Kosovas drošības spēku ministrs: Kosova ir ieinteresēta sadarboties ar Baltijas valstīm
Kopš 2011.gada februāra Kosovas Drošības spēku ministriju vada Agims Čeku. Militāro izglītību A.Čeku ieguvis Belgradā un Horvātijā, dienējis Dienvidslāvijas un Horvātijas armijā, izveidojot sekmīgu militāro karjeru. 1999.gada februārī A.Čeku demobilizējas no Horvātijas armijas, lai uzņemtos Kosovas Atbrīvošanās armijas, kas tobrīd cīnās pret Slobodana Miloševiča režīmu un tā drošības spēkiem, štāba priekšnieka amata pienākumus. 1999.gada 14.maija rītā, septiņas nedēļas pēc NATO īstenotās Belgradas bombardēšanas, serbu drošības spēki ierodas Čuškas ciematā, kur dzimis A.Čeku un dzīvo viņa ģimene, un nogalina 41 ciemata iedzīvotāju. Šīs izrēķināšanās laikā tiek nošauts arī A.Čeku tēvs. 1999.gada jūnijā ar NATO spēku atbalstu tiek pārtraukts Miloševiča īstenotais militārais konflikts Kosovā. A.Čeku saņem ğenerālleitnanta pakāpi. 2006.gada 10.martā A.Čeku tiek ievēlēts par Kosovas premjerministru. Tas ir viens no politiski sarežģītākajiem laikiem, kad starptautiskā līmenī tiek diskutēts par Kosovas turpmāko statusu. Čeku vadītā valdība sagatavo pasākumu paketi Kosovas neatkarības statusa iegūšanai, kas tiek proklamēta 2008.gada 17.februārī. Šobrīd Kosovu ir atzinusi 91valsts, tostarp 22 Eiropas Savienības valstis.
2009.gada 21.janvārī tiek izveidoti Kosovas Drošības spēki. Lūdzu, īsumā raksturojiet to izveidošanas priekšvēsturi un nosacījumus.
1999.gada jūnijā, vienojoties NATO un Serbijai, tika pārtraukts militārais konflikts Kosovā un, pamatojoties uz ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1244, Kosovā tika izvietoti NATO vadīties starptautiskie spēki KFOR, kas joprojām nodrošina drošu vidi valstī. Saskaņā ar ANO Drošības padomes pieņemto rezolūciju Kosovas Atbrīvošanas armija tika demobilizēta un tās vietā izveidots Kosovas Aizsardzības korpuss. Gan atbrīvošanas armijas demobilizācija, gan aizsardzības korpusa izveidošana tika īstenota manā vadībā. 2007.gada pavasarī tika akceptēts Ahtisāri plāns - priekšlikumu pakete Kosovas nākotnei, kas cita starpā paredzēja Kosovas Aizsardzības korpusa izformēšanu un Kosovas Drošības spēku (KDS) izveidošanu. Pamatojoties uz Ahtisāri plānā noteikto, 2009.gada sākumā tika izveidoti KDS - ar vieglajiem ieročiem bruņoti, daudznacionāli un demokrātiskajai kontrolei pakļauti spēki, kurus veido 2500 aktīvā dienesta un 800 rezerves komponenta karavīru. KDS uzdevumos ietilpst dalība meklēšanas un glābšanas operācijās, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanā, bīstamo materiālu kontrolē un likvidēšanā, ugunsgrēku novēršanā un citās humanitārā atbalsta sniegšanas operācijās. KDS strikti darbojas Ahtisāri plāna ietvaros, kas vienlaikus nosaka arī vairākus ierobežojumus – KDS mandātu un tā uzdevumus, personāla skaitu, arī to, ka tie var būt bruņoti tikai ar vieglajiem ieročiem.
Kā jūs vērtējat KDS attīstības gaitu?
Pirmkārt, mēs attīstām KDS par profesionāliem un disciplinētiem spēkiem, kas sekmīgi pilda tiem uzticētos uzdevumus. Mēs esam gandarīti gan par lielisko reģionālo, gan starptautisko sadarbību. Esam noslēguši divpusējās sadarbības līgumus ar Albāniju, Horvātiju, Lielbritāniju, Lietuvu, Maķedoniju, Melnkalni, Nīderlandi, Turciju, tuvākajā laikā plānots noslēgt vēl ar vairākām valstīm. Šā gada pavasarī Kosova pirmo reizi savā pastāvēšanas vēsturē uzsāka Stratēģiskā drošības sektora pārskatu. Tas ir visaptverošs process, kas ilgs 13 – 15 mēnešus, un tajā iesaistīta gan virkne Kosovas institūciju, gan ASV eksperti un NATO konsultatīvā grupa. Šā procesa ietvaros tiek pārskatīts viss valsts drošības sektors, tostarp KDS. Tiek analizēts, kādi ir iekšējie un ārējie apdraudējumi, kādas spējas nepieciešams attīstīt, vai ir vajadzīgs veidot jaunas institūcijas, kādai jābūt kompetenču sadalei, kādi normatīvie akti nepieciešami. Pārskata beigās tiks sagatavoti ieteikumi, un, balstoties uz tiem, tiks noteikts, kas nepieciešams KDS turpmākajai attīstībai, vai ir nepieciešamas korekcijas to mandātā.
