Olbraita: Tikai spēcīga NATO var apstādināt Putinu un tikai ASV var apvienot NATO

Ukraina ir NATO samita dienas kārtībā, jo tā atrodas Eiropā un ir NATO programmas „Partnerattiecības mieram” (Partnership for Peace, PfP) dalībvalsts. Arī Islāma valsts ir dienas kārtībā, jo tā ir drauds reģionam, galvenokārt, Turcijai (NATO dalībvalsts, kura dienvidos robežojas gan ar Sīriju, gan Irāku). Būs arī spraigas diskusijas par budžetu un lēmumu pieņemšanas procesu. Andersam Fogam Rasmusenam vajadzētu pateikties par viņa darbu, jo šo piecu gadu laikā NATO ir aktīvi iesaistījusies Afganistānā un Lībijā, bet joprojām viņš ir vaļsirdīgs līderis, kas reaģē uz Krievijas provokācijām un uzstāj uz nepieciešamību stiprināt Aliansi.

NATO tika izveidota 1949.gadā, lai balansētu Padomju Savienības ietekmi pasaulē. 1991.gadā PSRS sabruka un NATO sāka paplašināties, pievienojot jaunus partnerus, lai cīnītos pret terorismu un garantētu drošību.

Bez NATO paplašināšanās ES paplašināšanās būtu daudz sarežģītāka, un Centrāleiropa būtu mazāk pārtikusi un droša.

Šo gadu laikā attīstījusies arī NATO attiecības ar Krieviju. Kad es biju ASV valsts sekretāre, mēs atbalstījām NATO-Krievijas sadarbības izveidošanas aktu, un es personīgi teicu Borisa Jeļcinam, ka, ja viņi vēlētos un izpildītu prasības, mēs uzņemtu Krieviju Aliansē. Tika izveidota NATO-Krievijas Padome. Mēs gaidījām brīdi, kad varēsim sadarboties, Krievijai uzņemoties vadošo lomu starptautiskās drošības garantēšanā, līdzīgi kā 90.gadu sākumā, kas tā palīdzēja ieviest starptautiskās normas pret Sadamu Huseinu.

Diemžēl prezidents Vladimirs Putins izvēlējās citu ceļu. Kad pērnā gada 15.novembrī pirmo reizi tika izsludināts NATO samita Velsā norises datums, bija domāts tā dienas kārtību fokusēt uz Afganistānu, 21.gadsimta draudiem (piemēram, kiberdrošību), un Alianses modernizāciju. Kas to būtu paredzējis, ka viens no galvenajiem tematiem būs Krievijas iebrukums Ukrainā?

Pirmo reizi kopš Otrā Pasaules kara kāda valsts Eiropā ir pārkāpusi citas valsts robežas, tāpēc šobrīd pastāv jautājums, kā pasaules vēsturē spēcīgākā Alianse reaģēs uz tik uzkrītošu starptautisko normu un principu pārkāpumu.

Līdz ar Padomju Savienība sabrukumu 1991.gadā, izgaisa arī NATO galvenais mērķis, līdz ar to pastāvēja jautājums par nepieciešamību pēc Alianses. 2009.gadā, kad NATO svinēja savu 60.gadadienu, tās līderi izveidoja ekspertu grupu, lai sniegtu padomus par jauno Stratēģisko Koncepciju. Es pārstāvēju ASV un Rasmusens man vadīt 11 nacionālo ekspertu grupu. Mēs iesniedzām savas rekomendācijas un 2010.gadā Lisabonā tika apstiprināta Stratēģiskā Koncepcija.

Mēs ieteicām, ka nepieciešams no jauna apstiprināt NATO galveno apņemšanos par kolektīvo aizsardzību, aizsargāt pret netradicionālajiem draudiem, izveidot vadlīnijas operācijām ārpus Alianses robežām, noteikt jaunu pretraķešu aizsardzības mērķi, izvērtēt jaunas militārās spējas, reaģēt uz pieaugošajiem kiberuzbrukumu draudiem, pārskatīt esošo kodolieroču politiku un novērst kodolieroču izplatīšanu, iesaistīt Krieviju, un uzsākt jaunas partnerības.

