Kas ir NATO Spēku savietojamības iniciatīva?

Šā gada 22.—23. oktobrī notika kārtējā NATO valstu aizsardzības ministru sanāksme, kur viens no galvenajiem jautājumiem bija Spēku savietojamības iniciatīva (Connected Forces Initiative, tālāk tekstā — CFI). Šis jautājums ir NATO dienaskārtībā un ticis apspriests jau kopš 2012. gada Čikāgas samita, taču tagad CFI ir noteikta kā NATO prioritāra joma. Tas ir pasākumu kopums, lai NATO nezaudētu iegūto pieredzi starptautiskajās operācijās (ISAF Afganistānā, KFOR Balkānos) un nodrošinātu to, ka NATO joprojām ir rīcībspējīga stāties pretī 21. gs. draudiem. Varētu teikt, ka šīs iniciatīvas centrālie jēdzieni ir «gatavība», «savietojamība», «mācības» un «tehnoloģijas». Šīs sanāksmes laikā aizsardzības ministri vienojās jau par nākamajām liela mēroga NATO mācībām 2015. gadā. Par CFI un ko tas nozīmē Latvijai — sarunā ar aizsardzības padomnieku starptautiskajās organizācijās Airi Rikveili un militāro pārstāvi NATO un ES brģen. Andi Dilānu.

Kā NATO uzturēs spējas pēc 2014. gada?

Kā zināms NATO plāno noslēgt ISAF misiju 2014. gadā, un lielākā daļa NATO un partnervalstu bruņotie spēki tad atstās Afganistānu. Vairāk nekā 10 gadu laikā ir uzkrāta liela operacionāla pieredze, NATO un partnervalstu karavīri plecu pie pleca ir pārbaudījuši savstarpējās sadarbības spējas reālās kaujas situācijās, iegūtas svarīgas atziņas par citu tautu kultūru un mentalitāti. Tāpēc jautājums ir: kas notiek tālāk pēc 2014. gada?

Kā nezaudēt iegūtās mācības, kā NATO turpmāk attīstīt un testēt savas operacionālās spējas un nodrošināt, ka daudzu valstu militārās vienības spēj kopīgi veikt tām uzticētos uzdevumus?

Jo, neskatoties uz to, ka militārais personāls, tai skaitā — Latvijas karavīri, atgriezīsies mājās, tiem joprojām jābūt gataviem reaģēt uz krīzes situācijām ārpus alianses robežām.

CFI ir atbilde uz šiem jautājumiem, jo šīs iniciatīvas ietvaros ir paredzēts regulāri rīkot liela mēroga NATO mācības, kurās piedalīsies Jūras, Sauszemes un Gaisa spēki. NATO mācību mērķi un scenāriji tiks noteikti saskaņā ar tiem uzdevumiem un izaicinājumiem, uz kuriem aliansei jāspēj reaģēt atbilstoši tās Stratēģiskajai koncepcijai. Tās ir gan 5. panta kolektīvās aizsardzības, gan krīžu reaģēšanas operācijas, gan palīdzība civilajām institūcijām dabas vai tehnogēno katastrofu gadījumā. Plānots, ka liela mēroga mācības (NATO tās dēvē par «high visibility exercises») tiks rīkotas katru trešo gadu. Bet papildus katru gadu notiks arī zemāka līmeņa vai mazāka mēroga mācības — līdzīgi kā nesen Baltijas valstīs un Polijā notikušās «Stedfast Jazz» mācības, kur tika pārbaudīta NATO Reaģēšanas spēku (NRF) savietojamība un gatavība krīžu reaģēšanas operācijām.

Cits nozīmīgs aspekts, kas ietekmēja CFI, ir nepietiekamais finansējums aizsardzībai NATO valstīs un nepieciešamība rast risinājumus, kā ar esošajiem līdzekļiem sasniegt labāku rezultātu. Proti, attīstīt nepieciešamās spējas, nevis uzturēt skaitliski lielas militāras vienības, kas nav iz-mantojamas NATO uzdevumiem un mūsdienu draudu novēršanai. Kā vairākkārtīgi ir uzsvēris NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, NATO valstīm jāiegādājas, jāattīsta un jāuztur militārais ekipējums kopīgu daudznacionālu projektu ietvaros, ka arī nosakot prioritātes, specializējoties un savstarpēji sadarbojoties. Proti, īstenojot NATO viedās aizsardzības principus un izmantojot moderno tehnoloģiju iespējas. Tāpēc tehnoloģijām ir ļoti būtiska loma CFI ietvaros. Ar tehnoloģiju palīdzību plānots risināt jautājumus, kas saistīti ar NATO spēku uzlabojamajām spējām, gan arī pilnveidot tādas sarežģītas jomas, ko valstis nevar paveikt katra atsevišķi. Piemēram, lai nodrošinātu informāciju un tehnoloģiju sistēmu savietojamību, kiberdrošību un efektivitāti.

