NATO eksperts: Neatbildēt uz Krievijas bruņošanos ir daudz bīstamāk nekā atbildēt

NATO neatbildēt uz Krievijas bruņošanos pie Baltijas robežām ir daudz bīstamāk nekā atbildēt, šādu viedokli "Neatkarīgajā" paudis NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts.

"Ģeogrāfiski mēs atrodamies tur, kur atrodamies - vietā, kur vienmēr sadursies dažādas intereses. Ne vienmēr tas ir slikti: to var pavērst pozitīvā gultnē, kaut vai ar tirdzniecības kontaktiem un tamlīdzīgi. Jautājums vairāk ir par to, ko pārstāv tie, kuru intereses šeit krustojas. Krievija iekšējās dinamikas dēļ ir izvēlējusies konfrontējošo ceļu kā sev efektīvāko. Domāju, ka neatbildēt uz to visu, ko pie mūsu robežām patlaban dara Krievija, ir daudz bīstamāk nekā atbildēt," sacījis Sārts.

"Jā, mēs esam interešu krustpunktā, taču ne tik daudz amerikāņu - šo kārti parasti izspēlē krievi, bet tieši Eiropas un Krievijas interešu krustpunktā. Amerika ir vairāk nekā militārais simbols. Svarīgākais patlaban ir tas, lai viss nepārvērstos nepatīkamā krīzē, lai vieta, kurā mēs atrodamies Rietumu telpā, paliktu neapstrīdama un tāda, kuru būtu neizdevīgi apšaubīt. Cilvēki, aplūkojot lietas, parasti izvērtēt riskus un ieguvumus, tāpēc vienmēr ir jārada situācija, kurā, mēģinot radīt krīzi, riski būs lielāki par ieguvumiem. Tāpēc jau mums nav jāpārvēršas par vienu milzīgu militāro poligonu, bet jāizskaidro, ka krīzē zaudējumi būs lielāki par ieguvumiem," Sārts komentējis viedokli, ka Latvija varētu kļūt par kaujas lauku starp ASV un Krievijas interesēm.

Taujāts, kāpēc Krievija saasina retoriku pret NATO, Sārts skaidrojis, ka tam ir divi iemesli: "Pirmais iemesls ir iekšpolitiskais: neaizmirsīsim, ka Krievijā tuvojas vēlēšanas, un, kaut arī Putina popularitāte ir ļoti augsta, par valdošajām partijām tā gluži nevarētu teikt. Un šī retorika ir veids, kā savilkt un koncentrēt atbalstu. Otrā lieta: Krievija mēģina radīt Rietumu valstīs sentimentu, sak, ak, kungs, ko mēs izdarījām - izvietojām NATO spēkus! Viņi vēlas nedaudz sašķobīt gatavību stāvēt pret Krievijas agresīvajām izpausmēm."

Sārts atzinis, ka krievu medijos retorika ir kļuvusi tik asa, ka pat tiek sludināts trešā pasaules kara sākums. "Krievijas mediji mēģina radīt priekšstatu, ka mēs visi atrodamies trešā pasaules kara priekšvakarā. Un tas, protams, ir mobilizējošs efekts, kas krieviem ļoti noder. Es gan negribētu teikt, ka mēs esam atgriezušies aukstā kara laikos, jo pasaule tomēr ir citāda. Krievija ir citāda. Jāteic, protams, ka Krievijas vadība arī ir citāda, salīdzinot ar Brežņeva laiku. Šodien tā diemžēl ir neprognozējamāka."

NATO eksperts novērojis, ka savā retorikā Krievija izmanto mūsdienu informatīvās telpas pamatelementu, proti, ka vakardienas ziņa jau ir aizmirsta. "Viņi šobrīd mēģina ļoti aktīvi apgalvot, ka NATO eskalē situāciju, veidojot saspīlējumu, līdz ar to Krievija būšot spiesta atbildēt. Tas, ko viņi izmanto, bet mēs nepietiekami uzsveram, ir: Krievija sāka savu spēku palielināšanu pie mūsu robežām jau pirms gadiem pieciem. Tur tika izvietota jaunākā militārā tehnika, savukārt jaunas militārās bāzes tika izvietotas 30 kilometrus no mūsu valsts robežas. Jebkurš militārais eksperts pateiktu, ka tie nav aizsardzības elementi."

"Ja paskatāmies dinamikā, tad redzam, kā tā ir pilnīgi noteikta, bet samērīga un neeskalējoša NATO atbilde: četri NATO bataljoni nekādā veidā nespēj apdraudēt Krieviju. Militārā klasika apgalvo: ja tu gribi kādu apdraudēt, tavam pārsvaram ir jābūt attiecībās 3:1. Mūsu situācija ne tuvu nav nule pieminētajai, joprojām pārsvars ir Krievijas pusē, bet mūsu spēki vismaz rada kaut kādu pretnostādni. Krievija, protams, cenšas panākt, lai mēs to visu aizmirstam un nepieminam publiskajā telpā, bet pati visu laiku uzsver, ka NATO valstis gatavojoties trešajam pasaules karam," sacījis Sārts.