
Noslēgusies 166. NATO dalībvalstu komandieru sanāksme
Komandieri no 67 NATO dalībvalstīm un partnervalstīm 18. un 19. janvārī bija pulcējušies Briselē, lai NATO Militārās komitejas priekšsēdētāja ģenerāļa Knuda Bartela vadībā pārrunātu svarīgākās drošības aktualitātes, gatavojoties aizsardzības ministru sanāksmei, kas notiks no 2. līdz 3. februārim, un Čikāgas samitam šā gada maijā.
Diskusiju centrālie temati bija patnerība, gudra aizsardzība un NATO operācijas Afganistānā un Kosovā.
Sanāksmē piedalījās arī NATO stratēģiskie komandieri admirālis Džeimss Stavridis un ģenerālis Stefans Abriāls, kā arī Eiropas Savienības Militārās komitejas priekšsēdētājs Hakans Sirens.
Pirmajā sanāksmes dienā tika pārrunāti partnerības jautājumi, komandieri diskutēja par nacionālo kontingentu iesaisti NATO vadītajā ISAF operācijā Afganistānā. Vēstnieks Saimons Gass un admirālis Stavridis kopā ar ISAF komandieri ģenerāli Džonu Allenu aprakstīja ziņoja par situāciju Afganistānā un pārejas perioda sasniegumiem. Afganistānas Nacionālie drošības spēki uzlabo savu sniegumu, augot gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi, tomēr NATO Apmācības misijas atbalsts joprojām ir ļoti nepieciešams. Komandieri tika iepazīstināti ar NATO stratēģisko plānu Afganistānas attīstībai un to, kā dalībvalstis ilgtermiņā varēs sniegt palīdzību šai valstij pēc 2014.gada. Tāpat komandieri vēlreiz apliecināja savu iesaisti ISAF operācijā.
Kopā ar Vidusjūras dialoga valstīm (Alžīriju, Ēģipti, Izraēlu, Jordāniju, Mauritāniju, Maroku un Tunisiju) Militārās komitejas pārstāvji pārrunāja nesenās izmaiņas Vidusjūras un Tuvajos Austrumos. Komandieri izteica bažas par to, lai ieroči nenonāktu pretvalstisko elementu rokās un uzsvēra, ka nepieciešams stiprināt sadarbību šajā reģionā.
NATO – Krievijas padomes tikšanās laikā 29 komandieri apstiprināja vairākus dokumentus par NATO un Krievijas militāro sadarbību. Tika apstiprinātas NATO – Krievijas militārās sadarbības vadlīnijas, kā arī NATO –Krievijas padomes darba plāns 2012. gadam. Tika apliecināta konstruktīvas sadarbības iespēja, koncentrējot uzmanību uz kopējiem draudiem un izaicinājumiem. Pēc sanāksmes ģenerālis Makarovs apbalvoja Starptautiskā militārā štāba ģenerālleitnantu Bornemanam, pulkvedi Hanneviku un pulkvežleitanatu Van den Broku ar medaļām „Par kaujas sadarbības stiprināšanu”, uzsverot viņu ieguldījumu NATO – Krievijas sadarbības veicināšanā.
Eiroatlantiskās partnerības padomē tika pārrunātas gudras aizsardzības un partnerības jautājumi. Somija prezentēja Ziemeļu aizsardzības sadarbības (Nordic Defence Cooperation, NORDEFCO) iniciatīvu, kuras mērķis ir palielināt Dānijas, Somijas, Norvērījas un Zviedrijas sadarbību piecās jomās – stratēģiskā attīstība, militārās spējas, cilvēkresursi, izglītība un apmācība, kā arī sadarbība operācijās. Savukārt ģenerālis Sverkers Goransons vēstīja par Zviedrijas pieredzi operācijā Lībijā. Zviedrija bija viena no NATO partnervalstīm, kas piedalījās lidojuma aizlieguma zonas realizēšanā pagājušā gada pavasarī.
Partnervalstu dalība "Unified Protector" apliecināja NATO un partnervalstu sadarbību, spēku savietojamību un NATO standartu piemērojamību komandvadības struktūrās.
Otrā sanāksmes diena sākās ar diskusijām par Kosovu. Admirālis Stavridis ziņoja par notikumiem šajā reģionā, novērtējot situāciju kā mierīgu, bet vēl gana nestabilu. Viņš uzsvēra nepieciešamību turpināt darbu, lai šajā reģionā iestātos ilglaicīgs miers. Karaspēka samazinājumi Kosovā tiks veikti, tikai balstoties uz konkrētās situācijas analīzi.
Notika diskusijas par operacionālajiem izaicinājumiem, transformāciju un jaunās NATO militārās komandstruktūras ieviešanu. NATO stratēģiskie komandieri iepazīstināja klātesošos ar stratēģiskajām atziņām, kas iegūtas Lībijas operācijas laikā.
Ģenerālis Abrials uzsvēra, ka gudras aizsardzības ietvaros nepieciešams uzlabot sadarbību starp NATO un partnervalstīm.
Gudrai aizsardzībai jābūt veidam, kā dalīties ar zināšanām, spējām un resursiem, nevis tikai iespējai samazināt valsts budžeta tēriņus aizsardzībai, sacīja ģenerālis.
Noslēgumā komandieri diskutēja par jaunās NATO komandstruktūras ieviešanu.
Pēc nato.int materiāliem