Aizsardzības ministra uzruna Saeimas ārpolitikas debatēs

Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Kolēģi! Ekselences!

Pateicos Rinkeviča kungam par Latvijas Ārlietu ministrijas ziņojumu. Vēlos uzsvērt, ka aizsardzības un ārlietu jomu cilvēku veiksmīga sadarbība ir bijusi izšķirīga daudzu lēmumu pieņemšanai.

Pirmo reizi ārpolitikas debatēs kā aizsardzības ministrs es uzstājos gandrīz pirms gada – laikā, kad neviens nevarēja iedomāties, cik ļoti gada laikā mainīsies drošības situāciju Eiropā un pasaulē, politiskā dienaskārtība. Notikumu intensitāte gada laikā tikai pieaug - Krima, Austrumukraina, ISIL, separātisms, terorisma draudi Eiropā.

Šādos laikos izšķiroša ir politiķu spēja un vēlme rast risinājumus. Tā ir milzīga atbildība mums visiem un arī jums kā Saeimas deputātiem – es to salīdzinātu ar 1991.gadu, kad mēs bijām gatavi cīnīties pret pārspēku, tomēr, izmantojot gudrību, diplomātiju un sabiedrotos, mums izdevās atgūt neatkarību bez asiņainiem upuriem.

Kā aizsardzības ministrs vēlos koncentrēties uz būtiskākajiem Latvijas ārpolitikas un drošības sinerģijas aspektiem.

Esmu pārliecināts - mēs esam vienprātīgi, ka mūsu ārpolitikai un drošības politikai ir jāatbilst mūsu valsts ilgtermiņa interesēm. Tāpat esmu pārliecināts, ka mēs esam vienisprātis par Eiropas kopējām vērtībām – cilvēktiesībām, līdztiesību, demokrātiju, tiesiskumu, vārda brīvību.

Jo kopējās vērtības ir pamats tam, lai mēs Eiropas Savienībā būtu vienoti savā dažādībā – kaut arī mēs esam atšķirīgas nacionālas valstis ar savu nacionālo politiku, kas katra nosaka savu ārpolitiku un aizsardzības politiku, pārstāv un aizstāv savas valsts nacionālās intereses.

Tieši tādēļ mums, vispirms jau Saeima un valdībai, ir skaidri jādefinē Latvijas nacionālās intereses un tās jāaizstāv. Latvijas neatkarības saglabāšana un nostiprināšana ir galvenā prioritāte.

Notikumi Ukrainā skarbi noteica, ka mums ātri ir jāizdara pareizie secinājumi, jāpieņem tālredzīgi lēmumi un precīzi jāīsteno tāda rīcībpolitika, lai valsts drošība un aizsardzība būtu atbilstoša pašreizējiem un prognozējamiem nākotnes izaicinājumiem.

Plānojot Latvijas prezidentūru jau krietni pirms Krievijas agresijas Ukrainā sākuma, mēs kā savu prioritāti aizsardzības jomā definējām nepieciešamību veicināt sadarbību starp ES un NATO.

Rietumu pasaules reakcija uz karu Ukrainā pierāda, cik ietekmīgi rezultāti var tikt sasniegti, ja abas organizācijas rīkojas saskaņoti, nedublējot savus resursus un funkcijas.

Uzskatu, ka mūsu interesēs ir veicināt šādu “darba dalīšanu”. Latvijai, visām Eiropas Savienības valstīm, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība daudz efektīvāk izmantotu savu diplomātiju, sadarbības mehānismus – šo civilo instrumentu efektivitāte ir acīmredzama uz krīzes Ukrainā fona.

Ir jāatzīst, ka šobrīd robeža starp iekšējo un ārējo drošību ir kļuvusi ļoti šaura, līdz ar to civilo un militāro institūciju sadarbība gan Latvijā, gan ES kopumā kļūst par vēl vienu no prioritārajiem uzdevumiem.

