Biodegviela sāk ekspansiju arī militārajā jomā
Pēdējos gados arvien aktuālāks kļūst jautājums par atjaunojamo energoresursu izmantošanu gan civilajā, gan militārajā jomā. Kamēr tādu lielvalstu kā Krievija fosilās degvielas ražotāji vēl tikai cenšas dzīties pakaļ Eiropā izstrādātajiem degvielas kvalitātes standartiem Euro3 un Euro4, ekonomiski attīstītākās valstis Eiropā un pasaulē arvien vairāk sāk lūkoties biodegvielas virzienā.
Zviedrija pašlaik ir uzskatāma par absolūtu avangardisti pāriešanā uz jauniem degvielas veidiem, lai cīnītos pret negatīvajām klimata izmaiņām. Šajā nolūkā Zviedrijas valdība energopolitikas jomā izvirzījusi sev ambiciozu ilgtermiņa mērķi līdz 2020.gadam par 40% samazināt kaitīgo gāzu izmešu daudzumu, tādējādi mazinot siltumnīcas efektu, ko provocē gaisa piesārņojums. Bet līdz 2030. gadam Zviedrijas valdība plāno panākt, ka visi Zviedrijā izmantojamie pārvietošanās līdzekļi būs pilnībā neatkarīgi no fosilās degvielas.
Līderos biodegvielas izmantošanā ASV
Pārejā uz alternatīvo degvielu militārajā jomā citiem priekšā ir ASV, lai gan jāatzīst, ka, tiecoties iztikt bez fosilās degvielas, galvenais Pentagona mērķis ir nevis kavēt siltumnīcas efektu, bet gan būtiski samazināt izmaksas par degvielu — it sevišķi aviācijas degvielu. Visvairāk alternatīvā degviela interesē ASV Gaisa spēkus (GS), kas ir valstī lielākie aviācijas degvielas patērētāji (vairāk nekā deviņi miljardi litru katru gadu). Tāpēc jau 2009.gadā pēc ASV GS pasūtījuma sākās Aerokosmiskās degvielas izpētes centra būve, un šī centra galvenais uzdevums būs izstrādāt jaunus nefosilās degvielas veidus. Alternatīvajai degvielai ir jābūt gan pietiekami efektīvai, gan ievērojami lētākai par pašreiz izmantojamo aviācijas degvielu.
Saskaņā ar ASV GS pavēlniecības plāniem līdz 2012.gadam tikšot veikta visu lidaparātu sertifikācija lidojumiem ar biodegvielu. Bet līdz 2016.gadam plānots fosilās degvielas izmantošanu GS samazināt par 50%. Tas nozīmē, ka pēc četriem gadiem pilnīgi visi lidaparāti lidojumos izmantos fosilo degvielu, kas proporcijā 1:1 būs sajaukta ar biodegvielu. Pagaidām netiek runāts par to, no kādiem izejmateriāliem tiks ražota biodegviela, un netiek arī minēti termiņi pilnīgai GS pārejai uz biodegvielu.
Attēlā - Militārā transporta lidmašīna C-17 Globemaster III. Foto: http://hdwallpapers.in .
Kamēr notiek pilnīgi jaunu nefosilās degvielas veidu izstrāde, ASV GS veic ierindā esošo lidmašīnu un helikopteru lidojuma izmēģinājumus ar fosilās un biodegvielas maisījumiem dažādās proporcijās. Piemēram, 2010.gada septembrī notika militārās transporta lidmašīnas C-17 Globemaster III izmēģinājums, uzpildot to ar 50% JP-8 markas aviācijas degvielas, 25% degvielas, kas iegūta no pārstrādātiem liellopu taukiem, un 25% no oglēm iegūtas degvielas. Sākumā degvielas maisījums tika padots uz vienu no dzinējiem, bet vēlāk visi četri C-17 Globemaster III reaktīvie dzinēji bez traucējumiem darbojās uz jauno maisījumu. Lidojumus ar biodegvielu 2010.gadā ir veikusi arī amerikāņu triecienlidmašīna A-10 Thunderbolt II. Tās bākās tika ieliets maisījums no 50% JP-8 markas aviācijas degvielas un 50% degvielas, kas iegūta no pārtikā neizmantojama auga Camelina sativa sēklu eļļas.
