Garisons: Kampaņas "Mēs darītu tāpat!" apgalvojumi ir aizvainojši karavīriem un zemessargiem

Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons uzskata par nekorektu ANO Bēgļu aģentūras (UNHCR) sākto kampaņu "Mēs darītu tāpat!", jo ir aizvainojoša ne tikai Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, bet arī zemessargiem.

“Šī ir nekorekta kampaņa, jo tā apelē nevis pie bēgļu problemātikas humānajiem aspektiem, bet gan tiešā un netiešā veidā apgalvo, ka Latvijas iedzīvotāji to vien gaida, kā aizbēgt no valsts. Tas ir aizvainojoši ne tikai Nacionālo bruņoto spēku karavīriem, bet jo īpaši zemessargiem, kas savu brīvo laiku pavada mācībās, lai ar ieročiem rokās varētu aizstāvēt Latviju. Tieši Latvijas iedzīvotāju griba aizstāvēt savu valsti noteiks to, ka mēs nekad nenonāksim situācijās, ka Latvijas iedzīvotājiem jādodas bēgļu gaitās," uzsver Garisons.

Latvijas iedzīvotāju apņēmību aizstāvēt savu valsti pierāda lielais Zemessardzē iestājušos pilsoņu skaits – 2016.gadā līdz 1. augustam Zemessardzē iestājušies 617 pilsoņi. Statistika liecina, ka no šā gada jaunpienācējiem 81% ir vīrieši, 19% sievietes. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu sievietes kļuvušas aktīvākas -– plus 3% klāt. 84% jauno zemessargu ir vecumā no 10 līdz 35 gadiem, bet 16% vecumā no 36 līdz 55 gadiem. Vairāk zemessargu uzņemts Zemessardzes 2. novadā Latgalē  -– 43%. Zemessardzes 3. novadā Vidzemē un Zemgalē iestājušies 30%, bet 1. Novadā Kurzemē - 26% no jaunpienācējiem.

Lielākais pēdējā laika papildinājums Zemessardzē piedzīvots 2015. gadā, kad organizācijā iestājās 1210 zemessargi.

2014.gada novembrī veiktā SKDS aptauja liecina, ka 58,7 procenti vīriešu pilsoņu, no kuriem aptuveni 80 procenti veido Nacionālo bruņoto spēku rezervi, nepieciešamības gadījumā būtu gatavi cīnīties ar ieročiem rokās, lai aizstāvētu Latviju, secināts pēc Aizsardzības ministrijas pasūtījuma pētījumu centra „SKDS” veiktajā pētījumā „Latvijas iedzīvotāju viedoklis par valsts aizsardzības jautājumiem”. Savukārt 27,9 procenti vīriešu pilsoņu nepiekrita šādam apgalvojumam, bet mazliet vairāk nekā 13 procentiem respondentu nebija viedokļa par šo jautājumu.

Šajā aptaujā pierādījies, ka Latviju ar ieročiem rokās aizstāvētu 67 procenti vīriešu pilsoņu, kuru sarunvaloda ģimenē ir latviešu valoda. To darītu arī 41,2 procenti vīriešu pilsoņu ar krievu sarunvalodu ģimenē. Pētījumā secināts, ka visaktīvāk valsts aizstāvēšanā ar ieročiem rokās iesaistītos 17 – 25 gadus veci vīrieši pilsoņi (65,2 procenti), kā arī augstāko izglītību ieguvuši vīrieši pilsoņi (69,9 procenti). Ar ieročiem rokās valsti aizstāvētu 74.6 procenti publiskajā sektorā nodarbināto vīriešu pilsoņu, 58 procenti privātajā sektorā nodarbināto un 52,5 procenti nestrādājošo vīriešu pilsoņu.

Pētījumā secināts, ka Latviju ar ieročiem rokās aizstāvētu arī 34,4 procenti vīriešu bez Latvijas pilsonības. Arī šajā respondentu grupā visaktīvāk valsts aizstāvēšanā iesaistītos 17 – 25 gadus veci vīrieši (63 procenti), kā arī augstāko izglītību ieguvuši vīrieši bez Latvijas pilsonības (68,9 procenti) un publiskajā sektorā nodarbināto (70,9 procenti).

Pētījumā secināts, ka arī sievietes nepieciešamības gadījumā būtu gatavas cīnīties ar ieročiem rokās, lai aizstāvētu Latviju. To darītu 24,7 procenti Latvijā dzīvojošo sieviešu.

SKDS veiktā aptauja liecina arī, ka, ja Latvijā sāktos bruņoti nemieri, 50% iedzīvotāju paliktu Latvijā.  24,2% respondentu norādījuši, ka militāru nemieru gadījumā noteikti paliktu Latvijā, bet 25,6% izteikušies, ka ir vairāk ticams, ka viņi šeit paliktu. Savukārt 9,7% respondentu nav bijis noteikts viedoklis šajā jautājumā. Tikai  19,1% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka noteikti aizbrauktu no Latvijas, ja valstī izceltos ārēju spēku izraisīti bruņoti nemieri un būtu iespēja doties prom, bet 21,4% pauduši, ka ir vairāk ticams, ka rīkotos šādi.

Lai runātu par stereotipiem, kas Latvijas sabiedrībā ir izveidojušies par bēgļiem, veicinātu līdzjūtību un lielāku atvērtību pret bēgļiem, ANO Bēgļu aģentūra pagājušajā nedēļā sāka kampaņu "Mēs darītu tāpat!" Kampaņa Latvijā ilgs no augusta līdz decembrim, un tās laikā līdz ar video tiks izplatītas afišas, kurās ir attēloti reāli cilvēki - bēgļi un patvēruma meklētāji, kuri šobrīd ir Latvijā. Vienā teikumā viņi atklāj, kāpēc devušies bēgļu gaitās. Turpat blakus attēloti reāli Latvijas iedzīvotāji, kuri atzīst - ja nonāktu tādā situācijā, viņi darītu tāpat. Papildus tiek izplatītas infografikas, kas atklāj latviešu un sīriešu līdzību izglītībā, nodarbinātībā, bēgļu gaitās un tautas attīstībā, pirms Sīrijā sākās karš. Sīrija ir izmantota kā paraugs, jo vairāk nekā puse no pasaules bēgļiem 2015.gadā bija tieši no turienes.