NATO vienojas par jūras un gaisa spēku iesaistīšanu Lībijas ieroču embargo nodrošināšanai

NATO dalībvalstis 22.martā panāca vienošanos par jūras un gaisa spēku iesaistīšanu, lai nodrošinātu, ka netiek pārkāpts Lībijai noteiktais ieroču embargo.

NATO spēki uzraudzīs situāciju, ziņos par notiekošo, un, ja būs nepieciešams, arī "nepieļaus, ka aizdomīgi kuģi transportē nelegālus ieročus vai algotņus", skaidroja alianses ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens.

Joprojām gan nav vienprātības, vai aliansei būtu jāuzņemas vadība pār starptautiskās koalīcijas militāro operāciju Lībijā.

Pēc vairāku dienu ilgām intensīvām diskusijām NATO dalībvalstis arī panākušas vienošanos par plānu gadījumam, ja alianse tomēr iesaistītos lidojumiem aizliegtās zonas uzturēšanā virs Lībijas. Vienlaikus gan vēl nav pieņemts lēmums par plāna aktivizēšanu.

Līdz šim veiktie uzlidojumi Lībijai ir individuālo valstu rīkoti, taču Lielbritānija, Itālija un arī citas dalībvalstis aicinājušas NATO uzņemties vadību. Taču pret to iebilst Francija, bažījoties no arābu valstu pretestības šādam solim.

Nīderlande un Rumānija apliecinājušas savu gatavību iesaistīties NATO misijā, nodrošinot Lībijai noteikto ieroču embargo. Nīderlande alianses operācijā iesaistīties ar sešiem iznīcinātājiem F-16, 200 karavīriem, mīnu traleri un degvielas uzpildes lidmašīnu. Savukārt Rumānija uz Vidusjūru nosūtīs fregati ar vairāk nekā 200 cilvēku lielu apkalpi, kas kopā ar citiem NATO valstu spēkiem palīdzēs garantēt ieroču embargo.

ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone, runājot par Lībiju, 22.martā paziņoja, ka tuvāko dienu laikā ASV nodošot militāro operāciju vadību kādai citai varai, taču konkrētu laiku neminēja. Arī ASV prezidents Baraks Obama pēc telefonsarunas ar Lielbritānijas un Francijas premjeriem sacīja, ka viņam nav pilnīgi nekādu šaubu, ka „tālāko militārās operācijas vadību varētu nodot starptautiskajai koalīcijai”.

LETA-AFP