Šobrīd vēl jaunais termins „hibrīdapdraudējums” nozīmē, ka militārajām un civilajām institūcijām ir jāpārvar resoru robežas, lai jau saknē novērstu potenciālos draudus vai spētu efektīvi darboties reālās krīzēs.

Mūsu mērķis ir panākt, ka potenciālos drošības apdraudējumus apzinās ne tikai Eiropas valstu aizsardzības ministri, bet arī Eiropas Komisija, kuras atbildībā ir tādas jomas kā robežapsardzība vai audiovizuālā politika.

Ukrainas notikumu kontekstā jaunu dimensiju iegūst mūsu stratēģiskā partnerība ar ASV. Pagājušā gada februāra notikumi un ātrā ASV reakcija pierāda, ka ASV klātbūtne Latvijā, Baltijā un Eiropā ir būtiska un var būt izšķiroša.

ASV darbos ir skaidri apliecinājušas, ka ir gatavas pildīt savus solījumus Latvijas, Baltijas reģiona drošības veicināšanā. Mums jāstiprina šī stratēģiskā partnerība drošības jomā, vienlaikus ir būtiski, lai mūsu ārpolitika ASV virzienā attīstītos daudz plašāk gan ekonomiskās sadarbības, gan investīciju jomās, tai skaitā stiprinot Latvijas energo drošību.

Mums jāapzinās, ka NATO ir un paliks galvenais Latvijas drošības un aizsardzības garants. Vēlreiz uzsvēršu – pagājušogad NATO samitā Velsā pieņemti, uzdrošināšos apgalvot, Eiropai vēsturiski un noteikti Latvijai kā neatkarīgai valstij nozīmīgi lēmumi, kas nosaka mērķus un uzdevumus gan Aliansei kopumā, gan katrai dalībvalstij individuāli.

Izvirzīto uzdevumu konsekventa īstenošana ir dalībvalstu un arī Latvijas, parlamentu, valdību, aizsardzības ministriju un bruņoto spēku uzdevums. Alianses kopējos militāros plānus apstiprinās jau februāri.

Daži lēmumi jau ir iezīmējušies– NATO ātrās reaģēšanas spēki, sabiedroto spēku rotācija, paplašināta dalība mācības, vienoti komandcentri un citi.

Mums, Latvijai, ir svarīgi, lai NATO, kuras mērķis ir nodrošināt dalībvalstu drošību, neatkarību un teritoriālo nedalāmību, ir gatava Baltijas valstu aizsardzībai, spēki ir gatavi reaģēt un tiem ir atbilstošas spējas.

NATO potenciāls aizsargāt savas dalībvalstis ir izšķirošs atturēšanas politikas stūrakmens. Tieši tādēļ acīmredzama ASV un citu sabiedroto klātbūtnes nodrošināšana mūsu valstī ir viens no būtiskākajiem Latvijas ārpolitikas uzdevumiem, kura īstenošana prasa darbu un resursus.

Mums visiem jāsaprot, ka tas nav tikai šaurs Ārlietu un Aizsardzības ministrijas uzdevums, jo NATO dalībvalsts ir Latvijas valsts nevis atsevišķas ministrijas. Mums kopā jāspēj pieņemt lēmumus un tos īstenot, koncentrēties uz mērķi un to sasniegt.

Izmantojot iespēju, vēlos atgādināt vēl kādus vēsturiskus notikumus – Latvijas Republikas tapšanas laiku, kad līdzās latviešu strēlniekiem cīnījās igauņi, poļi, franči un angļi.

Vēlos atgādināt, kā pēc otrā pasaules kara Latvijas mežos līdz pat piecdesmitajiem slēpās cilvēki, gaidot sabiedroto atnākšanu. To atgādinot, mans mērķis ir atjaunot mūsu vēsturisko atmiņu par sadarbību un atbalstu – Latvijas valsts tapa, pateicoties sadarbībai un atbalstam, to neizdevās atjaunot bez šī atbalsta pēc Otrā pasaules kara, bet izdevās 1991.gadā.

