Latvijas eksperts EDSO: Austrumukraina uz daudziem gadiem var kļūt par iesaldētu militāro konfliktu

Militārajā konfliktā Austrumukrainā iesaistītās puses regulāri neievēro pamieru, atzīst Latvijas Aizsardzības ministrijas Divpusējās sadarbības nodaļas vadītājs Didzis Nīmants, kurš darbojas Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misijā Ukrainā. Eksperts pieļauj, ka puses neļauj pilnībā noklust konfliktam, jo vēlas, lai tam būtu pievērsta pasaules uzmanība. Arī ienesīgais ieroču bizness neļaujot konfliktam "atdzist". Šādos apstākļos saspīlējums var tapt iesaldēts uz vairākiem gadiem. Nīmants atzīst, ka EDSO darbu Ukrainā ir iespējams būtiski uzlabot, lai tas sniegtu lielāku ieguldījumu, tiecoties uz galveno mērķi – karadarbības pārtraukšanu.

Šajā gadā Latvija iesaistījās EDSO Speciālajā novērošanas misijā, nosūtot deviņus civilos ekspertus, kā arī veica brīvprātīgo atbalsta iemaksu misijā. Kā noris darbs šajā misijā?

EDSO īpašajā novērošanas misijā Ukrainas austrumos biju vairāk nekā gadu, kopumā 14 mēnešus, no kuriem 11 tika pavadīti Doņeckā. Donbasā ierados 2014.gada septembrī tūlīt pēc Minskas vienošanās protokola parakstīšanas. Trīs dienas pirms tam tika parakstīts Minskas vienošanās protokols par uguns pārtraukšanas režīma ievērošanu, kas nozīmē, ka EDSO turpmākajā laikā novēros šo procesu. Doņeckas apgabalā EDSO misijas novērotāju darbs ir organizēts trīs patrulēšanas vienībās: Doņeckā, kas atrodas separātistu kontrolētajā pusē, Kramatorskā un Mariupolē, kas atrodas Ukrainas kontrolētajā teritorijā. Jāpiebilst, ka EDSO patrulēšana un novērošana notiek visā Doņeckas apgabala teritorijā. Smagā bruņojuma ar kalibru virs 100 milimetriem atvilkšana pilnībā nekad nav notikusi, tāpēc runāt par to, ka bruņojums zem 100 mm tiks atvilkts vispār, jo īpaši no Doņeckas, pašlaik ir ļoti nosacīts.

Saskaņā ar Minskas vienošanos EDSO ikdienā ir jānodrošina efektīvs uguns pārtraukšanas un smagās militārās tehnikas izvešanas monitorings. Kā tas norisinās ikdienā?

Doņeckas apgabalā EDSO novērotāju uzdevums ir patrulēt vietās, no kurām ir iespējams novērot iespējamās apšaudes tā dēvētajos karstajos punktos, dažādu militārās tehnikas kustību, kā arī pārbaudīt izvesto ieroču sistēmu atrašanās un novietošanas vietas. Ikdienas patrulēšana un situācijas novērošana ir mūsu pamata uzdevumi, par ko arī informējam EDSO savos ikdienas ziņojumos. Kur konkrēti ir jādodas katru dienu, nosaka EDSO misijas operāciju plānošanas daļa, saskaņojot paredzēto maršrutu ar EDSO misijas drošības virsnieku. Šā gada rudenī EDSO novērotāja uzmanība bija pievērsta tanku un artilērijas līdz 120 mm atvilkšanai, ieskaitot mīnmetējus. Minskas vienošanās paredzēja nekavējošu un visaptverošu uguns pārtraukšanu noteiktās Doņeckas un Luhanskas reģiona vietās un tās striktu ievērošanu no 2015.gada 15.februāra. Tāpat tā paredzēja smago ieroču atvilkšanu abās pusēs kontakta līnijai, lai izveidotu drošības zonu vismaz 50 kilometru (km) platumā starp pušu artilērijas sistēmām ar kalibru virs 100 mm un vairāk, drošības zonu 70 km platumā daudzstobru reaktīvajām artilērijas sistēmām un 140 km drošības joslu ieroču sistēmām ''MLRS Tornado-C'', ''Uragan'', ''Smerch'' un ''Tochka''. Vienošanās arī paredzēja nodrošināt efektīvu uguns patraukšanas režīma monitoringu un verifikāciju, EDSO novērošanai izmantojot satelītus, bezpilota lidaparātus, radaru aprīkojumu un tā tālāk. Vienlaikus nekas netika minēts par tanku, artilērijas sistēmu, kuru kalibrs ir zem 100mm, kā arī mīnmetēju ar kalibru virs 100mm atvilkšanu. Lai likvidētu šo problēmu, Trīspusējā kontakta grupa ierosināja plānu, kā to veikt, katrai no pusēm atvelkot bruņojumu 15 km attālumā. Tas dotu iespēju izveidoties 30 km platai zonai, kur nav abu pušu tanku, artilērijas un mīnmetēju.

