Nīderlande sūtīs uz Afganistānu apmācības misiju

Nīderlaneds parlaments atbalstījis īpašās apmācības misijas sūtīšanu uz Afganistānu. Lēmumu pavadīja daudzi strīdi un politiski manevri, jo mazākuma valdībai bija grūti panākt deputātu atbalstu. Nīderlandes premjers bija spiests dot personīgas garantijas un arī pieprasīt tādas no Afganistānas valdības, ka Nīderlandes spēki netiks iesaistīti karadarbībā.

Pēc garām politiskām debatēm un dažādiem manevriem Nīderlandes mazākuma valdībai 27.janvāra vēlā vakarā tomēr izdevās gūt deputātu atbalstu jaunai misijai Afganistānā.

Tā nebūs karavīru, bet gan apmācības misija, kuras galvenais mērķis ir trenēt afgāņu policistus, lai viņi varētu pilnvērtīgi pārņemt situācijas kontroli savā valstī.

Galvenā problēma slēpjas tajā, ka pret musulmaņiem noskaņotā populista Herta Vildersa vadītā Brīvības partija, kas parasti nodrošina mazākuma valdībai balsu vairākumu parlamentā, šoreiz bija pret. Premjeram Markam Rutam bija jāpierunā trīs opozīcijas partijas balsot par. Centrālo lomu šajā procesā spēlēja jaunā Zaļās partijas līdere Jolanda Sapa, kuras partija pieprasīja rakstiskas garantijas, ka vairāk nekā 500 Nīderlandes misijas dalībnieku netiks iesaistīti karadarbībā. „Tas nav viegls jā vārds, tādēļ es pieprasīju garantijas. Ja tās netiks pildītas, mēs attiecīgi rīkosimies. Ja neies kā iecerēts, mūsu spēki ies prom”.

Premjers Marks Ruta debatēs parlamentā sacīja, ka viņš personīgi garantē, ka valdības izvirzītie nosacījumi tiks izpildīti. Ka par misijas gaitu tiks runāts atklāti, pat ja tur neveiksies, kā iecerēts. Citas opozīcijas partijas un eksperti gan norāda, ka izvirzīto prasību izpilde ir nereāla. Tomēr misijas nosūtīšana ir svarīga no ārpolitikas viedokļa, jo nespēja to izdarīt nozīmētu lielu starptautisku izgāšanos, uzsver ārpolitikas un drošības eksperti.   

Latvijas Radio/Amsterdama