Rasmusens: priekšlaicīgi spriest par spēka izvēršanu Lībijā
Pentagona amatpersona pavēstījusi, ka ASV veic karaflotes un kara aviācijas pārgrupēšanu ap Lībiju. Savukārt Savienoto Valstu valsts sekretāre Hilarija Klintone apliecinājusi, ka ASV neplāno karaflotes operāciju pret nemieru pārņemto Ziemeļāfrikas valsti.
"Mēs veicam bruņoto spēku pārgrupēšanu, lai nodrošinātu elastīgumu tad, kad tiek pieņemti lēmumi," 28.februārī sacīja Pentagona pārstāvis sakariem ar presi pulkvedis Deivs Lapans. Bet ASV valsts sekretāre uzsvēra, ka " būs nepieciešams atbalstīt humanitāro intervenci."
25.februāra pēcpusdienā īpaši sasauktā Ziemeļatlantijas alianses padome pārrunāja sarežģīto situāciju Lībijā, kas ietekmē tūkstošiem iedzīvotāju, tai skaitā arī NATO valstu pilsoņu drošību. Kā sacīja NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, alianses padome turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai, kā arī turpinās konsultācijas, lai būtu gatava jebkuram iespējamajam situācijas risinājumam.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, kā NATO varētu rīkoties, lai palīdzētu atrisināt krīzi Lībijā, Anderss Fogs Rasmusens sacīja, ka viņam nav konkrētas atbildes.
"Prioritātei jābūt iedzīvotāju evakuācijai un, iespējams, arī humānai palīdzībai."
Anderss Fogs Rasmusens uzsvēra, ka ir priekšlaicīgi spriest par militāra spēka izvēršanu, piebilstot, ka "NATO ir pieejami līdzekļi, kurus var izmantot šādās situācijās, un NATO var būt koordinators, ja individuālās dalībvalstis gribēs rīkoties."
Pēc vairāk nekā 50 valstu, tai skaitā visu Eiropas Savienības valstu, ierosmes Ženēvā 25.februārī sasauktajā ANO Cilvēktiesību padomes īpašajā sesijā apsprieda cilvēktiesību situācija Lībijā. "Lībijas tautas nesenās miermīlīgās demonstrācijas ir parādījušas tautas skaidro vēlmi panākt izmaiņas savā valstī. Pret šīm civiliedzīvotāju demonstrācijām ir vērsti nesamērīgi bruņoti uzbrukumi, ārpustiesas nogalināšanas un aizturēšanas. Simtiem civiliedzīvotāju ir nogalināti. Mēs skaidri nosodām Lībijas valdības vardarbību pret civiliedzīvotājiem un lielo bojāgājušo un ievainoto skaitu. Lībijas varasiestāžu rīcība ir nepieņemama," uzsvēra Latvijas vēstnieks ANO pārstāvniecībā Ženēvā Jānis Mažeiks.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks atbalsta sankciju ieviešanu pret Lībiju. Ministrs, pagājušajā nedēļā piedaloties Eiropas Savienības aizsardzības ministru neformālajā sanāksmē Budapeštā, žurnālistiem pavēstīja, ka Lībijā notiek nozīmīgi cilvēktiesību pārkāpumi. Viņš norādīja, ka ir nepieciešams izvairīties no tā, ka krīzes dēļ pieaugtu naftas cenas pasaules tirgū. Artis Pabriks uzsvēra, ka ir būtiski nodrošināt ES pilsoņu drošību.
Lībijā joprojām atrodas ap 3600 ES pilsoņu, līdz šim bloka dalībvalstis no Lībijas izvedušas 3400 eiropiešus. Turpinot organizēt savu pilsoņu evakuāciju, ES gatavojas noteikt sankcijas pret Lībijas ilggadējā līdera Muamara Kadafi režīmu, kā arī atvēlēt ievērojamu finansējumu humānās palīdzības nodrošināšanai.
Bēgot no nemieriem, kas pārņēmuši Lībiju, Ēģiptē un Tunisijā pagājušās nedēļas laikā ieradušies vairāk nekā 100 000 cilvēku, šodien paziņoja ANO ārkārtas palīdzības koordinatore Valerī Amosa. Vairāk nekā 61 000 cilvēku šķērsojis Ēģiptes robežu, bet 40 000 ieradušies Tunisijā. Vēl aptuveni tūkstotš bēgļu sasnieguši Nigēru. Vienlaikus viņa atzina, ka ziņas par bojāgājušo skaitu ir ļoti grūti iegūt, piebilstot, ka aplēses liecina, ka nemieru upuru skaits sniedzas simtos vai pat tūkstošos.
Savukārt ANO augstākais bēgļu lietu komisārs Antonio Guterišs norādīja, ka daudzi Irākas, Sudānas, Somālijas un citu nabadzīgo valstu pilsoņi joprojām iestrēguši Lībijā, jo viņiem nav līdzekļu, lai bēgtu. Kamēr bagātākās valstis organizējušas plašas jūras un gaisa evakuācijas operācijas, daudzu nabadzīgāko valstu pilsoņiem nākas bažīties par savu dzīvību, uzsvēra Antonio Guterišs. Starptautiskā Migrācijas organizācija lēš, ka nemieru pārņemtajā valstī šobrīd atrodas 1,5 miljoni viesstrādnieku no Āfrikas un Āzijas, kas nelegāli strādājuši Lībijā.
ANO Drošības padome jau vienbalsīgi lēmusi piemērot Lībijas vadonim, viņa ģimenei un tuvākajam personu lokam sankcijas: noteikt ieroču embargo, ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu. Papildus tam rosināts sākt izmeklēšanu Starptautiskajā Hāgas krimināltiesā, lai sodu saņemtu it visi, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju nāvi.
LETA/AFP/REUTERS