Atklāta fotoinstalāciju izstāde par Lietuvas armijas virsnieku likteni 1940.gadā

Ārvalstīs
Sargs.lv

Atklāta fotoinstalāciju izstāde par Lietuvas armijas virsnieku likteni 1940.gadā

Viļņas Pamenkalnes galerijā atvērta mākslinieka Ķēstuša Grigaļūna fotoinstalāciju izstāde par Lietuvas armijas virsnieku likteni pēc padomju okupācijas 1940.gadā.

Izstādē „Nezināju, mīļais, ka skūpstu tevi pēdējo reizi” mākslinieks liek aizdomāties par vienu no smagākajiem pārbaudījumiem cilvēka dzīvē - par ilgstošu neziņu, ko pieredzēja virsnieku ģimenes. Mīklaina pazušana, izsūtījums, nāve vai arī nemitīga bēguļošana, neuzticēšanās, neskaidras nojautas, lamatas, bērnu izmantošana tēvu pievilināšanai, - tas šīm ģimenēm uz ilgiem gadiem kļuva par ikdienu, kurā ar savu monumentālo un konceptuālo darbu aicina iedziļināties mākslinieks.

Instalācijas veidotas no arhīvos atrastām fotogrāfijām, kurās redzamas Lietuvas armijas leitnantu, kapteiņu, majoru, pulkvežu un ģenerāļu ģimenes pirms traģēdijas, papildinot tās ar konkrētu informāciju par represijām, kas vērstas pret katru no virsniekiem.

Pie pretējām sienām izvietotas virsnieku sievu un viņu bērnu fotogrāfijas. Tāpat, kā tas notika dzīvē, arī izstādē tuvinieki nesastopas. Vīru, tēvu un mīļoto portreti kopā ar viņu arhīvu lietām salikti atsevišķos vākos, ko apmeklētāji var šķirstīt, lai iepazītos ar viņu biogrāfijām un saprastu, ka šīs fotoinstalācijas balstītas uz daudziem patiesiem un skaudriem dzīvesstāstiem.

Mākslinieks ar savu darbu necenšas nevienu apsūdzēt, bet vedina iedziļināties grūti aptveramos likteņos un izsekot neiedomājami sāpīgai pieredzei, vienlaikus meklējot piedošanas iespējas.

Pēdējā laikā Grigaļūns veido lielu darbu ciklu, kurā jau bijušas vairākas instalāciju izstādes, kurās viņš mēģina pētīt padomju genocīda traumējošo ietekmi uz cilvēka dvēseli. Autors cenšas paraudzīties uz to nevis caur ideoloģijas, bet caur pašu dziļāko cilvēka jūtu prizmu.

Galerijas adrese: Pamėnkalnio g.1/13, Viļņa.

LETA-ELTA

Dalies ar šo ziņu