
SIPRI dati: Finanšu krīzes atskaņas Eiropā un pasaulē
Militāro resoru finansējums, tāpat kā valstu kopējie budžeti, ir salīdzinoši inerciālas vienības, kurās momentāni nevar atspoguļoties finanšu krīzes vai tieši otrādi — ekonomiskā izaugsme. Finanšu krīze, kas savu apogeju sasniedza 2008.gada rudenī, lielākajā daļā Eiropas valstu militāro budžetos atsaucās vien 2010.gadā.
Pēc Stokholmas Starptautiskā miera izpētes institūta (Stockholm International Peace Research Institute, SIPRI) jaunākā pētījuma, kas publiskots 11.aprīlī, pērn Eiropas valstu militārie izdevumi saruka vidēji par 2,8%, turpretī Dienvidamerikas un Āzijas valstīm nacionālo armiju finansējuma apjomu izdevās palielināt.
SIPRI pētījums liecina, ka visas pasaules valstu militāro budžetu kopsumma 2010.gadā bija 1,63 triljoni dolāru*, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2009.gadā. Lai arī no 2009. uz 2010.gadu pasaules kopējie militārie izdevumi pieauga, šīs izmaiņas bija vismazākās pēdējo deviņu gadu laikā, kad katru gadu aizsardzības resoru finansējums kāpa vidēji par 5,1%. SIPRI pētnieki uzskata, ka šāda situācija galvenokārt skaidrojama ar militāro budžetu vēlīno reakciju uz finanšu krīzi.
Krīze nav negatīvi ietekmējusi Āzijas, Dienvidamerikas un Āfrikas valstu militāro izdevumu apjomu.
Šo reģionu valstīs nesākās recesija, lai gan ekonomiskās izaugsmes tempi nedaudz samazinājās. 2010.gadā Dienvidamerikas valstis kopumā par 5,8% (līdz 63,3 miljardiem dolāru), bet Āfrikas valstis — par 5,2% (līdz 30,1 miljardam dolāru) palielināja savus militāros budžetus. Tuvo Austrumu reģionā militārie budžeti pērn pieauga par 2,5% — līdz 111 miljardiem dolāru. Šajā reģionā rekordiste ir Saūda Arābija, kuras militārais budžets palielinājās par 1,6 miljardiem dolāru (3,9%) salīdzinājumā ar 2009.gadu. Āfrikā militārie budžeti pieauga vidēji par 5,2%. Līdervalstu vidū ir Angola (palielinājums par 19,2%), Nigērija (14,6%), Maroka (6,6%) un Alžīra (5,7%). Dinamikas salīdzināšanai var minēt Irāku, kuras militārais budžets pērn palielinājās par 12%, bet Libānas — par 9,7%.
SIPRI dati: valstis ar lielākajiem militārajiem budžetiem (100% ir visas pasaules valstu militāro budžetu kopsumma).
Pretstatā attīstības valstīm,
Eiropā militāro budžetu kopsumma 2010.gadā saruka vidēji par 2,8% — līdz 382 miljardiem dolāru.
Rietumeiropā militāro resoru finansējums samazinājās par 2,6%, Austrumeiropā — par 1,3%, bet Centrāleiropā un Dienvideiropā — par 5,5%. Budžeta apcirpšanas rekordiste ir Bulgārija, kura samazināja nacionālo bruņoto spēku finansēšanu par 28%. Otrajā vietā ir Latvija (26%), tālāk seko Gruzija (25%), Moldova (24%) un Igaunija (23%). Lielāko daļu no šīm valstīm ekonomiskā krīze skāra vissmagāk. Salīdzinot visu Eiropas valstu kopīgos militāros tēriņus ar ASV izdevumiem šajā jomā, proporcija ir sekojoša: 42,8% pret 23% (procenti rēķināti no visas pasaules militārajiem izdevumiem).
Viens no SIPRI pētnieku analīzes aspektiem skāra desmit absolūtos skaitļos lielākos militāros budžetus pasaulē. Pēc SIPRI datiem, 2010.gadā Pentagona finansējums, rēķinot miljardos dolāru, bija 698,3; Ķīnas militārais budžets bija 119; Lielbritānijas — 59,6; Francijas — 59,3; Krievijas — 58,7; Japānas — 54,4; Saūda Arābijas — 45,2; Vācijas — 45,2; Indijas — 41,3; Itālijas — 37 miljardi dolāru. Jāatzīmē, ka ASV kā pasaules tradicionāli lielākā militārā budžeta turētāja šo izdevumu sadaļu kopš 2001. gada ir palielinājusi jau par 81%.
Nobeigumā jāatzīmē, ka SIPRI pētnieki, rēķinot izdevumu pieaugumu vai samazinājumu, ir ņēmuši vidējo dolāra kursu. Tādējādi SIPRI pētījumā nav ņemti vērā dažādās valstīs noteiktie dolāra kursi, kā arī nav ņemts vērā fakts, ka krīzes dēļ daudzu valstu nacionālās valūtas kļuva ievērojami lētākas attiecībā pret dolāra vērtību. Uzskatāms piemērs ir Lielbritānija, kura, pēc SIPRI aprēķiniem, 2010.gadā iztērēja militārajiem mērķiem 59,6 miljardus dolāru — tas ir par 0,8% vairāk nekā 2009.gadā. Toties, rēķinot sterliņos mārciņu, britu militārais budžets pērn bija 38,5 miljardi, un tas jau ir par 3,7% vairāk nekā 2009.gadā. Līdzīga situācija ir ar Krievijas piemēru. Respektīvi, pēc SIPRI datiem, 2010.gadā Krievija bija starp tām valstīm, kas par 1,4% (līdz 58,7 miljardiem dolāru) samazināja militāros izdevumus. Savukārt rēķinot Krievijas rubļos, militārie izdevumi pērn pieauga par 5,2% — līdz 1,8 triljoniem rubļu. Tik atšķirīgi aprēķini veidojas valūtas kursa atšķirību dēļ.
Tādējādi jāņem vērā, ka SIPRI minētie dati un to izmaiņas balstās uz valūtas kursu, vien iespēju robežās ņemot vērā oficiāli fiksētās valūtu kursa svārstības un inflācijas rādītājus konkrētajās valstīs. Tamlīdzīga metodika nevar pretendēt uz absolūto objektivitāti, lai gan kopējās tendences šādi ir iespējams atspoguļot.
* Militārie izdevumi ietver visus aizsardzības jomas tēriņus, tajā skaitā kara tehnikas modernizāciju un iegādi, militārpersonu algas, operacionālos izdevumus un militāro celtniecību, apdrošināšanu, zinātniskos pētījumus un izstrādes.
Vizma Kaļčeva, Tēvijas Sargs