Amerikas Zemessardze svin 375 gadu pastāvēšanas jubileju

Militārā organizācija, kuru mēs šodien pazīstam kā zemessardzi, tika dibināta 1636.gada 13.decembrī. Šajā datumā Masačūsetsas Augstākā tiesa Salemā pirmo reizi Ziemeļamerikas vēsturē noteica, ka visiem vīriešiem vecumā no 16 līdz 60 gadiem jāpievienojas militārajai organizācijai.

Ar šo pavēli tika dibināti arī Ziemeļu, Dienvidu un Austrumu pulki. Militārajā organizācijā netika iekļauti ministri un tiesneši. Īsāk sakot, visiem vīriešiem bija jāiziet militārā apmācība, lai vajadzības gadījumā viņus varētu iesaukt armijā.

Likumi bieži vien tiek izstrādāti, lai atbalstītu labas idejas, tomēr ne vienmēr tie tikpat labi darbojas. Kā gan šis kļuva par veiksmes stāstu?

Ņemot vērā  daudzus neveiksmīgos angļu centienus kolonizēt Masačūsetsu un citas Ziemeļamerikas vietas, politiskie līderi izlēma, ka visiem pilsoņiem jābūt proaktīviem un lojāliem.

Būt mazas pilsētas iedzīvotājam nozīmēja ne tikai izbaudīt priekšrocības, bet arī būt gatavam aizstāvēt sevi un savu jauno dzimteni.

Ieceļotājiem bija jādzīvo ļoti skarbos apstākļos. Tā kā te nebija valsts struktūru, kolonijas iedzīvotāji paļāvās uz vīriešiem, kuriem bija jānodrošina ģimenēm ēdiens, pajumte un jāspēj aizstāvēt ciemati un pilsētas no uzbrukumiem. Kaimiņos dzīvojošā indiāņu cilts bija nemierīgi un neparedzami kaimiņi, kas varēja uzbrukt un nopostīt Masačūsetsas kolonistu ciematus. Tieši šie apstākļi bija pamatā militārās organizācijas dibināšanai.

Amerikā eiropiešiem nebija iespējas rīkoties pēc tradīcijām un noalgot karavīrus, kas aizstāvētu viņus pret indiāņu uzbrukumiem. Pirmkārt, kolonizatoriem nebija naudas. Francija un Spānija, kam arī bija savas intereses Amerikā, atšķīrās no Anglijas reliģisku un politisku apsvērumu dēļ. Piesaistot šīs valstis aizsardzības nodrošināšanā, Masačūsetsa riskētu ar stabilitāti un lēmumu pieņemšanas brīvību. Tāpēc tika pieņemts lēmums par militārās organizācijas dibināšanu.

Un tas izrādījās veiksmīgs.

Drīz pēc Masačūsetsas Zemessardzes dibināšanas tika izcīnītas veiksmīgas kaujas pret Pekotu cilts indiāņiem. 

Arī Konektikuta un Rodailenda izveidoja savas militārās vienības, un Pekotu cilts bija spiesta kapitulēt 1638.gadā. Lauku ciematu karavīri izrādījās nozīmīgs pamats visa reģiona aizsardzības spēju stiprināšanā.

Lai gan arī citas kolonizatoru apmetnes, tādas kā Florida un Virdžīnija nodibināja līdzīgas militārās organizācijas, Masačūsetsa bija pirmā vieta, kur valdība nodibināja un izveidoja Zemessardzi, turklāt tās darbība nav tikusi pārtraukta līdz pat mūsdienām.

Tieši tāpēc Masačūsetsa ir ASV armijas dzimtene. Tradīcijas turpina Masačūsetsas Zemessardzes vienības – 101.inženieru bataljons, 101.artilērijas, 181.kājnieku pulks un 182.kājnieku pulks.

Šodien Masačūsetsā dzīvo 5,5 miljoni iedzīvotāju, tas ir nozīmīgs rūpniecības, tehnoloģiju un finanšu centrs. Kopš 1936.gada daudz kas ir mainījies, bet Zemessardzē joprojām dien pilsoņi, kas palīdz likvidēt dabas katastrofu sekas, regulāri iziet apmācību un piedalās starptautiskajās operācijās ārpus ASV. Lai gan tagad tas ir izaudzis par nozīmīgu militāro spēku, Zemessardze ir un paliek amerikāņu sabiedrības stūrakmens.