Kurās vietās Ukrainā jums līdz šim ir sanācis strādāt?

Man ir bijusi iespēja kā EDSO novērotājam būt abās pusēs kontaktlīnijai. No sākuma biju Ukrainas kontrolētajā teritorijā, kad divus mēnešus teju katru dienu rudenī no Kramatorskas devos uz Debaļcevi, lai novērotu situācijas attīstību uz kontaktlīnijas, vienlaicīgi fiksējot uguns pārtraukšanas neievērošanu. Veicām arī ''pelēko zonu'' izpēti, patrulējot vietās, ko nosacīti neviens nekontrolē. Iegūtā pieredze tika nodota mūsu vadībai, lai ziņojumi EDSO politiskajam līmenim būtu saturiski un objektīvi. Pēc pavadītajiem nepilniem trīs mēnešiem Ukrainas pusē tiku nosūtīts uz Doņecku, kur biju vienpadsmit mēnešus. Tajā brīdī situācija Doņeckā kļuva saspīlēta, jo notika nemitīgas apšaudes, piemēram, briti savus piecus misijas dalībniekus atsauca no Doņeckas, un es kā Latvijas pārstāvis viens no pirmajiem saņēmu uzdevumu, lai dotos viņus aizvietot. Šajā laikā no Doņeckas regulāri devos uz robežu ar Krieviju, ne tikai apmeklējot robežkontroles punktus, bet arī novērojot ''zaļo robežu'', kas Doņeckas apgabalā ir 167 km. Ir būts aptuveni 75% no ''zaļās robežas''. Vēl pavasarī darbības virziens bija Širokines ciemats netālu no Mariupoles, lai veicinātu uguns pārtraukšanas ievērošanu no abām pusēm. Tas notika tā, ka Mariupolē strādāja no Ukrainas kontrolētās puses, bet Doņeckā – no "Doņeckas tautas republikas'' kontrolētās puses. "Doņeckas tautas republikas'' kontrolētajai pusei bija jāpieņem, ka regulāra patrulēšana teritorijās, kur EDSO nav bijusi iepriekš, nav nejaušība, bet gan realitāte, tāpēc labāk ir komunicēt un sadarboties. No Doņeckas pēdējos mēnešos tika sākta regulāra patrulēšana Horlivkā, kas regulāri nokļuva zem uguns, tiekot apšaudītai ar dažāda veida artilēriju. Patrulēšana netālu no kontaktlīnijas dod iespēju ne tikai novērot uguns pārtraukšanas neievērošanu, bet arī apstiprina, ka EDSO zināmā mērā var strādāt kā atturēšanas faktors karadarbībā iesaistītajām pusēm. EDSO faktiskas klātbūtnes laikā apšaudes tiek nosacīti pārtrauktas. Pēc šādi pavadītām dienām ir gandarījuma sajūta, jo vismaz nedaudz esi palīdzējis cilvēkiem konkrētajā situācijā. Interesanta bija sadarbība ar Nīderlandes ekspertiem Donbasā. Kad šogad aprīlī Doņeckā atbrauca Nīderlandes eksperti, tie turpināja darbu lidmašīnas avārijas vietā, lai atrastu savu pilsoņu mirstīgās atliekas. Viņi kopā ar "Doņeckas tautas republikas'' ''Ārkārtas lietu ministriju'' pilnībā novāca visas lidmašīnas katastrofas vietā esošās atlūzas un lidmašīnas fragmentus, tālāk tos nogādājot uz Nīderlandi. Viņus vajadzēja pavadīt uz Malaizijas pasažieru lidmašīnas MH-17 avārijas vietu, novērot situāciju, arī nodrošinot drošu aizkļūšanu līdz turienei un atpakaļ, izmantojot mūsu rīcībā esošos kontaktus un pieredzi, darbojoties šajā vidē.

