25. novembrī bruņoto spēku vienībās, tostarp Afganistānā, karavīri un zemessargi ar klusuma brīdi godināja Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta darbinieku varonību un Zolitūdes traģēdijā bojāgājušos, bet vienību kapelāni noturēja aizlūgumu bojāgājušo mūžīgai piemiņai.
Ar klusuma brīdi bruņoto spēku vienībās godina Zolitūdes traģēdijā bojāgājušos
Svētdien Ādažu bāzes kapelas zvans, aicinot uz dievkalpojumiem, skanēja ilgāk nekā ierasts. Katoļu un pareizticīgo dievkalpojumā vietējie iedzīvotāji un karavīri pēc klusuma brīža aizlūdza par varonīgajiem ugunsdzēsējiem un Zolitūdē bojāgājušajiem.
Savukārt sestdien Lietuvas Bruņotie spēki 95.gadadienas svinīgo pasākumu Viļņā sāka ar klusuma brīdi, godinot Zolitūdes traģēdijā bojāgājušos, bet Briselē pie NATO mītnes Latvijas karogs tika nolaists pusmastā. Līdzjūtību Latvijas tautai izteica arī Alianses ģenerālsekretārs.
Daudzi, kas šodien piedalījās klusuma brīdī, bija arī notikuma vietā, kur, sabrūkot tirdzniecības centra ēkai, dzīvību zaudēja desmitiem cilvēku, un viņu vidū bija arī tie, kas steidzās palīgā – ugunsdzēsēji.
Pirmie notikuma vietā ieradās 15 Štāba bataljona karavīri, kurus vadīja bataljona komandieris majors Igors Kļaviņš, vienlaikus sākot arī koordinēt bruņoto spēku iesaisti glābšanas darbos. Viņu rindas papildināja Militārās policijas karavīri, kuri kopā ar Valsts policijas darbiniekiem veica satiksmes kustības organizēšanu un notikuma vietas norobežošanu. Mazliet vēlāk no Ādažu bāzes ieradās Sauszemes spēku kājnieku brigādes karavīri.
Pa vienam, pa diviem, pa trim palīgā steidzās arī zemessargi – neilgā laikā vairāk nekā 80 brīvprātīgo ieradās atbalstīt glābšanas darbus. Diemžēl situācija sarežģījās – otrais ēkas nobrukums deva skaidru zīmi: turpmākos darbus drīkst veikt tikai speciāli sagatavoti cilvēki, kas ir mūsu labākie sadarbības partneri – ugunsdzēsēji.
Nākamajā dienā bija jāparūpējas arī par viņiem – sagurušiem, bēdu māktiem, jo zaudējuši savus dienesta biedrus. Štāba bataljons sarūpēja lauka virtuvi ar siltu tēju un ēdienu, karavīri no Ādažiem uzstādīja apsildāmas teltis un saliekamās karavīru gultas.
Palīdzības sniegšanā iesaistījās arī bruņoto spēku Kapelāna un Psihologu dienesta darbinieki, kuri strādāja (un to dara arī pašreiz) gan traģēdijas vietā Zolitūdē, ar vārdiem atbalstot gan glābējus, gan cietušos, gan tuviniekus, kuri līdz pēdējām brīdim cerēja, ka viņu tuviniekus atradīs dzīvus un veselus, gan slimnīcās, kur tuvinieki devās atpazīt bojāgājušos. Atbalsta vārdus saņēma arī dežūrtelefona 112 personāls.
Ar visdziļākajiem līdzjūtības vārdiem jūtam līdzi mūsu kolēģiem, zaudējot trīs savus dienesta biedrus, un esam kopā sērās ar tiem, kuri zaudēja savus tuviniekus laikā, kad valsts dzīvo mierā.