Krievijas un Francijas pieaugošās sadarbības iemesli
Stratēģiskās pētniecības centrs "Stratfor" savā publikācijā „Krievija un Francija: jauns sadarbības līmenis” skaidro Krievijas un Francijas pieaugošās sadarbības iemeslus.
Uzreiz pēc Krievijas un Francijas noslēgtā līguma par divu Francijas helikopteru bāzes kuģu „Mistral” iegādi Krievijas bruņoto spēku vajadzībām premjerministrs Vladimirs Putins, premjerministra vietnieks Sergejs Ivanovs un aizsardzības ministrs Anatolijs Serdjukovs jūnija otrajā pusē ieradās divu dienu oficiālā vizītē Parīzē. Kā norāda „Stratfor”, „Mistral” iegāde ir tikai sākums Krievijas un Francijas turpmākajai ciešajai sadarbībai enerģētikas, militārajā un kosmosa jomā. Krievija vēlas saviem modernizācijas plāniem nodrošināt Rietumvalstu ekspertīzi, savukārt Francija grib būt droša, ka Maskavas un Berlīnes savstarpējā tuvināšanās neatstāj to ārpusē.
1,7 miljardu dolāru vērtais Krievijas un Francijas līgums paredz divu „Mistral” bāzes kuģu piegādi Krievijai 2014. un 2015.gadā, kā arī iespējamību, ka vēl divi šā tipa kuģi Francijas speciālistu vadībā tiek būvēti Krievijā.
Abu valstu darījums ir visnozīmīgākā Rietumu militārās tehnoloģijas nodošana Krievijas rīcībā kopš 2.pasaules kara beigām. Savu nosodījumu par to ir paudušas Baltijas valstis, Gruzija un Japāna, saskatīdamas tajā apdraudējumu savai teritoriālajai neaizskaramībai.
Ambiciozus sadarbības plānus ar Krieviju lolo arī Francijas enerģētikas milzis „Total” - uzņēmums plāno kļūt par Krievijas otrās lielākās dabasgāzes ieguves kompānijas -„Novatek” - līdzīpašnieku, iegādājoties 12% kompānijas akciju.
„Stratfor” savā publikācijā min arī citus Francijas un Krievijas sadarbības plānus militārajā un kosmosa jomā. Tā, piemēram, Francijas militāro tehnoloģiju uzņēmums „Thales” ir iecerējis piedalīties „Russian Technologies” privatizācijā - šis Krievijas militārās industrijas gigants uzrauga gandrīz ikvienu militārajā nozarē darbojošos uzņēmumu valstī. Kaut arī runa ir tikai par 10% akciju, tā Francijas kompānijai būtu lieliska iespēja ielūkoties Krievijas militāro tehnoloģiju nozares attīstībā.
Sergejs Ivanova un Francijas kolēģu nesen notikušo sarunu laikā tika apspriestas arī turpmākās sadarbības iespējas kosmosā.
Krievijas un Francijas pieaugošā sadarbība ir izskaidrojama - Parīze cenšas neatpalikt no Maskavas un Berlīnes.
Vieglākais veids, kā to izdarīt, ir piedāvāt Krievijai to, kā nav Vācijai - militāro un ar enerģētikas nozari saistīto tehnoloģiju. Vienlaikus Parīze atšķirībā no Berlīnes, kas aizvien vairāk kļūst atkarīga no Krievijas enerģētikas resursiem, izvēlas ar Maskavu īstenot tādu sadarbību, kas vajadzības gadījumā ir pārtraucama. Sakarā ar vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu problēmu izraisīto eirozonas pamatu šūpošanos un Vācijas aktīvo rīcību savu interešu aizsargāšanai Parīzei ir nepieciešams veidot attiecības ar reģionālajām lielvarām, kas atrodas ārpus ES. Krievija šajā gadījumā ir lielisks partneris, jo starp Parīzes un Maskavas interesēm vai ietekmes sfērām nav tiešas pārklāšanās.
Attiecībā uz Krieviju tās attiecību nostiprināšanai ar Franciju ir gan ģeopolitiski, gan praktiski iemesli. Pirmkārt, Krievijai ir nepieciešamas jaunas tehnoloģijas, un Francija tās var piedāvāt par atbilstošu cenu. Otrkārt, Maskavai padziļinot attiecības ar Parīzi un Berlīni, tā vienlaicīgi nostiprina saites ar divām ES vadošajām dalībvalstīm.
Raksts publicēts ar "Stratfor" atļauju.