Vējonis: Baltijas valstīm jāturpina veiksmīgā sadarbība aizsardzības jomā
Šodien, 24.oktobrī, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis Baltijas Asamblejas 33.sesijā Tallinā uzsvēra, ka desmit gadu laikā kopš uzņemšanas NATO Baltijas valstis ir izaugušas no drošības patērētājām par drošības garantētājām.
Baltijas valstu uzņemšana NATO pirms vairāk nekā desmit gadiem bija nozīmīgs pavērsiena punkts ne tikai Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, bet arī pasaules varenākajai militārajai organizācijai – NATO.
Mūsdienu drošības situācija, pārmaiņas starptautiskajā kārtībā un jaunie draudi kārtējo reizi apliecina, ka tas bija nozīmīgs lēmums, kas ietekmējis ģeopolitisko spēku samēru.
Uzņemšana NATO kopš neatkarības atjaunošanas bija viens no Latvijas svarīgākajiem stratēģiskajiem mērķiem, kas simbolizēja mūsu atkalapvienošanos ar Rietumu valstīm pēc vairāk nekā pusgadsimta okupācijas. Pēdējo desmit gadu laikā Baltijas valstis ir izaugušas no drošības patērētājām par drošības garantētājām. Kopā ar sabiedrotajiem mēs esam snieguši savu ieguldījumu starptautisko krīžu risināšanā. Dalība NATO vadītajās starptautiskajās operācijās Irākā un Afganistānā un Eiropas Savienības vadītajā operācijā „Atalanta” un apmācības misijā Mali, kā arī dalība NATO reaģēšanas spēkos un Eiropas Savienības kaujas grupā parāda mūsu ieguldījumu globālajā drošībā un kolektīvajā aizsardzībā. Tai pat laikā nesenie notikumi pierāda, ka NATO kā aliansei atkal jāpievērš lielāka uzmanība ne tikai globālajām krīzēm, bet pašaizsardzībai un Eiropas teritoriālajai aizsardzībai.
Baltijas valstu sadarbība ir bijusi politiskajā dienaskārtībā jau kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā. Pateicoties sadarbībai ar sabiedrotajiem, mēs esam attīstījuši konkurētspējīgas militārās spējas – sabiedrotie augstu novērtē Latvijas speciālo uzdevumu vienības, gaisa atbalsta kontrolieru, nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālistu darbu, kā arī mūsu karavīru paveikto apmācības un provinču atjaunošanas uzdevumos starptautiskajās operācijās. Latvija, Lietuva un Igaunija ir attīstījušas tā sauktās „nišas” spējas – kiberaizsardzību, enerģētisko drošību un kopš šī gada arī stratēģisko komunikāciju.
Viedās aizsardzības un resursu apvienošanas iniciatīvas NATO un Eiropas Savienībā aktualizējās pirms trim gadiem, bet Baltijas valstis šo principu jau sekmīgi izmantojušas vairāk nekā 20 gadus. Sadarbība aizsardzības spēju attīstībā ir realizējusies vairākos veiksmīgos apvienotos Baltijas valstu projektos, kas vedusi pie viena no plašākajiem sadarbības formātiem Eiropā. Baltijas Gaisa telpas novērošanas tīkls (BALTNET), Baltijas aizsardzības koledža (BALTDEFCOL), Baltijas bataljons (BALTBAT) un Baltijas valstu mīnu kuģu eskadra (BALTRON) ir redzamākie projekti. Apvienotie iepirkuma projekti, piemēram, kopīgi iepērkot „Carl Gustav” munīciju, ir vēl viena sadarbības joma.
Lai gan daudz kas jau ir izdarīts, joprojām pastāv izaicinājumi, īpaši kopš gada sākuma, kad Krievijas agresija Ukrainā mainīja drošības situāciju pasaulē. Apzinoties, ka mums ir daudz izaicinājumu un varbūt atšķirīgas prioritātes, esošā situācija liek pievērst lielāku uzmanību pašaizsardzībai un uzlabot sadarbību, lai stātos pretī jaunajiem drošības apdraudējumiem.
Baltijas Asambleja ir nozīmīga parlamentārā institūcija, kas apvieno triju valstu politiķus. Sadarbība aizsardzības jomā triju Baltijas valstu starpā jau tagad ir efektīva un tai ir labi pamati. Tomēr lielākā drošības krīze, ar kādu Eiropa saskārusies kopā Aukstā kara, liek mums domāt par ilgtermiņa drošības stratēģiju. Un tajā liela nozīme ir politiskajiem lēmumiem.
Turpmākā sadarbība un ciešāka integrācija nevar tikt panākta bez politiskās gribas. Tāpēc Baltijas Asambleja ir īstā vieta, kur iniciēt Baltijas valstu kopīgu aizsardzības plānošanas attīstību. Turklāt tas nav tikai militārās plānošanas un sadarbības jautājums. Stabilitāte un drošība ir ilgtermiņa ekonomiskās izaugsmes un labklājības priekšnoteikumi. Ja neieguldīsim līdzekļus aizsardzībā un drošībā, mēs riskēsim pazaudēt visu, ko esam sasnieguši, tai skaitā savu valsti.
Ilgtermiņa drošības stratēģija un politiskā griba to īstenot ir nozīmīgas. Mums jākoncentrējas uz savietojamības uzlabošanu, palielinot iesaisti esošajos kopīgajos projektos un attīstot jaunas sadarbības formas. Ņemot vērā veiksmīgo sadarbību ar sabiedrotajiem gaisa telpas patrulēšanā, mums tāpat jāuzlabo sadarbība jūras un robežu novērošanā un informācijas apmaiņā. Ilgtermiņa stratēģijai būtu jābalstās ne tikai uz sadarbību, bet arī uz vienotiem komandvadības elementiem, kas būtu ļoti nozīmīgi krīzes gadījumā.
Pašreizējā drošības situācija pierāda, ka militārās spējas ir ļoti nozīmīgas un mums jādara viss, lai arī Eiropas Savienības līmenī pierādītu, cik svarīga ir šī joma. Eiropas Savienības vadība bieži vien neizprot militārās attīstības nozīmi un neatbalsta to. Bet tagad ir īstais laiks attīstīt aizsardzības spējas. Es ceru, ka jūs kā parlamentārieši spēsiet spēlēt nozīmīgu lomu, lai izskaidrotu šo nozīmīgumu Eiropas Savienības institūcijās.
Mums jāsaprot, ka adekvātas militārās spējas nevar tikt sasniegtas bez piemērotiem finanšu resursiem. Tāpēc ir ļoti nozīmīgi, ka Latvija ir apstiprinājusi aizsardzības budžeta pieaugumu, plānojot, ka līdz 2020.gadam tas sasniegs 2% no IKP.
Mūsu ģeopolitiskā situācija un mūsu ierobežotās iespējas rīkoties individuāli pierāda, ka Baltijas valstis var sasniegt savus drošības mērķus, tikai sadarbojoties; mūsu drošība ir atkarīga no mūsu spējas sadarboties, tāpēc Latvijas, Lietuvas un Igaunijas attiecībās nav vietas sāncensībai. Mūsu prasmes sadarboties un attīstīt militārās spējas ietekmē arī NATO drošību – un mums jādara visu, lai to stiprinātu.