Vai uz Ukrainas un Krievijas robežas ir gadījies manīt karaspēka un militārā transporta kustību?

Uz robežas nav gadījies to piefiksēt, jo konkrētajā brīdī EDSO novērotājs vienkārši tur nav bijis. Lai to piefiksētu, mūsu maršruts konkrētajā dienā būtu jāplāno pavisam savādāk. Pašlaik inspekciju maršruti tiek veidoti, tos saskaņojot ar drošības virsnieku. Situācija būtu objektīvāka, ja mēs par saviem braucieniem iepriekš neinformētu Doņeckas separātistu pusi un neprecizētu to ar EDSO štābu jau dienu iepriekš. EDSO gan ir izdevies piefiksēt robežas šķēsošanu no Krievijas puses, kad to dara personas, kas konkrētajā brīdī ikdienas patruļai šķiet savādas. Šajos gadījumos tiek izmantoti citi transporta līdzekļi, ne militāri. Par to esam informējuši savos ikdienas patruļas ziņojumos. EDSO novērotāji Doņeckas apgabalā regulāri patrulē četros robežas kontroles punktos. Vienlaicīgi tiek patrulēts uz Ukrainas-Krievijas "zaļās robežas". Ir bijusi informācija, kad konkrēti vajag būt uz robežas attiecīgajā vietā, bet ... nav bijusi atļauja no EDSO vadības, konkrētā drošības virsnieka, līdz ar to pārbaude nav notikusi. Par to visu ir ziņots EDSO vadībai. EDSO novērotajam vienmēr paliek cerība, ka objektivitāte sasniegs Vīni.

Vai darba veikšanu neapgrūtina kāda no karā iesaistītajām pusēm?

Sāksim ar to, ka EDSO novērotājiem pašiem ir jāprot komunicēt. Ir jāprot runāt ar iesaistītajām pusēm, pirms problēma vēl ir radusies. Tas attiecas uz jebkuru ikdienas EDSO patruļu, sākot jau ar apsargātajiem kontroles punktiem uz jebkura no ceļiem, pa kuriem ir jāpārvietojas. Ja rodas komunikācijas problēma, tā ir pozitīvi jārisina, kas atkarīgs gan no EDSO monitoru profesionālisma un sagatavotības, gan arī no pretējās puses vēlmes, kurai, iespējams, nav pilnīgas informācijas par misiju un tās mērķiem. Mana pašreizējā pieredze Donbasā apstiprina, ka nav neatrisināmu situāciju, ja EDSO pārvietošanās patruļas laikā tiek kavēta. Ja nu tomēr tiek sacīts, ka ''tur braukt nedrīkst'', tas neizslēdz iespēju konkrētajā vietā nokļūt nākamajā reizē. Pacietīgi, soli pa solim var iegūt kaujinieku uzticību, bet to var pazaudēt nekavējoties, ja nebūsi tiešs un atklāts sarunās ar viņiem. Ja ir zināms, ka notiek apšaude, jo kontaktlīnija ir tuvu, izvērtējot drošības riskus, labāk ir pārvietoties uz drošāku vietu, kas nav ugunslīnija. To var izvērtēt pēc konkrētās situācijas, fiksējot, kādas ieroču sistēmas tiek pielietotas, lai turpinātu novērošanu no citas vietas, kur drošība ir lielāka. Protams, gadās reizēm rīkoties pēc situācijas, kad iegūtā pieredze pasaka, kā jārīkojas, ja nu tomēr apšaudē ir iekļūts. Reizēm arī vienkārši ir paveicies, bet tas ir iespējams tikai, ja tomēr mēģini kontrolēt situāciju un saglabā savu rīcībspēju.

Piemēram...

