Sašķeltās Eiropas valstis

Ārvalstīs
5B77763BF3EA495982F1862D44985848.jpg

Sašķeltās Eiropas valstis

Stratēģiskās pētniecības centrs "Stratfor" savā analītiskajā rakstā „Sašķeltās Eiropas valstis” norāda, ka šobrīd visu uzmanības centrā esošā Grieķijas finanšu krīze Eiropai patiesībā ir mazākas galvassāpes, nekā jautājums par to, kā Eiropas kontinents tiks pārvaldīts 21.gadsimtā. Saskaņā ar „Stratfor” krīzes patiesais iemesls ir uzticēšanās problēma.

Eirozonas finanšu krīze ir saasinājusi jautājumu par Eiropas turpmāko politisko likteni. Eiropas kontinents cieš no nāciju (nevis iedzīvotāju) pārapdzīvotības - tajā salīdzinājumā ar citiem kontinentiem ir vislielākā neatkarīgo valstu koncentrācija uz kvadrātmetru. Eiropas pašreizējā politiskā un drošības arhitektūra - Eiropas Savienība (ES) un NATO – ir bijusi ASV veicināta ar mērķi apvienot kontinentu tā, lai tas veidotu vienotu frontes līniju pret Padomju Savienību. Šobrīd Krievijas Federācija vairs nav Eiropas valstu drauds, Vācija un Francija pret Krieviju attiecas kā pret savu biznesa partneri. Eiropas valstis pirmo reizi ir spiestas patiesi nopietni apsvērt kontinenta turpmāko pārvaldes modeli. Ciešāka apvienošanās un sava veida Eiropas Savienoto Valstu izveidošana var tikt uzskatīta par loģisku risinājumu problēmām, kuras rada eirozonas valstu parādu krīze.

„Stratfor” norāda, ka starp Eiropas valstīm nav vienota uzskata par ārējo apdraudējumu – tās Centrāleiropas valstis, kas tikai nesen pievienojušās ES un NATO, Krieviju joprojām uzlūko kā apdraudējumu. Tās ir lūgušas NATO veltīt lielāku uzmanību Eiropas kontinentam un garantēt to drošību, taču tā vietā Francija Krievijai pārdod savu helikopteru bāzes kuģi „Mistral”, savukārt Vācija Krievijā armijas vajadzībām būvē modernu mācību centru.

Vai Eiropas pašreizējās politiskās un drošības institūcijas – ES un NATO – nodrošina valstu intereses? Vai šo organizāciju dalībvalstis patiesi ir pārliecinātas, ka tās dala kopīgu likteni? Vai tās ir gatavas, līdzīgi kā Amerikas kolonijas 18.gadsimtā, atteikties no savas neatkarības, lai izveidotu vienotu fronti pret politiskajiem, ekonomiskajiem un drošības apdraudējumiem? Ja tās šādam solim nav gatavas, tad kādas ir alternatīvas?

Attiecībā uz drošības aspektu atbilde ir – Eiropas drošības organizāciju reģionalizācija. Vācija un Francija ar Krieviju īsteno attiecību noregulēšanas stratēģiju, tādējādi izraisot sarūgtinājumu Baltijas un Centrāleiropas valstu vidū. Tāpēc tās ir pievērsušās alternatīvu meklējumiem. Višegradas grupas valstis - Čehijas Republika, Polija, Slovākija un Ungārija – ir vienojušās par Centrāleiropas kaujas grupas izveidošanu. Baltijas valstis savukārt cenšas paplašināt militāro sadarbību ar Ziemeļvalstīm, Lietuva ir izlēmusi pievienoties Ziemeļvalstu kaujas grupai, kuras dalībniece jau ir Igaunija. Par padziļinātāku sadarbību ir vienojusies arī Francija un Apvienotā Karaliste, Londona ir arī izrādījusi interesi par Baltijas valstu – Ziemeļvalstu militārās sadarbības projektiem.