No Gaisa spēkiem cenšas neatpalikt arī amerikāņu Jūras spēki, kuru pavēlniecība ir izteikusi apņemšanos līdz 2020. gadam panākt, ka nefosilās degvielas īpatsvars sasniegšot 50%. Piemēram, jūras aviācija un visas kuģu apakšvienības plāno pāriet tikai uz biodegvielu. Līdz 2012. gadam paredzēts izstrādāt JS vispieņemamāko biodegvielas recepti, tiesa gan, līdz šim priekšroka tiek dota no Camelina sativa ražotajai degvielai. Ar šo degvielu pirmos lidojumus jau veicis JS helikopters MH-60S Seahawk un iznīcinātājs F/A-18 Super Hornet. Turklāt F/A-18 pārbaudīja degvielas efektivitāti arī virsskaņas ātrumā un forsāžas režīmā. Saskaņā ar GS un JS oficiāli izplatīto informāciju visi līdzšinējie biodegvielas izmēģinājumi esot bijuši veiksmīgi, proti, visi dzinēji ir darbojušies štata režīmā.
Attēlā - ASV Jūras spēku helikopters MH-60S Seahawk. Foto: sflorg.com.
Arī amerikāņu Sauszemes spēki (SzS) plāno perspektīvā arvien plašāk izmantot biodegvielu. Pagaidām tas attiecas tikai uz izstrādes stadijā esošā militārā visurgājēja Humvee hibrīda versiju, kas darbosies gan ar fosilo, gan biodegvielu. Turklāt 2010.gada oktobrī sākās kompānijas Oshkosh izstrādātā hibrīdautomobiļa HEMTT A3 izmēģinājumi.
Biodegvielai netrūkst arī kritiķu
Kā jebkuram jauninājumam arī biodegvielai ir savs kritiķu un skeptiķu loks. Neatkarīgi no līdzšinējiem optimistiskajiem rezultātiem biodegvielas izmantošanai vēl ir daudz nezināmo. Pašlaik ir grūti prognozēt, vai ASV Bruņotajiem spēkiem izdosies plānotajos termiņos realizēt pāreju uz biodegvielu. Tāpat nav zināms, cik labi veiksies Zviedrijai un citām valstīm, palielinot biodegvielas izmantošanas īpatsvaru tautsaimniecībā. Skeptiķi arī norāda, ka joprojām nav zināms, kādu ietekmi ilgstošas lietošanas rezultātā biodegviela var atstāt uz dzinēju ekspluatācijas resursu — vai dzinējos neveidosies piededžu slānis, vai nemainīsies degvielas degšanas temperatūras un degšanas ātruma parametri, kas savukārt var negatīvi ietekmēt dzinēju kopējo tehnisko stāvokli.
Lai gan nevar noliegt, ka biodegvielas iegūšanas process ir daudz lētāks un saudzīgāks ekoloģijai, nekā iegūstot un pārstrādājot naftu, tomēr vēl neviens nav aprēķinājis, vai pietiks zemes platību, lai rūpnieciskos apjomos audzētu biodegvielas iegūšanai piemērotus augus. Savukārt pāriešana uz biodegvielas masveida lietošanu prasīs daudz tehnisku un organizatorisku sagatavošanas pasākumu. Un visbeidzot — šobrīd neviens nevar garantēt, ka, pārejot uz alternatīvajiem degvielas veidiem, neradīsies nekādas problēmas. Jebkurš izdzīvošanai svarīgs resurss agri vai vēlu mēdz kļūt par mazāku vai lielāku konfliktu cēloni. Un konkurence par resursiem ir uzskatāma par normālu, jo kalpo par progresa virzītājspēku.
Sagatavojusi Vizma Kaļčeva, kapteine.