Pagājušā gada 26.novembrī Doņeckas apgabalā pie Maiorskas, kas atrodas netālu no Horlivkas, mūsu EDSO patruļa, kuras sastāvā biju es, ASV un Rumānijas pārstāvis, tiešā tēmējumā tika apšaudīta ar 23 mm pretgaisa artilēriju un 40mm zemstobra granātmetēju. Tad no sekām izdevās izvairīties, tikai pateicoties liktenim. Šo datumu varu uzskatīt par savu otro dzimšanas dienu. Šo gadījumu arī atzīmēja ASV Valsts departaments savā preses paziņojumā. Tāpat ir bijušas situācijas, kad atrodies kādā ciemā, lai izvērtētu nesen notikušo apšaudi un veiktu trāpījuma vietas analīzi, bet pēkšņi pāris simt metru tālāk kāds ar 82 mm mīnmetēju apšauda pretinieka pozīcijas. Tu viņu neredzi, bet paturi prātā, ka noteikti sekos pretinieka atbildes uguns tuvāko minūšu laikā. Tava atrašanās vieta ir netālu no kāda, kurš provocē atbildes uguni, lai arī EDSO novērotāji tiktu iesaistīti šajā apšaudē.

Kāds ir EDSO dalībnieku aprīkojums? Vai tas ir pietiekams, ņemot vērā risku iekļūt apšaudēs un dažāda veida provokācijās?

Mēs pārvietojamies ar ''Toyota Land Cruiser'' džipiem, kuriem ir papildu bruņuplāksnes, kas dod iespēju tikt pasargātiem, ja gadās uzbraukt mīnai vai ja mīna eksplodē blakus, jo no šķembām mašīnā esošajiem ir drošība. Tomēr auto iztur tikai 7,62 mm kalibra vieglos strēlnieku ieročus, bet, piemēram, 12,7 mm smagais ložmetējs vai 23 mm pretgaisa aizsardzības automātiskais lielgabals "iet cauri". No individuālā aizsardzības ekipējuma EDSO novērotājiem ir bruņuveste, kas pasargā līdz 9 mm kalibram un šķembām, un ķivere.

Vai esat fiksējuši gadījumus, kad kāda no iesaistītajām pusēm jūs cenšas izmantot savām vajadzībām?

Protams, ka EDSO ziņojumi tiek interpretēti labvēlīgi katrai no pusēm, tāpēc tiem ir jābūt objektīviem un neitrāliem. Masu mediji mums regulāri uzdod jautājumus par konkrētām situācijām, bet no ierindas ekspertu puses komentāri netiek sniegti, jo ar to nodarbojas EDSO preses birojs. EDSO novērotājs, veicot trāpījuma vietas analīzi, identificē pielietotās ieroču sistēmas un to kalibru. Tāpat viņš nosaka virzienu, no kurienes veikta apšaude, kā arī precizē aptuveno iespējamo attālumu. Un tas ir viss. Minētais nedod atbildi uz presei interesējošo jautājumu: "Kurš vainīgs? " To, pamatojoties uz mūsu ziņojumu un pievienoto analīzi, lai pasaka EDSO vadības līmenī. Visu šīs misijas laiku ir redzams, ka abas iesaistītās puses izmanto mūsu informāciju savu argumentu pastiprināšanai. Lai EDSO varētu nodrošināt objektivitāti, ir jābūt mērķtiecīgai politikai no EDSO štāba Kijevā līdz lokālajiem medijiem. Bet tā visa nav. Lauku ciematos, kur nav interneta, vienīgais informācijas avots vietējiem iedzīvotājiem ir, piemēram, Krievijas televīzijas kanāli, kas kopīgi ar "Doņeckas tautas republiku'' izplata masīvu propagandu, tādā veidā ietekmējot cilvēku spriestspēju un viedokli. Šeit jau sen vajadzētu būt izstrādātai EDSO mediju stratēģijai, bet tās joprojām nav. Neesot šādai stratēģijai, EDSO novērotājiem aizvien biežāk gadās nokļūt situācijās, kad vietējie iedzīvotāji EDSO pārmet bezdarbību un nevēlēšanos palīdzēt, kam bieži vien pamatā ir pilnīgs izpratnes trūkums par misiju un tās mērķiem.

Kā jūsu darbu uztver vietējie? Vai nelūdz palīdzību un skaidrojumu par notiekošo?