„Stratfor” pauž viedokli, ka Eiropas reģionalizācija drošības jomā nav laba zīme eirozonas nākotnei – tā nenāk par labu monetārajai vienotībai, īpaši situācijā, kad risinājums eirozonas finanšu krīzei ir valstu ciešāka integrācija. Varšava nav gatava piešķirt Berlīnei veto tiesības attiecībā uz saviem budžeta izdevumiem situācijā, kad abas valstis nevar vienoties par to, kas veido apdraudējumu. Tas pats attiecināms arī uz citām valstīm. Ja risinājums eirozonas krīzei ir lielāka integrācija, tādā gadījumā valstīm cieši jāsadarbojas, risinot ne tikai finanšu jomu skarošus jautājumus. Ar budžetu saistītie jautājumi ir valstu suverenitātes pamatkodols, un Eiropas valstis neatteiksies no šīm savām suverēnajām tiesībām, kamēr nebūs pārliecinātas, ka kaimiņvalstis nopietni attiecas pret to drošības un politiskajām interesēm.

„Stratfor” Eiropas turpmāko attīstību saredz tās sadalījumā reģionālos grupējumos. Šiem grupējumiem var būt atšķirīgi viedokļi gan par drošības, gan ekonomiskajiem jautājumiem, daļa valstu var piederēt pat vairākiem grupējumiem, taču vairumā gadījumu piederība būs galvenokārt atkarīga no valstu ģeogrāfiskā izvietojuma. „Stratfor” gan norāda, ka tas nenotiks vienā naktī, jo īstermiņā Vācija, Francija un citas vadošās eirozonas valstis ir ieinteresētas saglabāt eirozonu.

Saskaņā ar „Stratfor” ir izdalāmi četri Eiropas valstu grupējumi:

1.Vācijas ietekmes sfērā ietilpstošo valstu bloks (Vācija, Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Horvātija, Luksemburga, Nīderlande, Slovākija, Slovēnija, Somija, Šveice un Ungārija): šīs eirozonas vadošās valstis Vācijas konkurence neietekmē nelabvēlīgi, tās gūst ekonomisku labumu no tirdzniecības ar Vāciju un nejūtas apdraudētas Vācijas attiecību paplašināšanās dēļ ar Krieviju.

2. Ziemeļvalstu bloks (Dānija, Igaunija, Īslande, Latvija, Lietuva Norvēģija, Somija un Zviedrija): šīs pārsvarā eirozonā neietilpstošās valstis Krievijas atdzimšanu redz negatīvā gaismā.

3. Paplašinātais Višegradas valstu bloks (Bulgārija, Čehijas Republika, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija): Čehija, Slovākija un Ungārija nejūtas tik ļoti ietekmētas no Krievijas nostiprināšanās kā Polija vai Rumānija, taču arī tās nav pilnībā apmierinātas par Vācijas attieksmes maiņu pret Krieviju. Polija nav ekonomiski tik spēcīga, lai vadītu šo valstu grupu, kā to attiecībā uz Ziemeļvalstu bloku dara Zviedrija. Tās, izņemot sadarbību drošības jomā, šobrīd viena otrai neko vairāk nevar piedāvāt.

4. Vidusjūras valstu bloks (Grieķija, Itālija, Kipra, Malta, Portugāle un Spānija): šo Eiropas perifērijas valstu drošību apdraud nelegālā imigrācija, to ekonomikas nomāc līdzīgas problēmas, milzīga parādu nasta un vāja konkurētspēja. Jautājums ir – kura valsts būs to līdere?

Ārpus minētajiem blokiem paliek Francija un Apvienotā Karaliste. Kas attiecas uz Apvienoto Karalisti, tad tā ir bijusi tās tradicionālā poza attiecībā pret kontinentālo Eiropu, lai gan pēdējā laikā Londona ir sākusi padziļināt attiecības ar Ziemeļvalstu – Baltijas valstu grupu. Francija varētu būt daļēji uzskatāma par Vācijas ietekmes sfērai piederošu, taču tradicionāli tā ir arī Vidusjūras reģiona valsts, turklāt nesen tā ir noslēgusi jaunu divpusēju vienošanos ar Apvienoto Karalisti par sadarbību militārajā jomā.

Raksts publicēts ar "Stratfor" atļauju.

http://www.stratfor.com/weekly/20110627-divided-states-europe?utm_source=freelist-f&utm_medium=email&utm_campaign=20110628&utm_term=gweekly&utm_content=readmore  
 

Dalies ar šo ziņu