
Igaunijā atklāj piemiņas plāksni latviešiem, kas piedalījās brīvības cīņās par Igauniju
Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess sestdien, 12.novembrī Svētā Jura baznīcā Tori ciemā, Pērnavas apriņķī, atklāja piemiņas plāksni, godinot 50 Latvijas pilsoņus, kas piedalījās brīvības cīņās par Igauniju un saņēma Brīvības krusta goda zīmi.
Igaunijai un Latvijai nācies aizstāvēt tiesības uz neatkarību karos un apliecināt tautu tiesības uz brīvību vissarežģītākajos veidos, atklājot plāksni, sacīja Ilvess.
Šajā cīņā mēs bijām ieroču brāļi, kauju biedri. Igaunijas Nacionālās armijas Latviešu brigāde atbalstīja mūsu cīņu par brīvību, un igauņu karaspēks palīdzēja atbrīvot Latviju un aizstāvēt Rīgu.
Vieniem un bez jebkādiem sabiedrotajiem šie uzdevumi mums būtu bijuši daudz sarežģītāki, ja ne neiespējami,” sacīja Igaunijas prezidents.
Brīvības krusta goda zīmju piešķiršana par sadarbību brīvības cīņās nebija tikai protokola nodeva Igaunijas sabiedrotajiem, norādīja Ilvess. „Tā bija Igaunijas pateicības zīme ieroču brāļiem, kas palīdzējuši grūtos laikos, Diemžēl 20 gadus vēlāk mūsu valstis palika vienas un bez sabiedrotajiem.”
Igaunijas prezidents arī norādīja, ka abas valstis tagad saprot, ka abpusējs atbalsts un pienākuma apziņa attiecībā uz drošību plašākā izpratnē ne tikai mūsu pašu valstīm ir viens no nākotnes stūrakmeņiem. Viņš arī atgādināja, ka, būdamas NATO dalībvalstis, Igaunija un Latvija piedalās operācijās Afganistānā. „Tas ir mūsu ieguldījums NATO, transatlantiskajā sadarbībā un Igaunijas un Latvijas nākotnē,” sacīja Ilvess.
Apliecinot cieņu tiem, kas cīnījās par Igauniju un Latviju, prezidents atgādināja, ka pirmais cilvēks, kurš krita, 1918.gadā aizstāvot Igauniju tās neatkarības pirmajās stundās, bija latvietis Johans Muižnieks. Viņš zaudēja dzīvību kaujā pret Sarkano armiju.
LETA