Bērziņš: NATO Velsas galotņu tikšanās un Latvijas intereses
Latvijas sabiedrība cer, ka Krievijas temats būs galvenais jautājums NATO Velsas galotņu tikšanās laikā. Tomēr daudz nopietnāks Transatlantiskās drošības vides apdraudējums ir Islāma džihādistu centieni izveidot savu valsti un vājās valstis Āfrikā, nevis Krievija. Līdz ar to, neskatoties uz Krievijas agresīvo politiku pretim atsevišķām NATO dalībvalstīm, ASV un citas Alianses kodola dalībvalstis diskusijās centīsies koncentrēties uz radikālā Islāma džihādistu apdraudējumu. Tā rezultātā Latvija var sagaidīt nākamos operāciju rajonus Tuvajos Austrumos.
Kopumā vērtējot galotņu tikšanās darba kārtību, Latvijai ir trīs galvenie jautājumi. Pirmkārt, jaunu militāro bāžu izveidošana katrā ar vismaz 600 militārpersonām – trīs Ziemeļeiropā (Latvijā, Igaunijā un Lietuvā), un divas Austrumeiropā (Polijā un Rumānijā). Otrkārt, ātrās reaģēšanas spēku izveidošanu, kas sastāvētu no 10 000 karavīriem. Šobrīd pastāv problēma, ka NATO Eiropas spēku virspavēlniekam (Supreme Allied Commander Europe - SACEUR) nav autoritātes izvērst šos spēku, jo šobrīd to veic katra valsts nacionāli. Tas rada izaicinājumus reaģēt laicīgi, jo katrai valstij ir jāpieņem lēmums nacionālā līmenī. Šis ir viens no jautājumiem, par kuru ir plānots diskutēt un vienoties.
Trešais būtiskais jautājums Latvijai ir daudz sensitīvāks, proti, par NATO dalībvalstu atvēlētajiem līdzekļiem aizsardzības sektoram. Jau visiem zināms ir fakts, ka Alianse sagaida no dalībvalstīm atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai, no kuriem ceturtā daļa būtu jāvirza militārajiem iepirkumiem. Šobrīd aizsardzībai 2% vai vairāk tērē tikai ASV, Grieķija, Turcija un Igaunija. Bažas izraisa notiekošās diskusijas NATO 5. panta kontekstā par to, ka šī panta garantijas nav attiecināmas uz tām dalībvalstīm, kuras tērē mazāk par 1 vai pat 1.5 procentu no iekšzemes kopprodukta. Lai gan šis jautājums netiks publiski diskutēts galotņu tikšanās laikā, ir sagaidāms, ka neformālajās sarunās dažas no dalībvalstīm un eksperti šo jautājumu aktualizēs.
Vēl viens būtisks jautājums ir par alianses nākotnes perspektīvām, jo sevišķi jautājumā par paplašināšanos un iespējamajiem sadarbības partneriem. Krievijas militārpersonas atklāti sauc ASV par Krievijas galveno ģeopolitisko oponentu un NATO par šī brīža lielāko draudu. Atsevišķi politiķi un akadēmiķi ir pārliecināti, ka NATO iesaiste Ukrainas krīzes risināšanā tikai padziļinātu krīzi. Viens no prominentākajiem reālisma pārstāvjiem Džons Mēršhaimers (John J. Mearsheimer) žurnālā Foreign Affairs norāda, ka Ukrainai ir jākļūst par neitrālu bufera zonu starp Krieviju un Rietumiem. Viņš aicina neprovocēt Krieviju. Skaidrs, ka šim viedoklim ir un būs vairāk dzirdīgu ausu, ņemot vērā pēdējās dienās izskanējušo Krievijas militārpersonu iniciatīvu iekļaut jaunajā militārajā doktrīnā, ko paredzēts sākt īstenot 2014.gada decembrī, iespēju izmantot atomieročus preventīvos nolūkos.
Skaidrs ir viens, ka Krievija NATO ietvaros tiek uzskatīta par potenciālu, nevis reālu reģionālo apdraudējumu. Līdz ar to, lai gan Baltijas valstīm tiks solīta aizsardzība no Krievijas dažāda veida apdraudējumu kontekstā, radikālā Islāma jautājums būs centrālais diskusiju objekts. Attiecīgi Latvija šobrīd ir spiesta risināt trīs galvenos izaicinājumus. Pirmkārt, īstenot savu politisko apņemšanos atvēlēt 1% no IKP aizsardzībai 2015.gadā. Otrkārt, Latvijai ir jāturpina attīstīt savas militārās un civilās spējas, lai maksimāli sevi sagatavotu iepretim potenciālajai Krievijas agresīvai politikai. Visbeidzot, stiprināt jau esošos Latvijas diplomātu centienus saglabāt Krievijas, kā potenciāla agresora, jautājumu Alianses darba kārtībā. Lai to panāktu, ir mērķtiecīgi jādarbojas kopā ar pārējām divām Baltijas valstīm un Poliju.
Jānis Bērziņš, Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra izpilddirektors