Rasmusens: NATO un Krievija joprojām var sadarboties pretraķešu aizsardzības jautājumos

NATO ģenerālsekretāra Andresa Foga Rasmusena paziņojums par NATO un Krievijas sadarbību.

„Kopš pirmās dienas NATO ģenerālsekretāra amatā es esmu skaidri paudis viedokli, ka NATO un Krievijas sadarbība ir stratēģiski nozīmīga,” uzsver A.F. Rasmusens. „Mums ir vienādas intereses aizsardzības jomā un vienādi drošības izaicinājumi. un kopš NATO-Krievijas tikšanās pagājušā gada Lisabonas samitā, mēs esam atraduši jaunus veidus kā cīnīties ar jaunajiem draudiem.”

Mēs kopā rūpējamies par stabilitāti Afganistānā, cīnāmies pret terorismu un aizsargājam gaisa telpu. Mēs kopā cīnāmies pret pirātiem Āfrikas ragā.

Šī sadarbība ir izdevīga mums visiem. Un Lisabonā mēs vienojāmies par sadarbību arī pretraķešu aizsardzības jomā.

Šie draudi kļūst arvien reālāki. Vairāk nekā 30 valstis strādā pie augsta līmeņa raķešu tehnoloģijām. Dažas no tām jau ir izstrādājušas ballistiskās raķetes, ko var papildināt ar kaujas galviņām vai masu iznīcināšanas ieročiem. Dažas no mūsu lielākajām pilsētām atrodas šo raķešu šāviena attālumā. Tāpēc Lisabonas samitā tika pieņemts lēmums attīstīt pretraķešu spējas, lai aizsargātu savus pilsoņus un savu teritoriju.

Mūsu nostāja nav mainījusies. Mums ir jāaizstāv savi pilsoņi. Līdzās ASV savu ieguldījumu šajā aizsardzības spējā ir sniegušas arī Turcija, Polija, Rumānija, Spānija, Nīderlande un Francija. Visu valstu ieguldījums tiks apvienots NATO komandvadības sistēmā, kuras pamatelementi jau ir veiksmīgi pārbaudīti. Mēs ceram, ka līdz Čikāgas samitam nākamā gada maijā sistēmas pamatkomponenti jau būs savās vietās.

NATO jaunā pretraķešu sistēma demonstrē mūsu solidaritāti. 

Tā arī pierāda ciešo sadarbību starp Ziemeļameriku un Eiropu. 28 valstis ir uzsākušas sadarbību, lai stātos pretī raķešu draudiem. NATO ietvaros ir iespēja izveidot daudz efektīvāku sistēmu par daudz mazākām izmaksām nekā tas būtu iespējams, darbojoties katrai valstij atsevišķi.

Draudu līmenis un šo draudu uztvere dažādās valstīs šobrīd atšķiras, tomēr pastāv iespēja, ka arī Krieviju var apdraudēt ballistiskās raķetes. Tāpēc ir svarīgi sadarboties, lai varētu kopā aizstāvēties pret šiem draudiem, izveidojot divas atsevišķas sistēmas ar vienotu mērķi. Tas būtu loģisks risinājums gan no praktiskā, gan militārā, gan politiskā viedokļa. Tas reizi par visām reizēm pierādītu, ka mēs varam sadarboties, nevis pretdarboties.

NATO un Krievijai ir bijušas vairākas diskusijas par pretraķešu aizsardzību. Mēs esam skaidri apliecinājuši, ka šī pretraķešu sistēma nav vērsta pret Krieviju. Tā ir sistēma, kam jāaizsargā Eiropas un NATO valstis.

Sabiedrotie un NATO ir izteikuši Krievijai trīs praktiskus piedāvājumus. 

Pirmkārt, mēs piedāvājām caurskatāmību pretraķešu aizsardzības programmai NATO-Krievijas padomes kontekstā, mēs uzaicinājām Krievijas ekspertus novērot un analizēt pretraķešu aizsardzības pārbaudes.

Otrkārt, mēs piedāvājām nākamgad organizēt kopīgas NATO – Krievijas pretraķešu aizsardzības mācības. Treškārt, mēs ierosinājām veidot divus apvienotos pretraķešu aizsardzības centrus – vienu datu izplatīšanai un otru plānošanas atbalstam.

Krievija ir paziņojusi, ka vēlas garantijas, ka NATO pretraķešu aizsardzība nav drauds. Patiesībā jau 1997.gadā, kad NATO un Krievija parakstīja NATO-Krievijas Padomes dibināšanas aktu, mēs vienojāmies, ka atturēsimies no draudiem vai spēka pielietošanas. Tātad šī garantija ir spēkā jau desmit gadu.

Daži no prezidenta Medvedeva izteikumiem par NATO pretraķešu aizsardzības sistēmu pierāda, ka tā ir pārprasta. Tā rezultātā Krievija ir paziņojusi, ka NATO robežu tuvumā izvietos raķetes. Šādi paziņojumi ir piederīgi pagātnei un neatspoguļo tās stratēģiskās NATO un Krievijas attiecības, kādas tikušas veidotas pēdējo desmit gadu laikā.

Tomēr es esmu gandarīts, ka prezidents Medvedevs nav slēdzis visas durvis turpmākajām sarunām.

Sadarbība pretraķešu aizsardzības jomā var radikāli mainīt to, kā NATO un Krievija sadarbojas. 21.gadsimtā konfrontācija nav izvēle. Vienīgā izvēle ir sadarbība.