Krievijas draudi. Pētnieki: sabiedrībai ir tiesības zināt, kas patiešām notiek Ukrainā
Sabiedrībai Latvijā un pasaulē ir tiesības zināt to, kas patiešām notiek Ukrainā, pētījuma "Slēpties acu priekšā: Putina karš Ukrainā", prezentācijā uzsvēra pētījuma autori.
Rīgā trešdien prezentēts Atlantijas padomes darba grupas (Atlantic Council Working Group) pētījums "Slēpties acu priekšā: Putina karš Ukrainā", kura mērķis ir izvērtēt Krievijas militāro iesaisti konfliktā Ukrainā. Pētījuma rezultātus nosaka 2015.gada martā notikušās diskusijas ar augsta ranga Ukrainas varas iestāžu pārstāvjiem un karavīriem, kā arī pētnieciskās žurnālistikas pārstāvju iesaiste.
"Mēs nesaskaramies ar pilsoņu karu Ukrainā, bet gan ar Krievijas agresiju. Nepieciešams panākt daudz atklātāku diskusiju. [Krievijas] agresija izaicina Eiropas drošību un ja mēs nerīkojamies, tad mēs ļaujam Krievijai turpināt savas darbības," teica Atlantijas padomes pētnieks un viens no pētījuma autoriem Marks Cuperskis.
Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Andis Kudors savukārt uzsvēra, ka apzināt Krievijas iesaisti konfliktā Ukrainā ir svarīgi, ja tiek meklēts risinājums tam, lai saprastu kā izbeigt notiekošās sadursmes. Krievijas iesaiste Ukrainā nozīmē to, ka konflikta risinājumam jābūt daudz citādākam, nekā gadījumā, ja tas tiek uztverts kā pilsoņu karš, pauda Kudors.
Savukārt centra pētnieks Māris Cepurītis norādīja, ka pētījums akcentē izaicinājumus, ar kuriem saskaras arī Latvija. Notikumi Ukrainā apliecina nepieciešamību pēc vienotības transatlantiskās sabiedrības ietvaros un ir jāpievērš liela uzmanība savām spējām, kā, piemēram, robežas aizsardzībai, uzskaitīja Cepurītis.
"Krievija vēlas šķelt NATO valstu vienotību. Transatlantiskā vienotība ir viena no lietām, kura mums ir jāveicina. Ukrainas notikumi ir arī pierādījuši, ka robežkontrole ir ļoti svarīga. Tad, kad Ukraina zaudēja kontroli pār robežu, Krievijas karaspēks devās Ukrainā. Arī Latvijas gadījumā jāstiprina robežsardzes kapacitāte,"
teica Cepurītis.
Pētījumā izmantoti satelīta attēli, kā arī sociālajos tīklos ievietoto Krievijas karavīru fotogrāfiju ģeolokācijas analīzes metodes. Ar to palīdzību izsekota Krievijas karavīru pārvietošanās uz bāzēm Ukrainas pierobežā, kā arī pašā šīs valsts teritorijā.
Pētījumā secināts, ka satelīta attēli apliecina Krievijas karaspēka vienību pārvietošanos un militāro nometņu izvietošanu tiešā Ukrainas pierobežā; militārās nometnes, kas ir izvietotas Ukrainas pierobežā, ir sākuma posms Krievijas karam Ukrainā; nometnēs tiek nogādāts Krievijas bruņojums, kas vēlāk tiek nogādāts separātistu kontrolētajās teritorijās, kā arī nodrošināta Krievijas karavīru nonākšana Ukrainā; Krievijas militāro vienību komandieri karavīriem dod pavēles slēpt savu identitāti un noņemt personīgās, kā arī bruņojuma atpazīšanās zīmes, lai pēc tam netraucēti dotos pāri robežai un pievienotos separātistu militārajiem formējumiem; ievērojams klāsts militārās tehnikas, ko neizmanto Ukrainas armija, nonācis separātistu arsenālā, tostarp pārnēsājamie pretgaisa ieroči (MANPADS), raķešu palaišanas iekārtas, prettanku vadāmās raķetes, kājnieku mīnas un dažāda tipa kaujas ieroči; galveno ofensīvu laikā Krievijas militārās vienības, kas atradušās Ukrainas teritorijā, rīkojušās artilērijas piesegā, kura atrodas Krievijas teritorijā.
Pētījuma autori norāda, ka, lai spētu atvairīt turpmāku Krievijas agresiju, Rietumu līderiem ir nepieciešams skaidri runāt par Krievijas karu Ukrainā, tostarp par Kremļa tiešu kontroli pa īstenoto karadarbību. Pretējā gadījumā tiktu stiprināti Putina mēģinājumi slēpt Krievijas iesaisti konfliktā.
Darba grupa Rietumvalstu valdībām iesaka arī ieguldīt lielākus izlūkošanas resursus, lai atklātu un pretotos Putina karam Ukrainā, plaši izmantot dokumentētu informāciju, kas apliecinātu Krievijas karavīru un bruņojuma iesaisti karadarbībā Ukrainā, nodrošināt izlūkošanas informācijas nodošanu Ukrainai, kā arī novirzīt vairāk resursu Putina hibrīdkara aizmetņu analīzei.
Pētījumu izstrādājis Maksimilans Cuperskis, kas ir Atlantijas padomes prezidenta palīgs, kurš savos pētījumos pievērsies transatlantiskās sabiedrības reakcijai uz būtiskiem izaicinājumiem un Eliots Higinss, kurš ir pētnieciskais blogeris, kurš publicē starptautiskas pilsoņu - izmeklētāju (citizen investigators) alianses darbus.
BNS