Jauns izaicinājums visiem bruņotajiem spēkiem
Intervija ar aizsardzības ministru Raimondu Vējoni par 2014.gadā sasniegto un jaunajiem izaicinājumiem.
— Gada nogale ir laiks, kad izvērtējam padarīto. Ko jūs minētu kā galveno pozitīvo, ko ir izdevies sasniegt?
— Mans svarīgākais uzdevums šogad bija panākt, lai aizsardzības jomai tiktu piešķirts finansējums adekvāti paredzētajam valsts budžetā. Grūtās cīņās tas ir panākts — ir pieņemts politisks lēmums, ka aizsardzības jomai tiks izdalīts atbilstošs finansējums, sākot no nākamā gada. Un arī valdība ir pieņēmusi gala lēmumu par nākamā gada budžetu, un budžets ir nonācis Saeimā. Tā ir viena no retajām situācijām valstī, ka ierakstītais likumā tiek arī izpildīts dzīvē. Pirmo reizi tas ir izdarīts!
Otrs, ne mazāk svarīgs veikums ir tas, ka, izvērtējot ģeopolitiskās situācijas riskus, esam spējuši valdībā pieņemt ļoti būtiskus lēmumus saistībā ar Nacionālo bruņoto spēku mehanizāciju, kas ir ilgtermiņa projekts un ko NBS bija gaidījuši ļoti daudzus gadus. Līgums ir parakstīts, un nākamajā gadā mūsu bruņotie spēki sāks saņemt bruņumašīnas. Šis jautājums ir saistīts ar pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, ar lēmumu par Zemessardzes stiprināšanu, iedalot lielu finansējumu turpmākajiem četriem gadiem.
Ļoti būtisks lēmums ir pieņemts arī par Jaunsardzes attīstību nākamajos desmit gados, proti, paredzot, kādā veidā Jaunsardze tiks atbalstīta no aizsardzības budžeta, lai mēs varētu vairāk jauniešu aktīvi iesaistīt Jaunsardzes kustībā.
Savukārt saistībā ar NATO Velsas samitu jāizceļ lēmums, kas paredz, ka mums kā uzņemošajai valstij ir jāsniedz arī atbalsts infrastruktūras nodrošināšanā NATO spēkiem, kas ir un būs pārstāvēti Latvijā. Visi šie stratēģiskie lēmumi ir saistīti ar finansējumu, tāpēc vēlreiz gribu uzsvērt, ka šī ir viena no retajām reizēm, kad ir gan likums, gan valdības lēmumi ar attiecīgo finansējumu, lai to visu varētu realizēt dzīvē. Tālākais jau būs atkarīgs no mums pašiem, cik labi mēs to spēsim izdarīt, jo finansējums tuvākajos gados plānots ļoti nopietns. Nākamajā gadā ir atbalstīta valsts budžeta līdzekļu papildu piešķiršana Aizsardzības ministrijas iesniegtajām jaunajām politikas iniciatīvām 19 225 629 eiro, 2016. gadam 63 748 287 eiro un 2017. gadam 136 121 580 eiro apmērā. Tas ir ļoti būtisks palielinājums, un tas jau tiek iestrādāts bāzes izdevumos. Tātad gan Jaunsardzei, gan Zemes- sardzei, gan visiem bruņotajiem spēkiem kopumā tas ir nopietns signāls, ka valsts beidzot adekvāti iegulda aizsardzības sistēmā.
— Jūs teicāt, ja nebūs stipras armijas, nebūs arī nekā cita… Ko jūs sagaidāt no bruņotajiem spēkiem pēc šī lielā budžeta pielikuma izcīnīšanas?
— Valsts ir lēmusi, ka aizsardzības jomai būs papildu nauda. No komandiera es sagaidu, lai šī nauda tiktu izmantota to mērķu īstenošanai, kā valdība ir izlēmusi. Šie lēmumi ir tapuši, NBS sadarbojoties ar Aizsardzības ministriju, un valdība apstiprināja to, kas bruņotajiem spēkiem ir bijis nepieciešams. Atbildība būs ļoti liela, lai sasniegtu būtisku izrāvienu bruņoto spēku attīstībā. No karavīriem tiks prasīta daudzu jaunu iemaņu apguve, būs jāmācās ar moderno aparatūru apieties, jo šoreiz bruņotie spēki pirks jaunas iekārtas un ieroču sistēmas. Būs jāmācās mainīt domāšanu, lai visos plānošanas procesos jaunās spējas prastu pilnvērtīgi izmantot. Arī no komandieriem tas prasīs lielu apņemšanos, lai karavīri varētu profesionāli attīs-tīties. Tas būs izaicinājums visiem bruņotajiem spēkiem. Teiktais attiecas arī uz Zemessardzi un Jaunsardzi. Kā jau esmu uzsvēris, zemessargu skaita palielināšana nav mūsu pašmērķis. Pirmkārt, atbilstoši prasībām jānodrošina jau esošie zemessargi — ar formām, ieročiem, ar atbilstošu apmācību. Jebkurā procesā ir divas puses, un, ja no valsts tiek kaut kas nodrošināts, tad otrai pusei jābūt spējai to pieņemt. Tātad — spējai mācīties, apmeklēt nodarbības, augt līdzi tam, kas tiek piedāvāts.
— Vai varam teikt, ka katra ģimene, kurā ir jaunsargs, zemessargs vai karavīrs, izjutīs šo budžeta pieaugumu bruņotajiem spēkiem?
— Protams, izjutīs, bet tas būs atkarīgs no katra indivīda. Tagad nevienam nebūs pamata gausties, ka valsts pienācīgi nenovērtē aizsardzības jomu. Taču ikkatram aizsardzības nozarē ir jābūt iesaistītam šajā pilnveidošanās procesā. Es redzu, ka būs lieli izaicinājumi, īpaši attiecībā uz Zemessardzi un Jaunsardzi. Mazākas bažas ir par bruņotajiem spēkiem, viņi ir profesionāļi, un tas ir viņu ikdienas darbs. Zemes-sardzē un Jaunsardzē, kas ir brīvprātīgas struktūras, ir arī ēnas puses, proti, ne vienmēr cilvēki piedalās nodarbībās. Taču, ja mēs nodrošinām apmācību un visu pārējo, tad procesam jānotiek pilnvērtīgi. Zemessardzes komandierim jādomā, kā panākt, lai zemessargi regulāri apmeklētu nodarbības. Mēs esam palielinājuši no-darbību dienu skaitu, lai paaugstinātu profesionalitāti, un tas uzliek pienākumus abām pusēm.
Vajadzību Latvijas valstij ir ļoti daudz, bet politiķi ir akceptējuši, ka pirmām kārtām mums ir jādzīvo drošībā, un ar to ir saistīti visi pārējie jautājumi, arī izglītības iespējas un veselības aprūpe.
Līdz šim mums likās, ka varam justies droši. Taču Ukrainas notikumi lika pārvērtēt daudz ko, arī akcentēt tās vērtības, kas ir svarīgas katras sabiedrības attīstībai. Manuprāt, šajā gadā mēs daudz vairāk novērtējām to, ko nozīmē brīvība, valstiskā neatkarība.
— Kāds būs jūsu novēlējums karavīriem jaunajā gadā?
— Jebkurā gadījumā gribas visiem novēlēt mierīgu gadu, lai nav jaunu satricinājumu. Tajā pašā laikā neaizmirst, ka diendienā jāturpina profesionāli uzlabot savas iemaņas un spējas, lai mēs vienmēr būtu gatavi aizstāvēt savu valsti.
Līga Lakuča