Ekspertu grupa ne tikai atzina izmaiņas laika notikumos, bet arī izvērtēja NATO iesaisti bijušajā Dienvidslāvijā un Afganistānā. Visinteresantāk bija izvērtēt programmu „Partnerattiecības mieram” kā mehānismu, lai ietvertu NATO partnervalstis militārajās mācībās. Mēs pamanījām, ka Aliansei citās pasaules vietās ir vairāk partneru nekā dalībvalstu ar līdzīgām vērtībām.

Šī atziņa ir būtiska, ja skatāmies, kā Alianse reaģē uz divkāršajiem izaicinājumiem pie savas austrumu robežas un Tuvajos Austrumos. Tā būtu mūsu kopīgo vērtību pievilšana, ja mēs ļautu vaļu Krievijas nelegālajai darbībai, kā arī Putinam un viņa valdībai melot par savu uzvedību. Kārdifā jāpieņem lēmums par daudz spēcīgākām partnerattiecību mācībām Ukrainā un pie tās robežām. Jāpiedāvā letāls militārais ekipējums un pastiprināta izlūkošana un atbalsts robežu kontrolē. Un mēs nevaram aizmirst par Kijevu – Ukrainas valdībai pastāv milzīgi iekšējie izaicinājumi, kas jārisina. Pozitīvi ir tas, ka Starptautiskais Valūtas fonds ir nobalsojis, lai Ukrainai sniegtu lielāku palīdzību. Šai tendencei būtu jāturpinās.

Ja pieļausim Putina rīcību, viņš ne tikai turpinās graut suverēnu valsti, bet arī jutīsies iedrošināts vājināt citas valstis, kas atrodas pie Krievijas rietumu robežas.

ASV prezidents Baraks Obama savas vizītes laikā Tallinā, sniedza būtiskus vēstījumus Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem, ka viņus pasargā NATO 5.paragrāfs, uzsverot, ka šo valstu aizsargāšana ir tikpat būtiska kā Berlīnes vai Parīzes. Viņš atkārtoja, ka transatlantiskā Alianse atbalsta Ukrainu. Tāpat arī viņš mums atgādināja, ka NATO ir demokrātiju un atvērtā tirgus Alianse, kuras spēks rodas no tās galvenajām vērtībām.

Valstu un valdību vadītājiem Kārdifā jāpieņem lēmums stiprināt NATO spēkus Baltijas valstīs un nodrošināt, ka vienmēr ar viņiem kopā ir amerikāņi. Sagaidāmā vienošanās par Ātrās reaģēšanas spēkiem, kā daļu no rīcības plāna, iekļaujot arī ekipējumu.

Tikai ASV prezidents var apvienot Aliansi.Tikai viņa nelokāmais atbalsts, īpaši kopā ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, var ievirzīt Aliansi konstruktīvā gultnē. Putins ir saasinājis Ukrainas aneksiju un demonstrējis spēku, taču tikai NATO ir spēja parādīt viņam, ka viņa rīcība nevar sniegt mūžīgu uzvaru. ASV prezidents var norādīt, ar ko riskē Krievija. Putins uzsver, ka vēlas, lai Krievija tiktu pieņemta kā globālā lielvara. Ja Krievija noliedz pieņemt šā brīža starptautiskās sistēmas doktrīnas, tad tā var palikt tikai reģionāla vara, nekad nesasniedzot ietekmi, kur tā var iztikt bez spēka pielietošanas.

Krievijas uzvedība maina spēles noteikums mūsdienu pasaulē. Mums strikti jānosaka savi spēles noteikumi, lai būtu droši, ka Putina noteikumi nepārvalda 21.gadsimtu.

Arī Islāma valsts maina noteikumus. Kā izteicies Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons „Ambīcija radīt Islāma kalifātu Irākas un Sīrijas sirdī, ir drauds mūsu pašu drošībai,” un es piebildīšu – arī Eiropai un ASV.

Kārdifa sniedz iespēju sagatavot virkni vēstījumu.

Krievijai: Jūs nevarat melot par to, ko darāt, bet kad respektējas starptautiskās normas, tiksiet respektēti kā starptautiskās sabiedrības dalībnieki.

Islāma valstij: 21.gadsimtā nav vietas jūsu barbarismam un nekad netiksiet atzīti par leģitīmu veidojumu.

Pasaulei: NATO ir svarīga un vienota.

Pēc Madlēnes Olbraitas raksta foreignpolicy.com