Vietējie iedzīvotāji mūsu darbu uztver ļoti pozitīvi. Ar viņiem vienkārši ir jārunā atklāti, viņi ir jāuzklausa. Vietējiem iedzīvotajiem abās konfliktā iesaistītajās pusēs EDSO misija bija cerība, ka politiskajā līmenī starptautiski viņus izdzirdēs, ja attiecīgais EDSO novērotājs konkrētajā vietā spēs savu ziņojumu par faktisko situāciju nogādāt uz galda EDSO politiskajai vadībai Vīnē, kas sadarbojas ar citām starptautiskajām organizācijām. Tiek gaidīta pozitīva ietekme, lai pārtrauktu jebkāda veida karadarbību. Cilvēki ir šīs bezjēdzības noguruši un iebiedēti, ka viņiem ir jāsagaida ziema ar neatjaunotu infrastruktūru, nenokārtotiem sadzīves apstākļiem, dzīvojot pastāvīgā neziņā par rītdienu. EDSO kā politiskai organizācijai, kas tomēr ir vienīgā starptautiskā organizācija ar savām iestrādēm Donbasā, ir ne tikai jānovēro šis process, bet arī jāpievērš starptautiskās sabiedrības uzmanība, lai palīdzētu civilajiem iedzīvotajiem un reģionam kopumā. Tas ir iespējams, ja, protams, būs politiskā griba to darīt.

Savulaik kāda Ukrainas amatpersona paziņoja, ka vienā no Ukrainas reģioniem EDSO novērotāju rindās ir pat 80% Krievijas pilsoņu. Kādā mērā varam uzticēties viņu sniegtajai informācijai?

Patlaban Doņeckas apgabalā ir vairāk nekā 200 novērotāju, kas sadalīti Doņeckas, Kramatorskas un Mariupoles apakšvienībās. Ir gan Krievijas, gan ASV pilsoņi. Novembra sākumā Doņeckā no 96 lokalizētajiem novērotājiem deviņi bija ASV pilsoņi un seši – Krievijas. Novērotāju skaits pastāvīgi mainās un pakāpeniski pieaug, jo tāda ir EDSO kā politiskas organizācijas politika attiecībā uz šo misiju. Tas arī nozīmē, ka, konfliktam pakāpeniski noregulējoties, vairāk novērotāju būs ar humāno vai politisko ievirzi, mazāk – ar militāro. Protams, lielās EDSO valstis – Krievija vai ASV – vēlēsies, lai to pārstāvētie novērotāji būtu sabalansēti. Doņeckā ir augsta Balkānu valstu ekspertu pārstāvniecība.

Vai situācija Ukrainā pēc Minskas vienošanās noslēgšanas ir būtiski mainījusies?

Runājot par Minskas vienošanos, varu minēt, ka, piemēram, šā gada augustā Doņeckas apgabalā reaktīvās daudzstobru artilērijas sistēmas tika pielietotas 14 dienas, smagā artilērija – 27 dienas, artilērija – 28 dienas, 82mm un 120mm mīnmetēji – katru dienu, tātad minētā vienošanās nevienu dienu nav tikusi ievērota. Savukārt septembrī situācija Donbasā strauji uzlabojās, apšaudēm tiekot pārtrauktām, kas varētu būt saistīts ar dažādām augsta līmeņa politiskām aktivitātēm, piemēram, ANO Ģenerālās asamblejas Ņujorkā u.tml. Oktobrī un novembrī iezīmējās tendence, ka, vispārējai situācijai reģionā uzlabojoties un iestājoties pamieram, abām iesaistītajām pusēm tomēr nebija izteiktas vēlēšanās pilnībā pārtraukt incidentus, liekot EDSO konstatēt, ka Minskas vienošanās tiek regulāri pārkāpta pārsvarā ar ieročiem, kuru kalibrs ir zem 100 mm. Decembrī turpināja paaugstināties diversijas – bija vērojama izlūkgrupu aktivizēšanās neitrālajā zonā, kas līdzi nesa dažādus apdraudējumus. Neskatoties uz Minskas vienošanos, joprojām tiek pielietoti vieglie strēlnieku ieroči, arī snaiperšautenes un ložmetēji, automātiskie granātmetēji un 82 mm mīnmetēji. Regulāras apšaudes Doņeckas lidostas apkaimē arvien vēl ir ikdienišķa lieta, arī saspīlējums pie Horlivkas un citur. Atkal ir vērojams intensitātes pieaugums apšaudēs, izmantojot gan 82 mm, gan 120 mm mīnmetējus. Pusēm nevajag frontē nogādāt atvilktos tankus, var karot arī citādi, lai uzturētu spriedzi un saspīlējumu. Iesaistītajām pusēm ir svarīgi, lai karadarbība Austrumukrainā nepazustu no medijiem, lai tomēr pasaules uzmanība kaut daļēji būtu pievērsta Donbasam.

