Notikumi Ukrainā ukraiņu vēsturnieka redzējumā
2014. gada 16. septembrī Eiropas Parlaments un Ukrainas parlaments ratificēja asociācijas līgumu. Tieši tas, ka šo dokumentu neparakstīja toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, šī gada sākumā kalpoja kā iegansts notikumu sākumam, kuru eskalāciju mēs šobrīd vērojam Ukrainā. Maidans Kijevā, tālāk Krievijas īstenotā Krimas okupācija un aneksija, sekojošā karadarbība Ukrainas austrumu apgabalos, kas joprojām turpinās. Vienā dienā ar asociācijas līguma ratifikāciju Ukrainas parlaments pieņēma likumu par lielākas autonomijas piešķiršanu valsts austrumu apgabaliem apmaiņā pret separātistu solījumu neveicināt Ukrainas sadalīšanu. Separātisti vēl nav snieguši atbildi…
Latvijas publiskajā telpā šobrīd notikumus Ukrainā vairāk komentē mūsu valsts starptautisko attiecību eksperti. Savukārt situācijas skaidrojums Ukrainas un Krievijas plašsaziņas līdzekļos atšķiras kā diena pret nakti, tāpēc svarīgs ir notikumu aculiecinieka vērtējums. Savu redzējumu par notiekošo Ukrainā sarunā pauda pazīstamais vēsturnieks, publicists un sabiedriskais darbinieks, kā arī Ukrainas Centrālā bruņoto spēku muzeja direktora vietnieks pētniecības darbā Jaroslavs Tinčenko. Mūsu saruna notika septembra sākumā, vēl pirms Ukrainas puses vienpusēji pasludinātā pamiera.
— Krievijas Federācijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainas teritorijā mēs gaidījām jau sen, kopš marta sākuma. Mūsu militāristiem un citiem situāciju saprotošiem cilvēkiem daudzas bezmiega naktis pagāja gaidot, kad likās, ka tūlīt, tūlīt sāksies... Par laimi, nav sākušies masveida aviācijas uzlidojumi ar sekojošām tanku kolonnām, kuras ar Krievijas karogu virzās uz Kijevu, kā arī izpletņlēcēju desanti Ukrainas stratēģiski svarīgajās pilsētās. Tomēr Krievijas bruņotie spēki ir parādījušies — sākumā kā separātistus konsultējošie militārie speciālisti, vēlāk kā sarežģītas kaujas tehnikas ekipāžas, speciālo uzdevumu vienības un diversijas grupas. Augusta vidū Doņeckas apgabalā jau bija vērojamas lielākas Krievijas armijas vienības — bataljonu lieluma taktiskās grupas. Var teikt, ka Krievijas iebrukums bija sācies, mums pašiem to nemanot. Šobrīd Doņeckas apgabalā ir ne mazāk kā 10 tūkstoši Krievijas karavīru.
— No kurienes šāda informācija?
— Ukraiņu militārpersonas pauž, ka Krievijas karavīri sākumā parādījušies pašpasludinātajā t.s. Luganskas tautas republikā, vēlāk Doņeckas rajonā. Sākumā tie bijuši brīvprātīgie no Krievijas, pēc tam — virsdienesta līguma karavīri. Runāja, ka tie bijuši no elitārā Gaisa desanta karaspēka 45. speciālās nozīmes pulka, kurš daļēji dislocējās Maskavā, daļēji Piemaskavā, Kubinkā. Šī pulka militārpersonas identificētas Luhanskā, pierobežu kauju laikā. Vēlāk mūsu armijnieki pēc atrastajiem dokumentiem pie Luhanskas identificēja desantniekus no Uļjanovskas un vēl dažu Krievijas izlūkošanas daļu militārpersonas. Uļjanovskā dislocējas 31. gaisa desanta brigāde un KF Bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes 3. brigāde. Krievijas cilvēktiesību grupa «Aizmirstais pulks» («Zabytyi polk») savā 26. augusta paziņojumā apstiprina uļjanoviešu kaujas grupas dalību kaujās pie Doņeckas. Nesen Krievijas karavīru māšu komiteja paziņoja, ka 9. un 11. augustā kaujās Donbasā krituši 11 karavīri no 18. gvardes motostrēlnieku brigādes. Augusta sākumā šīs Krievijas karaspēka daļas karavīrus bija identificējuši vietējie iedzīvotāji Luhanskas apgabala Krasnodonā un Sverdlovā. Augusta sākumā mūsu [Ukrainas armijas] karavīri sāka runāt par «Pleskavas desantniekiem» no 76. desanta trieciendivīzijas. Ukrainas militārpersonas apgalvo, ka «pleskavieši» piedalījušies kaujās pie Alčevskas (Luhanskas apgabals) un Ilovaiskas (Doņeckas apgabals). 