2011.gada nogalē KFOR komandieris paziņoja, ka KDS ir sasnieguši pilnas operatīvās spējas un ieteica Ziemeļatlantijas aliansei to oficiāli apstiprināt. Ko tuvākajā laikā sagaidāmais NATO oficiālais paziņojums par pilnu operatīvo spēju sasniegšanu nozīmēs KDS un kā tas mainīs KDS turpmāko attīstību?
Paziņojums par pilnu operatīvo spēju sasniegšanu ir apliecinājums tam, ka NATO, proti - KFOR, savu uzdevumu - izveidot KDS par profesionāliem drošības spēkiem, kas var patstāvīgi pildīt savus pamatuzdevumus, ir sekmīgi izpildījis, un KDS ir gatavi veikt savus mandātā noteiktos uzdevumus. Mēs esam pateicīgi visiem, kas ir devuši savu ieguldījumu un mūs atbalstījuši šajā ceļā - KFOR Militāri civilo padomdevēju daļai, NATO konsultatīvajai grupai, mūsu daudzajiem sadarbības partneriem.
Tagad mūsu uzdevums ir turpināt attīstīties un pilnveidot savas profesionālās spējas, tās maksimāli izmantojot savas valsts un tās iedzīvotāju labā.
Viena no KDS ministrijas prioritātēm ir dalība miera uzturēšanas operācijās.
Jā, mūsu vēlme un mērķis ir piedalīties miera uzturēšanas operācijās. Mēs ilgstoši esam bijuši drošības patērētāji, taču ir pienācis laiks, kad esam gatavi būt arī tās sniedzēji. Arī sagaidāmais NATO paziņojums par pilnu operatīvo spēju sasniegšanu ir Alianses apstiprinājums tam, ka KDS savus mandātā noteiktos uzdevumus spēj pildīt profesionāli. KDS ir, ko piedāvāt - mums ir lieliski nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālisti, kuri šo darbu veic jau 13 gadus, meklēšanas un glābšanas, apgādes speciālisti, autovadītāji, inženieri, mediķu vienības.
Jūs lielu uzmanību veltāt reģionālajai sadarbībai, kas vienmēr ir bijusi jūsu uzmanības centrā.
Reģionālā sadarbība ir viena no mūsu prioritātēm.
Mēs vēlamies būt pilntiesīgi dalībnieki visos reģionālajos drošības forumos, iniciatīvās un projektos.
Mēs vēlamies piedalīties reģionālās drošības un stabilitātes stiprināšanā. Politisku iemeslu dēļ pagaidām reģionālajās drošības sanāksmēs un forumos mēs piedalāmies kā viesi, jo to dalībniece Serbija bloķē Kosovas dalību tajos, taču esmu pārliecināts, ka drīzumā mēs būsim to pilntiesīgi dalībnieki.
Kā jūs raksturotu sadarbību drošības jomā ar Baltijas valstīm?
Kosovas Drošības spēku ministrija ir noslēgusi vienošanos par sadarbību drošības jomā ar Lietuvu. Esmu gandarīts, ka septembra sākumā Saprašanās memorands tiks noslēgts ar Latviju. Mēs esam pateicīgi Latvijas atbalstam, nosūtot darbam NATO konsultatīvajā grupā zinošus, kompetentus un pieredzējušus ekspertus. Viņu ieguldījums ir bijis un ir ļoti būtisks.
Kosova ir ļoti ieinteresēta sadarboties ar Baltijas valstīm, jo starp mums ir daudz vienojoša - līdzīga vēsture un pagātne, arī Kosova teritorijas un iedzīvotāju ziņā ir neliela.
Mēs ļoti novērtējam, cik ātri Baltijas valstis kļuva par Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīm. Šos mērķus lolo arī Kosova. Jūs mums esat piemērs, no kura varam daudz mācīties.
Kas ir tie sadarbības virzieni drošības jomā, kurus jūs vēlētos attīstīt ar Latviju?
Pirmkārt, know – how. Jūsu pieredze ceļā uz integrāciju eiroatlantiskajās struktūrās mums ir ļoti vērtīga un noderīga. Otrkārt, politiskais dialogs un atbalsts Kosovas centieniem dziļākai sadarbībai ar Ziemeļatlantijas aliansi. Treškārt, apmācības un kopīgas mācības. Mēs labprāt izmantotu Baltijas Aizsardzības koledžas piedāvātās studiju iespējas.
Kopš 2006. līdz 2008.gadam jūs bijāt savas valsts premjerministrs. Kā jūs raksturotu šo laiku?
