc energoresursiem var ierobežot to degvielas daudzumu, kas būs pieejams mākslīgā mēslojuma un citu produktu ražošanai.
Pieprasījums pēc pārtikas līdz 2030.gadam pieaugs par 35%, kamēr globālās pārtikas ražošanas produktivitātes pieauguma tempi mazināsies, teikts ziņojumā.
Savukārt pieprasījums pēc ūdens 2030.gadā pasaulē sasniegs 6900 miljardus kubikmetru, kas par 40% pārsniedz pašreizējo ilgtspējīgā patēriņa līmeni. Tādējādi ūdens, domājams, kļūs par reģionālo konfliktu cēloni, īpaši Dienvidāzijā un Tuvajos Austrumos.
Resursu sadales vadību vēl vairāk sarežģīs klimata izmaiņas, īpaši Āzijā, kur lauksaimniecības sezonas ir atkarīgas no musoniem, bet nokrišņu daudzuma samazināšanās var sagraut reģiona spējas paēdināt savus iedzīvotājus.
Temperatūra pieaug straujāk, nekā prognozēts, un, kad ziņojuma autori atsvaidzināja nodaļu par klimata izmaiņām, izrādījās, ka izmaiņu temps kļuvis vēl lielāks nekā pirms 18 mēnešiem, kad pētījums tika sākts.
Tikmēr sakaru tehnoloģijas un plašāka pieeja izglītībai vairos augošās vidusšķiras iespējas izvirzīt prasības savām valdībām, kas jau tagad vērojams tā dēvētā Arābu pavasara kustībās, piemēram, Ēģiptē.
"Mums ir milzīgas problēmas resursu sadaļā," brīdina Burovs. "Kā tikt galā ar šo labklājību, kas vēl vairāk saspīlē resursus?"
Resursu nepietiekamība prasa sabiedriskā un privātā sektora sadarbību, pretējā gadījumā cilvēci gaida sliktais nākotnes scenārijs, norāda NIC ziņojuma sastādītājs.
Tajā pašā laikā sakaru tehnoloģijas varu, kas atrodas valdību rokās, pārbīda uz "saskaldītajiem un amorfajiem tīkliem", kas ietekmēs gan valsti, gan "globālo rīcību".
Pat spēcīgākās valstis, rēķinot pēc to IKP un iedzīvotāju skaita, nespēs īstenot savu ietekmi, ja neiemācīsies "darboties tīklos un koalīcijās multipolārā pasaulē", norāda ziņojuma autori.
No otras puses, tās pašas sakaru tehnoloģijas dos iespēju nelielām grupām uzbrukt elektropārvades līnijām un datortīkliem, brīdina Burovs.
Kamēr milzīgās datu krātuves galu galā dos valdībām iespēju "noskaidrot un paredzēt, ko ļaudis gatavojas darīt", un "iegūt lielāku kontroli pār sabiedrību", pagaidām "svari sliecas vairāk par labu indivīdam, nevis valstij".
Tajā pašā laikā vara no Ziemeļamerikas un Eiropas līdz ar IKP, iedzīvotāju skaita, militāro izdevumu un tehnoloģisko ieguldījumu pieaugumu pārvietosies uz Āziju, kas ar laiku pārspēs Rietumus, prognozē ASV izlūkdienesti.
Ķīna ekonomiskā ziņā apsteigs ASV jau neilgi pirms 2030.gada, kamēr pasaules ekonomikā arvien lielāku ietekmi iegūs arī tādi reģionālie spēlētāji kā Indija, Kolumbija, Nigērija un Turcija.
ASV lomu šajā jaunajā pasaulē ir grūti paredzēt, jo prognozes par to, kādā mērā Savienotās Valstis turpinās dominēt starptautiskajā sistēmā, ir ļoti pretrunīgas, atzīst ziņojuma autori.
Tomēr viņi uzsver, ka "vienpolārās" pasaules laiks ir pagājis un arī "Pax Americana", kas tika iedibināts 1945.gadā, noslēdzoties Otrajam pasaules karam, strauji izplēn.
Neskatoties uz to, ASV arī 2030.gadā joprojām, visticamāk, būs "pirmais starp līdzīgajiem", paredz NIC.
ASV joprojām būs vienīgā lielvara, kas spēs "patiesi diriģēt šīs koalīcijas, tostarp gan nevalstiskos aktierus, gan valstiskos aktierus, un patiesi tikt galā ar šīm milzīgajām problēmām un pārmaiņām," norāda Burovs.
Viņš piebilst, ka nav iespējams saskatīt nevienu citu lielvaru, kas spētu to visu uzņemties.
LETA--BLOOMBERG