Rasmusens: Alianses pretraķešu aizsardzības spējas jāuzlabo

Ārvalstīs
Sargs.lv

Rasmusens: Alianses pretraķešu aizsardzības spējas jāuzlabo

15.jūnijā NATO ģenerālsekretārs Anderss Rasmusens uzrunāja ekspertus Karaliskajā apvienoto dienestu institūtā (Royal United Services Institute) Londonā, kurā izteicās, ka turpmāk nepieciešams stiprināt NATO ballistiskās pretraķešu aizsardzības spējas, tādā veidā veicot būtisku ieguldījumu Ziemeļatlantijas Alianses drošībā.

„Pašlaik vairāk nekā 30 valstīs tiek attīstītas raķešu tehnoloģijas. To izmantojumam ir divējādas iespējas: izmantot tās konvencionālā veidā vai arī nekonvencionālā - kā masu iznīcināšanas ieročus”, bilda A.Rasmusens. „Mēs nevaram ignorēt šīs tendences. Mēs nevaram pieļaut, ka kāda no mūsu pilsētām tiek iznīcināta.

Mēs nevaram riskēt, neko nedarot lietas labā. Raķešu draudi ir reāli. Tādēļ reālām jābūt arī mūsu aizsardzības spējām."

NATO ģenerālsekretārs uzsvēra transatlantiskās sadarbības nozīmi pretraķešu aizsardzībā, jo, viņaprāt, tikai caur to iespējams pasargāt Eiropas un Amerikas teritorijas un tajā dzīvojošās nācijas.

“Tas ir signāls, kas norāda, ka Eiropai un Ziemeļamerikai ir lemts veidot kopīgu transatlantiskās drošības sistēmu. Šī sistēma veicinās abu pasaules daļu ciešāku integrāciju. Tā nodrošinās labāku aizsardzību nekā tad, ja Sabiedrotie ar izaicinājumu mēģinātu tikt galā vieni paši”.

NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka sadarbība pretraķešu aizsardzības jomā ir arīdzan lieliska Alianses un Krievijas savstarpējo attiecību noregulēšanas iespēja - apziņa par kopīgiem draudiem ļaus attiecības ievirzīt citā, produktīvākā gultnē.

“Krievija vairs nav ieinteresēta ieguldīt vairākus miljardus lielas summas jaunas, pret Rietumiem vērstas sistēmas izveidē. Šāds retorikas veids ir lieks. Šāds domāšanas modelis ir novecojis. Šāds investēšanas veids ir izšķērdīgs. Mēs neesam drauds Krievijai”.

NATO un Krievijas sadarbība pretraķešu aizsardzības jomā ļautu izveidot kopīgu centru un dotu iespēju veiksmīgāk stāties pretī jaunajiem izaicinājumiem, dalīties un apmainīties agrīnās brīdināšanas informācijā. 

“Krievija saka, ka vēlas garantijas. Mēs tās varam dot, apstiprinot, ka mūsu sistēmas neizjauks stratēģisko balansu Šīs sistēmas stiprinās viena otras drošību – un nevis otrādi.”

Noslēgumā A.Rasmusens sacīja, ka “NATO un Krievijas jaunā sadarbība būtu īsts apvērsums eiroatlantiskajā drošībā. Mēs varam veidot drošību viens ar otru un nevis viens pret otru. Mūsu pagātnes attiecības balstījās uz bailēm un aizdomām. Mūsu nākotne var tikt veidota uz sadarbības un drošības pamata.”

Pēc NATO materiāliem

Dalies ar šo ziņu