Vai tas var turpināties ilgi?

Tā tas var turpināties ilgi, šim konfliktam kļūstot iesaldētam uz vairākiem gadiem. Arī ienesīgais ieroču bizness neļaus tam "atdzist", nemaz jau nerunājot par politiku visaugstākajā līmenī. Man jāatzīst, ka nekad neaizmirsīšu pagājušā gada 31.decembri Donbasā, kad patrulēju gan Ukrainas, gan "Doņeckas tautas republikas'' kontrolētajā pusē, vairākas reizes šķērsojot kontaktlīniju, lai pārliecinātos par situācijas attīstību. Šajā dienā abas puses pilnībā ievēroja uguns patraukšanu. Abās pusēs valdīja miers, it kā ievadot citādu jauno gadu un visiem dodot cerības uz miera iestāšanos. Abu pušu kontrolpunktos, kur bijām, bija augsta motivācija šo bezjēdzīgo konfliktu izbeigt. Diemžēl 2015.gads sākās un turpinājās pavisam citādi nekā 2014.gada 31.decembris. Laikam lieki būtu jautāt, ''kāpēc'' vai ''kam tas viss bija vajadzīgs''.

Kāds ir abu pušu tehniskais nodrošinājums?

Tehnika abās pusēs ir labā darba kārtībā, ir apmācīti cilvēki, kas ar to operē. Kvalitāte abās pusēs faktiski ir aptuveni vienāda, tomēr Ukrainas pusei ir lielāki resursi. Ir arī ieroči, kuru nav Ukrainas pusei, bet ir fiksēti Donbasā, piemēram, MT-LBM, kas ir daudzmērķu bruņutransportieris, 12,7 mm snaiperšautenes. Par 220 mm bruņojuma sistēmu ''Buratino'' jau Latvijas presē rakstīts, to arī EDSO apstiprināja. EDSO bezpilota lidaparātu pienesums pagaidām ir neefektīvs, jo nav atgriezeniskās saites ar EDSO novērotājiem, kas atrodas "uz lauka". Risinājums būtu, ja iegūtie fotoattēli nokļūtu līdz ikdienas patruļām, kas tos varētu izmantot. Tas palīdzētu arī situācijās, kad EDSO patruļai var pārtrūkt mobilie un satelītsakari. Tad bezpilota lidaparāts varētu fiksēt faktisko EDSO patruļas atrašanās vietu, kas būtu nozīmīga drošības apsvērumu dēļ. Tādas situācijas ir iespējamas, piemēram, patrulējot gar robežu ar Krieviju.

Nesen EDSO 22.Ministru padomes sanāksmē tika panākta vienošanās pagarināt EDSO speciālās novērošanas misijas darbu Ukrainā. Kā jums šķiet, vai ir kas jāmaina EDSO misijas darbā?

EDSO noteikti ir jāpaaugstina efektivitāte Austrumukrainā. Informācijas apmaiņa starp dažādiem līmeņiem EDSO organizācijā ir kritiska, kas ir nepieļaujami, ja mēs tiešām patiesi vēlamies šo konfliktu noregulēt. EDSO ir novērotāji, kas veic konkrētu darbu uz vietas un sniedz precīzu informāciju savai vadībai, tālāk seko EDSO misijas Doņeckā vadība, kas to tālāk nogādā EDSO misijas štābam Kijevā, kura uzdevums ir sniegt objektīvu informāciju Vīnei. Būtiski ir tas, lai līdz Vīnei nonāktu objektīva informācija par notiekošo Donbasā