Militāro robotu ēra: mīts vai realitāte
Militārie roboti jeb robotehniskās sistēmas (bezpilota lidaparāti, bezpilota sauszemes un zemūdens aparāti) mūsdienās tiek izstrādātas, izmēģinātas vai jau tiek praktiski izmantotas vairāk nekā 60 valstu bruņotajos spēkos.
Tā kā šī joma sākusi attīstīties relatīvi nesen, precīzu datu par dažādu valstu armiju robotizācijas pakāpi nav. Tajā pašā laikā nav noliedzams, ka militāro robotu – pusautonomo vai pilnībā autonomo – straujās izplatības galvenais dzinulis balstās tieksmē samazināt vai vispār novērst karavīru bojāeju vai ievainojumus, veicot kaujas uzdevumus. Darbojas arī citi robotizāciju veicinošie faktori, piemēram, pēdējo desmitgažu laikā notikušas karadarbības taktikas izmaiņas, kas savukārt prasa jaunu izlūkošanas metožu lietošanu, kā arī prasa uzlabot kaujas efektivitāti, precizitāti un operativitāti.
Ar robotiem iespējams ne tikai saudzēt cilvēku resursus, bet arī būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus, kas pēdējos gados ir kļuvis sevišķi svarīgs aspekts.
Taisnības labad jāmin arī robotu izplatību bremzējošie faktori, galvenais no tiem ir daudzu valstu ekonomiskās problēmas, kas neļauj regulāri piešķirt līdzekļus robotu izstrādei, kamēr jārisina citas valsts mērogā svarīgākas problēmas. Robotu izplatību arvien jaunu valstu armijās kavē arī salīdzinoši nelielais aktīvo militāro konfliktu skaits, kā arī ētiskie apsvērumi, kas saistīti ar robotu izmantošanu kaujas operācijās. Proti, kaujas robotu lietošanas negatīvais blakusefekts ir mierīgo iedzīvotāju upuri, no kuriem pilnībā neizdodas izvairīties. Protams, arī karavīru īstenotās operācijās nav izslēdzama mierīgo iedzīvotāju nejauša bojāeja, tomēr te darbojas citi morāles un ētikas principi. Tā kā šī ir pietiekami aktuāla problēma, kas kaitē robotizācijas procesam, robotu ražotāji jau sākuši piedāvāt tirgū pirmos bezpilota lidaparātus, ar kuriem iespējams līdz minimumam samazināt civilo iedzīvotāju apdraudējumu.
Uzskatāms piemērs robotizācijas ātrai izplatībai ir ASV. 2003.gadā militārajā operācijā Kuveitā amerikāņiem vēl nebija neviena robota, bet tagad ASV armijai ir aptuveni 12 000 virszemes robotu un 7 000 bezpilota lidaparātu. Tuvākajā perspektīvā Pentagons plāno robotu skaitu palielināt vairākas reizes.
Attēlā - ASV Jūras spēku autonomais (bezpilota) zemūdens aparāts. Foto: xray-mag.com
Robotu operatoru amerikāņu armijā drīz būs vairāk nekā ierindas pilotu. Ņemot vērā pēdējo militāro konfliktu pieredzi, drīzumā gaidāms lielas robotu partijas pirkums. Pentagons patlaban veic tirgus izpēti, lai tuvākajā laikā varētu iegādāties 4000 minirobotu, kuri nodrošinās izlūkošanu un improvizēto spridzekļu neitralizēšanu grūti pieejamās vietās. Testēšanai jau ir pieņemti kompāniju iRobot, MacroUSA, QinetiQ un Recon Scout ražotie miniroboti „110 First Look”, „Armadillo V2”, „Dragon Runner” un „XT Throwbot”.