25.augustā Ukrainas speciālie spēki aizturēja desmit Krievijas 98. gaisa desanta divīzijas 331. desanta pulka karavīrus, kuri paziņoja par 400 vīru grupas ieiešanu Ukrainas teritorijā. Grupu pavadīja kaujas tehnika. 26. augustā Stavropoles novada karavīru māšu komiteja publicēja kaujās Ukrainā 400 kritušo un ievainoto Krievijas armijas karavīru sarakstu. Visbeidzot — 28. augustā jau minētā cilvēktiesību aizstāvju grupa «Aizmirstais pulks» savā interneta vietnē publicēja Doņeckas apgabalā karojošu Krievijas Federācijas bruņoto spēku daļu sarakstu (http://zpolk-org.livejournal.com/72403.html). Šis saraksts ir uzskatāms par apzinātu «informācijas noplūdi» no kādas augstas Krievijas militārpersonas.
— Pēc kādiem noteikumiem norit kaujas darbība Donbasā?
— Šobrīd kaujas darbību Donbasā Ukrainas puse lielā mērā nespēj kontrolēt. Ja Luhanskas un Doņeckas «tautas republiku» pusē patiešām karo Krievijas karaspēka grupējums, tad tas nozīmē, ka pretteroristiskās operācijas štābam ir darīšana ar Krievijas armijas vadību. Kaujas darbības stratēģija šeit atbilst Krievijas armijas Ģenerālštāba formulētajai militārajai doktrīnai karot nevis ar daudzmiljonu kaujas grupējumiem frontālās kaujās, bet darboties ar nelielām, kustīgām kaujas grupām. Turklāt oficiāli Krievija un Ukraina nav sarāvušas diplomātiskās attiecības, un tas nozīmē, ka Krievija uz šejieni nevar sūtīt tādas karaspēka vienības, kuras būtu identificējamas kā piederošas Krievijai. Tieši tāpēc uz Ukrainu sūta nevis pilnvērtīgas Gaisa desanta karaspēka brigādes 3—4 tūkstošu vīru sastāvā, bet gan to samazinātas kopijas — 300—400 vīru taktiskās kaujas grupas. Tās komplektētas pārsvarā no līgumu noslēgušajiem virsdienesta karavīriem, kas bieži pat nezina, uz kurieni tiek sūtīti — viņi pilda pavēli… Šādas militārpersonas un pavadošo kaujas tehniku var viegli nomaskēt par separātistiem piederošu. Savukārt Ukrainas izlūkdienesti ziņo, ka Ukrainas pierobežā pastāvīgi ir izvietoti ap 50 000 Krievijas karavīru, kuri acīmredzot jebkurā mirklī var tikt iesaistīti karadarbībā. Ja mēs rēķinām Krievijas militāro potenciālu bez mobilizācijas izsludināšanas un karaspēka lielas pārvietošanas, tad Donbasā Krievija varētu iesaistīt ap 100 000 vīru grupējumu.
J. Tinčenko skaidrojumu par militārās darbības veidiem Ukrainas austrumos, ko visu vasaru oficiāli dēvēja par pretteroristisko operāciju un ko varēja iedalīt vairākos posmos, protams, var uzskatīt par pētnieka subjektīvo viedokli, tomēr tas sniedz konspektīvu ieskatu tur notiekošajos procesos.
Notikumi Ukrainā ne tuvu nav galā, un to attīstība liecina, ka tādu Ukrainu, kādu pazinām līdz šim, mēs vairs neredzēsim. Par to arvien skaļāk runā gan starptautiskie eksperti, gan ukraiņu politiķi…
Juris Ciganovs, Latvijas Kara muzeja direktora vietnieks.