
Zviedrija un Somija vienojas par Islandes gaisa telpas uzraudzību
Zviedrija un Somija vienojušās sniegt Islandei palīdzību tās gaisa telpas uzraudzīšanā. Zviedrija un Somija atšķirībā no Islandes nav NATO dalībvalstis, bet Islandei nav savu bruņoto spēku.
No 1951. līdz 2006.gadam par Islandes aizsardzību saskaņā ar abu valstu līgumu gādāja ASV, kas Islandē uzturēja pastāvīgu militāro klātbūtni.
Taču 2006.gadā ASV slēdza savu militāro bāzi Ķeblavikā, un kopš tā laika Islandei gaisa telpa uzraudzībā nākusi talkā Norvēģija, kas, tāpat kā Islande, arī ir NATO dalībvalsts.
Saistībā ar šodien Helsinkos notikušo Ziemeļvalstu ministru padomes sēdi Zviedrija un Somija paudušas vēlmi 2014.gada pirmajos četros mēnešos kopā ar Norvēģiju piedalīties Islandes gaisa telpas uzraudzīšanā," teikts Zviedrijas ārlietu ministra Karla Bilta izplatītajā paziņojumā.
Kā pēcāk Bilts atzina Zviedrijas ziņu aģentūrai TT, šis lēmums saistīts ar "solidaritāti ar ziemeļu kaimiņiem, un tam nav nekādas saistības ar NATO. Un atcerieties, ka NATO centās iegūt apliecinājumu, ka mēs neveiksim NATO misijas NATO valstīm."
Lai Somija un Zviedrija varētu iesaistīties Islandes gaisa telpas uzraudzībā, ir nepieciešams gan abu šo valstu parlamentu, gan NATO atbalsts.
Lai gan Somija un Zviedrija nav militārās alianses dalībvalstis, abām valstīm izveidojusies cieša sadarbība ar NATO, un tās regulāri piedalās mācībās un miera uzturēšanas operācijās NATO programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros.
Lai gan sadarbības palielināšana ar NATO ir delikāts jautājums abās šajās valstīs, Somijā tas jūtams visizteiktāk.
Somija ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts, kam ir kopīga robeža ar Krievija un kura nav NATO dalībvalsts. Fakts, ka Somija neietilpst militārajā aliansē, tiek uzskatīts par spēcīgu priekšrocību labu kaimiņattiecību uzturēšanā ar Krieviju.
Šā gada jūnijā Krievijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Nikolajs Makarovs gan izteica brīdinājumu kaimiņvalstij Somijai par to, ka tā pārāk cieši sadarbojas ar NATO.
"Somijas piedalīšanās NATO mācībās pierāda, ka Somija pakāpeniski pievienojas NATO aktivitātēm. Zināmos apstākļos tas var radīt bīstamu situāciju attiecībā uz Krievijas militāro drošību," tolaik izteicās Makarovs. "Militārā sadarbība Krievijas un NATO starpā progresē labi, un no tā labumu gūst abas puses. Pretēji tam, Somijas un NATO sadarbība apdraud Krievijas drošību. Somijai nevajadzētu tiekties pēc dalības NATO, tā vietā tai vēlams vajadzētu ciešāku militāro sadarbību ar Krieviju."
Tikmēr Somijas premjerministrs Jirki Katainens atklājis, ka šajā valdības pilnvaru termiņā, kas noslēgsies 2015.gadā, nav plānots apspriest iespējamību par Somijas pievienošanos NATO.
LETA-AFP