Attēlā - Minirobota Armadillo V2 modelis. Foto: mocpages.com
ASV ir līderes ne vien militāro robotu ekspluatācijas skaita ziņā, bet arī attiecībā uz „humāno” robotu iegādi, tādējādi pamazām risinot mierīgo iedzīvotāju nejaušās bojāejas problēmu. ASV kompānija AeroVironment Inc. nesen noslēgusi līgumu ar Pentagonu par bezpilota lidaparāta „Switchblade” piegādi Sauszemes spēku vajadzībām. Robots veic vairākas vispārzināmas funkcijas, taču tam piemīt viena liela priekšrocība – pēdējā brīdī ir iespējams atcelt „Switchblade” doto komandu „iznīcināt objektu”. Bieži vien skaidrība par potenciālā mērķa patieso statusu rodas īsi pirms robots izpilda komandu par mērķa iznīcināšanu, tāpēc šāda „pēdējā brīža” komanda ir ļoti vērtīga, lai mazinātu civiliedzīvotāju upuru skaitu. Šīs pašas problēmas risinājumu ir atradusi arī Vācijas kompānija Rheinmetall Defence, kura sadarbībā ar Izraēlas kompāniju Aerospace Industries izstrādājusi individuālo un punktveida mērķu iznīcināšanas sistēmu WABEP (Wirksystem zur abstandsfähigen Bekämpfung von Einzel- und Punktzielen ). Arī WABEP raksturojumā viena no būtiskākajām priekšrocībām ir iespēja operatīvi atcelt kaujas uzdevumu, ja operatoram izdodas pārliecināties, ka potenciālais mērķis tomēr nav bīstams.
Kopumā vērtējot militāro robotu straujo attīstību, ekspertu vidū tiek lēsts par fundamentālām pārmaiņām kara mākslā, kas varētu tikt pielīdzinātas apvērsumam, ko Eiropā radīja šaujamieroču izgudrošana.
Taču robotu ēra ir tikko sākusies un pašlaik izmantojamie roboti ir tikai pirmā paaudze, kurai drīz sekos nākamās. Jau tagad ir skaidrs, ka otrās paaudzes roboti evolucionēs trīs galvenajos virzienos, kuri pagaidām nav apgūti pirmās paaudzes robotizētajās sistēmās. Pirmkārt, jaunās paaudzes militārajiem robotiem būs neparasta forma un konfigurācija, kas varēs transformēties atkarībā no veicamā uzdevuma. Tā kā šādas sistēmas ir vadāmas bez cilvēka tiešas klātbūtnes, gabarītu ziņā nākotnes robotiem nebūs ierobežojumu. Iespējams, tie būs nanodaļiņu izmēra „gudrie putekļi”, kas sagraus pretinieka organismu no iekšpuses, vai arī tie būs gigantiski gaisa kuģi, kuri spēs pārvietot milzīga izmēra radarus 20 km augstumā virs Zemes. Otrkārt, jaunās paaudzes robotu attīstība būs saistīta ar jaunām lietošanas opcijām, proti, izņemot uzbrukuma vai izlūkošanas funkcijas, robotiem būs „jāiemācās”, piemēram, iznest ievainotos no kaujas lauka, sniegt medicīnisko palīdzību vai arī saņemt gūstā pretinieka kaujiniekus. Treškārt, jaunajā robotu paaudzē arvien biežāk tiks integrēts mākslīgais intelekts, kas ļaus robotiem konkrētās situācijās patstāvīgi pieņemt lēmumus par turpmāko rīcību.
Oponējot zināmu aprindu kritiskajai nostājai, robotizācijas aizstāvji turpina uzstāt, ka pat visdārgākie bezpilota lidaparāti maksā ievērojami lētāk nekā analoģisku funkciju pilotējamie lidaparāti. Turklāt robotu pielietošanai ir un paliek „dzelžains alibi”, jo tiek saudzēta karavīru dzīvība. Tādējādi ir pamats prognozei, ka tuvākajos gados militāro robotu tirgus stabili paplašināsies un šo procesu veicinās tehniskais progress. Tirgus un jaunāko tehnoloģiju izplatības izpētes kompānija ABI Research aprēķinājusi, ka salīdzinājumā ar 2010.gadu, 2016.gadā militāro robotu tirgus pasaulē palielināsies no 5,8 līdz 8 miljardiem dolāru. Šādos apstākļos robotu ražotāji būs spiesti sīvi konkurēt savā starpā, piedāvājot tirgū arvien „gudrākas” robotizētās sistēmas, kas militāro operāciju dalībniekiem spēs nodrošināt arvien lielākas priekšrocības.
Vizma Kaļčeva, Tēvijas Sargs