Vēlreiz – būt kopā ar sabiedrotajiem nozīmē kopīgu vērtību pamatu mūsu dažādībai. Mūsu sabiedrotie ir šeit, jo tas ir izšķiroši mūsu un svarīgi viņu drošībai.

Sadarbībai vienmēr ir jābūt abpusējai, un mums ir jāapzinās, ka sabiedroto vēlme ieguldīt papildu līdzekļus Latvijas aizsardzībā ir tieši saistīta ar mūsu pašu gribu pildīt savus mājasdarbus.

Līdz šim Latvija aktīvi iesaistījusies NATO kolektīvajos uzdevumos, un es droši varu apgalvot, ka sabiedroto reakcija pagājušā gada martā bija ātra un adekvāta.

Arī turpmāk mums ir jābūt aktīviem, dodot savu ieguldījumu kolektīvās aizsardzības stiprināšanā - gan piedaloties operācijās, gan sabiedroto mācībās, gan ātrās reaģēšanas spēkos.

Tad kas mums ir jādara? Mums ir jāpierāda, ka mēs paši esam gatavi aizstāvēt Latviju.  Latvijas tauta ir gatava to darīt. Tomēr, lai sabiedrotos pārliecinātu par mūsu pašaizsardzības spējām, mums ir jānovirza atbilstošs finansējums aizsardzības spēju pilnveidošanā.

Gribu pateikties Saeimai par lēmumu pakāpeniski palielināt aizsardzības budžetu, sasniedzot 2% no IKP 2020. gadā. Šāds lēmums ir apliecinājums sabiedrotajiem, ka Latvija savu drošību un aizsardzību uztver nopietni. Mūsu sabiedrotie to jau ir novērtējuši.

Apliecinu, ka to novērtē arī mūsu karavīri. Gan vieni, gan otri sagaida konsekventu šī lēmuma īstenošanu
Vēl viens būtisks uzdevums – mums nepieciešami profesionāli, labi sagatavoti un motivēti karavīri. Tas nozīmē arī to, ka mums ir jāpalielina karavīru skaits.

Kā aizsardzības ministrs es šogad vērsīšos pie jums, Saeimas deputātiem, Aizsardzības, iekšlietu, drošības un korupcijas apkarošanas komisijas ar aicinājumu pieņemt politiski izšķirīgu lēmumu un valsts nacionālās drošības vārdā akceptēt karavīru skaita palielināšanu par 2000 karavīriem līdz 2018.gadam.

Šī lēmuma atlikšana, slēpjoties aiz birokrātiskas atrunas par valsts pārvaldes aparāta nepalielināšanu, nav tālredzīga. Karavīri pašreizējā drošības situācijā nav „valsts aprāts”. Viņi ir valsts pastāvēšanas garantija.

Mūsu valsts drošības pamatā ir arī mūsu cilvēku pārliecība, ka valsts spēj sevi aizsargāt. Mums jāveido sava izpratne un pārliecība par to, ka Latvija, lai arī maza valsts, ir aizstāvama.

Kā uzskatāms piemērs ir Latgales apvienošana 1920.gadā, kur latviešiem palīdzēja sabiedrotie.

Atsaukšanos uz ģenerāli Pēteri Radziņu, kurš uzsvēra, ka Latgales atbrīvošanas, uzvara pret milzīgu pārspēku un propagandu, bija iespēja pateicoties nacionālās valsts idejai. Mūsu zināšanām par mūsu valsti, vēsturi, aizsardzības spējām ir jākalpo par pamatu mūsu pašcieņai un pašapziņai.

Kolēģi!

Aktīva ārpolitika un koordinēta iekšpolitika, sabiedrības izpratne un līdzdalība, kā arī nacionālajām interesēm atbilstošas finanšu prioritātes ir tas, kas nodrošinās Latvijas aizsardzību pret tagadējiem un nākotnes drošības izaicinājumiem.

Mums visiem ir viens mērķis – dzīvot drošā un mierīgā Latvijā, drošā un mierīgā Eiropā.