2006.gadā es vadīju Kosovas Aizsardzības korpusu un man bija sekmīga militārā karjera, tāpēc uzņemties premjerministra amata pienākumus bija liels izaicinājums un krass manas profesionālās karjeras pavērsiens. Tas bija ļoti sarežģīts laiks, jo valdība bija vāja, savukārt opozīcija - spēcīga, un es tiku izvēlēts kā stabilitātes garants. Mans uzdevums bija gan nodrošināt iekšējo stabilitāti valstī, gan sagatavot visu nepieciešamo Kosovas neatkarības pasludināšanai., izpildīt starptautisko institūciju noteiktos kritērijus. Valdībai bija jārisina daudz sarežģītu uzdevumu, bija jāizpilda virkne konkrētu pasākumu, starptautisko institūciju noteiktie kritēriji un priekšnoteikumi valsts neatkarības pasludināšanai. Tās bija nepārtrauktas pārrunas gan ar Serbiju, gan starptautiskajām institūcijām, tikšanās ar citu valstu vadītājiem ar mērķi iegūt to atbalstu Kosovas neatkarībai. Tas bija ļoti saspringts, bet vienlaicīgi ļoti interesants laiks. Esmu gandarīts, ka savu uzdevumu - Kosovas neatkarības pasludināšanu - īstenoju.
Kopš 2008.gada, kad tika deklarēta Kosovas neatkarība, ir pagājuši četri gadi. Kāds ir Kosovas šo pāris gadu laikā noietais ceļš?
Šobrīd mēs esam neatkarīga valsts ar suverēnu un uz demokrātiskiem principiem balstītu valdību un institūcijām. Kosovu ir atzinusi 91 valsts, tostarp vairākums Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu. Mūsu neatkarību atzīst ietekmīgākās pasaules valstis, tostarp ASV. Mēs esam vairāku starptautisko organizāciju, piemēram, Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas, dalībvalsts. Mūsu ekonomika attīstās, un tas ir sasniegts laikā, kad daudzas pasaules valstis saskaras ar nopietnām ekonomiskām problēmām. Kosovas iedzīvotāji stingri atbalsta valsts integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Daudz kas ir izdarīts, taču joprojām ir daudz risināmu problēmu, piemēram, lielais bezdarba līmenis.
Kosova ir visstraujāk augošā Eiropas valsts iedzīvotāju skaita ziņā, vairāk nekā 70% tās iedzīvotāju ir jaunāki par 35 gadiem. Mums ir jauns un ļoti dinamisks darbaspēks. Katru gadu darba tirgū ienāk vairāki tūkstoši jauniešu, taču darba vietu skaits ir ierobežots. Joprojām ļoti problemātiska ir situācija Kosovas ziemeļos, kuros dzīvo serbu kopiena un kur līdztekus Kosovas valsts institūcijām darbojas paralēlās - Serbijas uzturētās - struktūras. Tāpēc esam pateicīgi KFOR par to atbalstu miera un drošības garantēšanai valsts ziemeļos.
Uzskatu, ka situācija Ziemeļkosovā ir risināma ar politiskiem līdzekļiem un stingru starptautiskās kopienas atbalstu un līdzdalību.
Kosovai joprojām ir sarežģītas attiecības ar Serbiju, kas bloķē mūsu dalību reģionālajās un starptautiskajās institūcijās un sanāksmēs. Serbijas iespējamās reakcijas dēļ Kosovai nav iespēju virzīties uz priekšu tādiem soļiem, kā gribētos. Neraugoties uz visām minētajām grūtībām, mēs esam uz pareizā ceļa.
Jūs baudāt lielu savas valsts iedzīvotāju uzticības kredītu. Cik viegli vai grūti tas ir?
Cilvēku cerības ir ļoti lielas un Kosovas valdība nepārtraukti saskaras ar savu iedzīvotāju vēlmi pēc iespējas ātrāk kļūt par normāli funkcionējošu valsti, kas bauda pilnīgu pašnoteikšanos. Kā karavīram man ir svarīga iniciatīva un pastāvīga virzīšanās uz priekšu. Es vienmēr esmu uzņēmies iniciatīvu un atbildību un nekad neesmu samierinājies ar status quo. Esmu vienmēr noteicis mērķus un tos sasniedzis.
Ar ko jūs lepojaties?
Esmu lepns par savas valsts vēsturi, par to, kā mēs kā nācija esam spējuši izdzīvot un sasniegt savu mērķi - valsts neatkarību. Esmu lepns par savas tautas cēlsirdību un gatavību piedot. Lepojos ar jauno paaudzi, kas ir talantīga, uzņēmīga un enerģiska. Esmu lepns par savas valsts lieliskajām attiecībām ar daudzām valstīm. Esmu lepns par to, kas mēs esam.
Interviju sagatavoja Vineta Kleine,
padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos,
NATO konsultatīvā grupa Kosovā