Kā stiprināt Ziemeļvalstu militāro pienesumu starptautiskajos centienos cīņā pret teroristisko grupējumu "Islāma valsts"

Straujā džihādistu grupējuma „Islāma valsts” (IV) attīstība Sīrijas austrumu un Irākas rietumu teritorijās apdraud ne tikai Irākas daļēji autonomās Kurdistānas un tās reliģisko minoritāšu stabilitāti, bet draud arī izveidot džihāda centru pašā Arābu pasaules centrā ar iespējami plašām globālām sekām. Līdz šim 62 valstis ir pievienojušās ASV vadītajai koalīcijai pret IV.

Ziemeļvalstis, kuras ir sniegušas ierobežotus, bet vērtīgus resursus koalīcijai, tai skaitā, apgādājot ar militārajām transporta lidmašīnām, lai sniegtu atbalstu humanitāro kravu pārvadāšanā, principiāli vienojušās palīdzēt apmācīt Irākas drošības spēkus. Šie centieni ne tikai atspoguļoja Ziemeļvalstu ieinteresētību palielināt pienākumu sadali ar eiroatlantisko kopienu, bet arī sekmēja centienus iznīcināt un samazināt iespējamos IV draudus Ziemeļvalstīs un Eiropā kopumā.

Norvēģijas pienesums

Kamēr norisinās plānošanas un koordinēšanas centieni cīņā pret IV, Norvēģija ir nosūtījusi piecus štāba virsniekus uz ASV Centrālās pavēlniecības štābu Tampā, Floridā. Norvēģijas valdība arī paziņojusi, ka uz trīs mēnešu ilgu laika posmu nosūtīs militāro transportlidmašīnu C-130 „Hercules”, bet ar to netiks piegādāti ieroči.

Zviedrijas pienesums

Līdz šim Zviedrijas ieguldījums Irākā galvenokārt ir bijis vērsts uz humanitārās palīdzības, nevis militārā atbalsta sniegšanu. Septembra beigās Zviedrijas kopējais atbalsta ziedojums Irākai sasniedza 13 miljonus ASV dolāru. Šī nauda tiek izmantota, lai bēgļiem iegādātos teltis un segas. Tika izmantotas divas militārās transportlidmašīnas C-130 „Hercules”, lai Irbilā nogādātu Zviedrijas sarūpēto atbalstu. Kopš šā gada sākuma Zviedrija ir sniegusi papildu 26 miljonus ASV dolāru atbalstu, tādējādi kļūstot par vienu no galvenajām ES donorvalstīm Sīrijā un Irākā.

Somijas pienesums

Šobrīd Somija sniedz humanitāru atbalstu Irākai un Sīrijai. Somija arī atbalsta ES centienus reģionā, kas izpaužas kā humanitārās palīdzības sniegšana, nodrošinot piegādes ar transportlidmašīnu palīdzību, un sniedz atbalstu 22 miljonu ASV dolāru apmērā.

Dānijas pienesums

Dānijas valdība ātri saprata, ka ASV aicinājums Eiropas sabiedrotajiem par militārās palīdzības sniegšanu, lai konfrontētu IV, iezīmēja Vašingtonas vēlmi redzēt plašas starptautiskās koalīcijas iesaisti. Uzticīgi sekojot savai ārpolitikas doktrīnai, un tikai trīs gadus pēc tam, kad Dānijas karavīri bija aizgājuši no Irākas, liels vairākums Dānijas parlamenta deputātu apstiprināja trīs kaujas lidmašīnu „F-16” dalību operācijās Irākā pret IV. Tikai galēji kreisi orientētā Vienotības partija (Unity Party) balsoja pret Dānijas iesaisti, bet lielākā daļa Dānijas sabiedrības to atbalsta.

