ANO Drošības padome nosoda apvērsumu Mali

ANO Drošības padome ceturtdien nosodīja militāro apvērsumu Mali un pieprasīja "nekavējoties" atjaunot likumīgo valdību.

Drošības padomes paziņojumā kategoriski nosodīta likumīgi ievēlētās valdības gāšana, kuru veikuši "atsevišķi elementi Mali bruņotajos spēkos".

Drošības padome aicina dumpiniekus garantēt prezidenta Amadū Timani Turē drošību un atgriezties savās kazarmās.

Padome arī pieprasa atbrīvot visas dumpinieku aizturētās amatpersonas un "nekavējoties atjaunot konstitucionālo varu un demokrātiski ievēlēto valdību".

Apvērsumu nosodījis arī ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns, aicinot dumpinieku līderus "atturēties no jebkādas rīcības, kas var veicināt vardarbību un turpmāku valsts destabilizāciju".

Savukārt ANO ģenerālsekretāra vietnieks Lins Pasko pauda pārliecību, ka pastāv saistība starp pērnajiem nemieriem pret Lībijas diktatora Muamara Kadafi režīmu un apvērsumu Mali.

Etniskie tuaregi, kas bija karojuši Lībijā Kadafi spēku pusē, atgriezās Mali un pievienojās tuaregu nemierniekiem cīņā pret valdību, skaidroja augstā amatpersona.

"Protams, pastāv saistība, jo daudzi tuaregi bija devušies uz Lībiju, jo tur viņi varēja nopelnīt vairāk naudas, strādājot armijā," žurnālistiem sacīja Pasko.

Atgriežoties Mali, bijušie Kadafi kaujinieki un viņu līdzpaņemtie ieroči "neapšaubāmi ar jaunu sparu" uzjundīja ilgstošo tuaregu nemiernieku cīņu valsts ziemeļu daļā.

Bijušo Kadafi kaujinieku iesaistīšanās "bija viens no cēloņiem, kas izraisīja [Mali dumpinieku] neapmierinātību un dusmas, jo viņi uzskatīja, ka netiek pietiekami atbalstīti cīņā pret tuaregiem," piebilda Pasko.

Jau ziņots, ka trešdienas pēcpusdienā Mali militārpersonas sāka dumpi, kas izvērtās pilna mēroga valsts apvērsumā.

Dumpinieku līderi sevi pasludinājuši par Nacionālo demokrātijas iedibināšanas padomi, apvērsumu pamatojot ar līdzšinējās valdības "nespēju" tikt galā ar tuaregu sacelšanos, kas pārņēmusi valsts ziemeļdaļu.

Ceturtdien pēc valsts apvērsuma īstenošanas Mali militārā hunta paziņoja, ka slēdz visas valsts robežas.

Valsts apvērsums noticis vien mēnesi pirms gaidāmās Turē atkāpšanās saistībā ar 29.aprīlī paredzētajām vēlēšanām, kurās Turē vairs negrasījās nekandidēt.

Viņa gāšanu jau asi nosodījušas gan Āfrikas valstis, gan starptautiskā sabiedrība.

Jau ziņots, ka, cīnoties par autonomiju Mali ziemeļos, tuaregu kaujinieki ir sākuši lielāko ofensīvu kopš 2009.gada, īstenojot vairākus uzbrukumus pilsētām šajā reģionā.

Tuaregu kopiena - aptuveni 1,5 miljoni cilvēku, kas pieder pie dažādām ciltīm, - ir izkaisīta Alžīrijas, Burkinafaso, Lībijas, Nigēras un Mali teritorijās.

Mali un Nigērā vairākkārt notikušas tuaregu sacelšanās, cīnoties par savas identitātes atzīšanu un neatkarību.

Daudzi tuaregi devās uz Lībiju, kur vēlāk kā algotņi cīnījās gāztā līdera Muamara Kadafi pusē. Pēc Kadafi nāves viņi atgriezās mājās, ņemot līdzi ieročus.

Tiek uzskatīts, ka cīņā pret nemierniekiem dzīvību zaudējuši daudzi karavīri, taču oficiāli dati nav pieejami. Valstī sākušās vardarbīgas demonstrācijas, kuras rīko kritušo militārpersonu tuvinieki.

Tuaregu nemiernieku uzbrukumu dēļ bēgļu gaitās bijuši spiesti doties ap 200 000 cilvēku.

LETA-AFP