Pentagons ierosina armijas skaitliskā sastāva samazināšanu

Ārvalstīs
Sargs.lv

Pentagons ierosina armijas skaitliskā sastāva samazināšanu

Pentagons 26.janvārī nāca klajā ar ierosinājumu samazināt ASV bruņoto spēku personālsastāvu par 13%. Izklāstot armijas restrukturizācijas plānu, ASV aizsardzības ministrs Leons Paneta vienlaikus norādīja, ka paredzēts stiprināt īpašo uzdevumu vienības, kā arī tikšot saglabātas bruņoto spēku spējas sakaut "jebkuru ienaidnieku uz sauszemes".

Cenšoties iegrožot strauji augošo budžeta deficītu, prezidenta Baraka Obamas administrācija plāno uz Pentagona rēķina nākamo desmit gadu laikā ietaupīt 487 miljardus dolāru. Tā ietvaros piecu gadu laikā paredzēts samazināt bruņoto spēku skaitlisko sastāvu no 570 000 vīru līdz 490 000. Tostarp plānots jūras kājnieku skaitu samazināt par 20 000, korpusa skaitlisko sastāvu atstājot 182 000 līmenī.

Paredzēta arī Eiropā dislocētā kontingenta samazināšana par divām kaujas brigādēm, tas ir, par vairāk nekā 7000 vīru, kā arī novecojušo kuģu un lidmašīnu norakstīšana. Tiek plānota, piemēram, 60 gaisa spēku taktisko eskadronu - aptuveni 120 lidmašīnu - likvidācija. Norakstīti tiks arī septiņi kreiseri. Savukārt iepriekš plānoto moderno iznīcinātāju F-35 iegādi daļēji paredzēts atlikt līdz 2017.gadam.

Sagaidāms, ka īpaši pretrunīgus vērtējumus izsauks Panetas iecere slēgt virkni militāro bāzu, kā arī divu gadu laikā ierobežot militārpersonu algu pieaugumu.

Tiešajām armijas vajadzībām atvēlētos izdevumus kopumā paredzēts palielināt, lai gan samazinot pieauguma tempus, un 2017.gadā tiem vajadzētu sasniegt 567 miljardus.

Papildus līdzekļus paredzēts tērēt investīcijām jaunos projektos, tostarp īpašo operāciju veikšanai paredzētas peldošas bāzes būvē un bezpilota lidaparātu ražošanā. Paredzēts modernizēt arī zemūdeņu floti un atvēlēt finansējumu nākamās paaudzes bumbvedēju ražošanai. Iecerēts arī palielināt izdevumus, ASV potenciāla paaugstināšanai kibernētiskās karadarbības jomā.

"Pēc kara desmitgades un ievērojama aizsardzības budžeta pieauguma mēs atrodamies stratēģiskā pagrieziena punktā," norādīja Paneta, iepazīstinot ar budžeta pieprasījumu 2013.gadam. Viņš uzsvēra, ka nākotnē galvenā uzmanība tiks pievērsta ASV militārās klātbūtnes saglabāšanai Tuvajos Austrumos un nostiprināšanai Āzijā, kur vērojamais Ķīnas ietekmes pieaugums rada Vašingtonas satraukumu. Paneta pieprasījis finansējumu desanta kuģu izvietošanai Singapūrā un patruļkuģu dislocēšanai Bahreinā.

Nākamajam fiskālajam gadam, kas sāksies oktobrī, Paneta pieprasījis 613 miljardus dolāru, no kuriem 525 miljardus paredzēts atvēlēt pamatizdevumiem, bet 88,4 miljardus - kaujas operāciju finansēšanai. No šīs summas lielāko daļu plānots tērēt Afganistānā. Kopējo Pentagona budžetu salīdzinājumā ar 2012.gadu paredzēts samazināt par deviņiem procentiem.

Neskatoties uz paredzēto samazinājumu, ASV aizsardzības budžets joprojām būs daudz lielāks nekā citām valstīm. Piemēram, Ķīna, kuras izdevumi armijas finansēšanai ir otri lielākie pasaulē, paziņojusi, ka 2011.gadā bruņotajiem spēkiem tērējusi 601,1 miljardu juaņu (91,1 miljardu dolāru). Virkne ārvalstu ekspertu gan uzskata, ka patiesie Pekinas militārie izdevumi ir lielāki.

Tomēr grūti prognozēt, vai Pentagona sagatavotais budžeta projekts gūs atbalstu Kongresā. Kamēr daļa demokrātu vēlas panākt vēl lielāku aizsardzības izdevumu samazināšanu, republikāņi, kuri cer uz uzvaru novembrī gaidāmajās prezidenta un likumdevēju vēlēšanās, iebilst pret jebkādu bruņoto spēka finansējuma apcirpšanu, tā vietā dodot priekšroku sociālo tēriņu iegrožošanai.

"Mani māc dziļas bažas, ka šo samazinājumu lielums un mērogs atkārtos vēsturiskās kļūdas un atstās mūs ar pārāk maziem spēkiem, lai efektīvi reaģēti un notikumiem, kas var atgadīties tuvāko gadu laikā," norādījis senators Džons Makeins, kurš ir viens no aktīvākajiem bruņoto spēku atbalstītājiem republikāņu partijā.

LETA—AFP/BBC

Dalies ar šo ziņu