Kamēr Norvēģija un Dānija ir skaidri parādījušas savu apņemšanos, lai sniegtu būtisku ieguldījumu ASV vadītajai pret IV vadītajai koalīcijai, Zviedrija un Somija, ir izvēlējušās neiesaistīties militāri. Ņemot vērā neseno notikumu ar Krievijas bruņoto spēku zemūdeni, kas pārkāpa Zviedrijas teritoriālos ūdeņus, tādējādi mulsinot Zviedrijas jauno valdību, Stokholma un Helsinki varētu būt spiesti pastiprināt militāro sadarbību ar NATO, jo šķiet, ka Maskava nemēģina ievērot šo valstu neitralitāti. Pirmais, bet simboliskais Somijas un Zviedrijas solis, varētu būt sniegt militāru ieguldījumu kampaņā pret IV.

Kā Ziemeļvalstis var sniegt savu pienesumu, uzņemoties atbildības dalīšanu?

Starptautiskie centieni likvidēt teroristu radītos draudus, kurus rada IV, sniedz Ziemeļvalstīm stratēģisku iespēju uzņemties vadošo lomu globālajā pārvaldībā, pastiprināt aizsardzības sadarbību ar ASV un citām koalīcijā iesaistītajām valstīm, kā arī palīdzēt mazināt pieaugošo draudu Eiropas un savai nacionālajai drošībai. Ņemot vērā esošo situāciju, autori piedāvā sekojošas ieteikumus turpmākai politikas veidošanai:

● Sniedzot aktīvu pienesumu IV misijai, Ziemeļvalstis palīdz sekmēt globālo stabilitāti, uzņemoties jaunus draudus, bet arī ļaujot ASV pildīt savu apņemšanos pilnībā nodrošināt mieru un stabilitāti Eiropā. Ņemot vērā nesenos notikumus, ir skaidrs, ka tikai redzama NATO militārā nostāja atvairīs Krievijas rīcību.

● Pastiprināta Ziemeļvalstu sadarbība pret IV liks skaidri noprast Vašingtonai un ASV sabiedrībai, ka tās ir ieinteresētas un spēj sniegt atbalstu risināt miera un globālās stabilitātes izaicinājumus.

● Atšķirībā no vairākām Dienvideiropas valstīm, kas cīnās ar budžeta deficītu un aizsardzības izdevumu samazinājumu, Ziemeļvalstīm joprojām ir spēcīgas ekonomikas. Ziemeļvalstis un, jo īpaši, Norvēģija ar savu lielo budžeta pārpalikumu un spēcīgu militāro nostāju, var atļauties palielināt tēriņus aizsardzībai un sniegt lielāku pienesumu starptautiskajām operācijām.

● Cīņa pret IV pieradījusi, ka tā rada ietekmi uz valstu iekšējo drošību, jo vairāki desmiti Ziemeļvalstu pilsoņu ir ceļojuši uz Irāku un Sīriju, lai turpinātu džihādu, draudot, ka atgriežoties mājās atvedīs vardarbību.

Ņemot vērā plaši izplatīto nosodījumu attiecībā pret IV un uzskatu, ka šo grupējumu var uzvarēt tikai militāri, Ziemeļvalstis varētu sniegt pastiprinātu militāru pienesumu ASV vadītajai koalīcijai, koncentrējoties uz gaisa operāciju spējām un sniedzot partneriem nepieciešamo atbalstu loģistikas jomā, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka humanitārās piegādes tiek nogādātas savlaicīgi, novēršot liela mēroga humanitāro katastrofu. Pielietojot šo stratēģiju, Ziemeļvalstis ne tikai parādītu savu starptautisko līderpozīciju, bet arī to bruņotie spēki atrastos salīdzinoši drošākā situācijā nekā tad, ja tiktu nodrošināta to tieša klātbūtne Irākā un Sīrijā.

Bet atliek vērot, vai politiskajiem līderiem reģionā un ārpus tā piemīt gudrība, neatlaidība un spēja izmantot doto iespēju.

Pēc Sigurda Noibauera, Magnusa Nordenmana, Ērika Bratberga un Aleksa Vatankas raksta atlanticcouncil.org