
Ēģiptes militārās huntas piekāpšanās neapmierina protestētājus Kairā
Par spīti Ēģiptes militārās huntas piekāpšanās un paziņojumu par gatavību nodot varu civilai valdībai, tūkstošiem protestētāju atteikušies pamest galvaspilsētas Kairas Brīvības laukumu.
Vairākas dienas Kairā ilgst asiņainas sadursmes starp demonstrantiem un drošības spēkiem. Bruņoto spēku augstākās padomes vadītājs feldmaršals Mohameds Huseins Tantavi otrdien paziņoja, ka prezidenta vēlēšanas tiks sarīkotas ātrāk, nekā bija plānots iepriekš – jau 2012.gada jūlijā, un ka hunta ir gatava rīkot referendumu par tūlītēju varas nodošanu civilai valdībai. Taču daudzi protestētāji Brīvības laukumā uzstāj, ka militārās varas piedāvātā piekāpšanās neesot pietiekama, un pieprasa nekavējošu Tantavi demisiju.
Sarunā ar raidorganizāciju BBC viens no protestētājiem Brīvības laukumā izteicās, ka huntas vadītāja uzruna viņam atgādinot gāztā prezidenta Hosni Mubaraka runas un ka tā nesaturot atbildes uz demonstrantu prasībām. Vakar pēc tumsas iestāšanās Kairā atsākās sadursmes starp policiju un protestētājiem, un televīzijā pārraidītajos kadros varēja vērot, kā Brīvības laukumā ierodas ātrās palīdzības automašīnas, lai aizvestu ievainotos.
Saskaņā ar Veselības aizsardzības ministrijas datiem, kopš sestdienas sadursmēs gājuši bojā vismaz 30 cilvēki, bet simtiem guvuši ievainojumus. Policija pret demonstrantiem pielieto asaru gāzi, gumijas lodes un skrotis, kamēr protestētāji kārtības sargus apmētā ar akmeņiem. Daži demonstrāciju dalībnieki apgalvo, ka drošības spēki esot izmantojuši arī kaujas munīciju.
Ziņas par sadursmēm pienākušas arī no citām Ēģiptes pilsētām, tostarp no Aleksandrijas, Suecas, Portsaīdas un Asuānas.
Iepriekš militārā hunta apgalvoja, ka prezidenta vēlēšanas nevar notikt agrāk kā nākamā gada nogalē vai pat 2013.gadā. Tas, kā arī novembrī publiskotais konstitūcijas projekts, kurš paredz pasargāt armiju no civilās kontroles, noveda pie masu protesta demonstrācijām, kas sākās pagājušajā piektdienā. Protesti pārauga vardarbībā, kad policija sestdien mēģināja demonstrantus padzīt no Brīvības laukuma Kairā. Daudzi ēģiptieši izjūt arvien lielāku vilšanos par reformu gauso gaitu pēc ilggadējā prezidenta Mubaraka režīma krišanas februārī.
Bruņoto spēku augstākā padome, kas pēc Mubaraka gāšanas pārņēma varu, sākotnēji solīja visdrīzākajā laikā īstenot pāreju uz civilu pārvaldi.
Savā vakardienas uzrunā Tantavi arī paziņoja, ka, neskatoties uz nemieriem, parlamenta vēlēšanas sāksies, kā plānots, 28.novembrī. Vēlēšanas, kas ilgs trīs mēnešus, ir pirmais solis pārejai uz demokrātiju.
Saskaņā ar armijas sākotnējo ieceri jaunievēlētajam parlamentam būtu jāievēl konstitucionālā sapulce simts locekļu sastāvā, kurai savukārt sešu mēnešu laikā jāizstrādā jaunais valsts pamatlikums. Pēc tam jaunā konstitūcija tiktu nodota apstiprināšanai referendumā, kam sekotu prezidenta vēlēšanas, kas varētu notikt 2012.gada beigās vai 2013.gada sākumā. Taču protestētāji pieprasa, lai prezidenta vēlēšanas notiktu tūlīt pēc parlamenta ievēlēšanas.
Tantavi otrdien arī paziņoja, ka pieņēmis armijas ieceltā premjerministra Esama Šarifa valdības demisiju un ka tiks izveidota jauna nacionālās glābšanas valdība.
LETA-BBC