NATO militārās mācības

NATO Reaģēšanas spēki (NRF) — aptuveni brigādes lieluma militāra vienība — būs tas kodols, kas piedalīsies liela mēroga mācībās un kura spējas un gatavība tiks reāli testētas.

Mācību rezultātā iegūtās atziņas tiks ņemtas vērā NATO turpmākajos plānos un valstu militāro vienību apmācībā. Tādējādi iecerēts, ka NRF darbosies kā katalizators NATO spēju tālākajai attīstībai. NATO Apvienotais transformācijas štābs Norfokā ASV būs galvenā un koordinējošā institūcija, kas izstrādās mācību scenārijus, apkopos un analizēs iegūtās atziņas, kā arī meklēs kopīgos risinājumos tehnoloģiju jomā, lai uzlabotu NATO militāri tehnisko nodrošinājumu.

NATO valstis piedalīsies mācībās ar tām vienībām, ko tās ir pieteikušas un sagatavojušas NRF. Piemēram, ja Latvija ir pieteikusi nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vadu, tad tā piedalīsies ar šo vadu NATO rīkotajās mācībās. Taču būtiska starpība varētu būt tā, ka vienību gatavošana NRF un NATO mācībām turpmāk būs lielāka prioritāte. Kā zināms, Latvijai — līdzīgi kā virknei citu valstu — dalība NRF līdz šim nebija prioritāra nepietiekamo resursu dēļ un NRF ierobežotā lietojuma dēļ.

Pirmās liela mēroga militārās mācības 2015. gadā ir apņēmušās organizēt Itālija, Spānija un Portugāle. To scenārijs būs krīzes reaģēšanas operācijas ietvaros, un tajās paredzēts piedalīties arī NATO partnervalstīm. Katru mācību scenāriju izstrādās saskaņā ar NATO uzdevumu spektru, un to organizēšanas vietu noteiks rotējošā secībā starp dažādiem NATO valstu reģioniem. Atbilstoši mācību scenārijam mācībās varēs piedalīties arī NATO partnervalstis. Līdz ar to šīs iniciatīvas ietvaros plānots turpināt sadarbību arī ar NATO partnervalstu bruņotajiem spēkiem, kas līdz šim bija veiksmīgi notikusi, piemēram, Afganistanā.

Ko tas nozīmē Latvijai?

Ko CFI nozīmē Latvijai politiski un militārā ziņā, piemēram, karavīru apmācības jomā? Kā uzsvēra Latvijas Republikas pārstāvniecības NATO Aizsardzības nodaļas aizsardzības padomnieks starptautiskajās organizācijās Airis Rikveilis;

Latvijai ir svarīgi, ka NATO, tās bruņotie spēki ir gatavi reaģēt uz jebkuru krīzi vai drošības izaicinājumu. Līdz ar to CFI iniciatīva un plānojamās NATO mācības atbilst Latvijas stratēģiskajām interesēm.

Praktiskajā līmenī — kā pastāstīja Latvijas militārais pārstāvis brģen. Andis Dilāns, karavīru un virsnieku apmācībā un izglītībā nav paredzamas lielas fundamentālas izmaiņas, jo Latvijas izglītības iestādes un Baltijas aizsardzības koledža jau sagatavo karavīrus mūsdienu drošības iz-aicinājumiem un darbībai daudznacionālā vidē. Savukārt apmācības jomā varētu būt aktuāls NATO un Latvijas NBS rīkoto mācību sinhronizācijas jautājums, kur lielāks uzsvars būtu jāliek uz savietojamību. Savienojot nacionālās mācības un militāros vingrinājumus ar NATO zemāka līmeņa vai mēroga mācībām, Latvijas karavīri iegūtu interesantu profesionālu pieredzi un trenē-tu iemaņas darbībai daudznacionālā vienībā.

Skatoties plašāk, lielākais ieguvums būtu tas, ka pēc 2014. gada ir iespējams novirzīt aizsardzības budžeta līdzekļus pašaizsardzības spēju pilnveidošanai un personāla apmācībai. Līdz šim lielākā daļa resursu bija veltīti tieši Latvijas dalībai ISAF. Atbilstoši NBS veiktajiem aprēķiniem, Latvijas karavīru pirmsoperāciju apmācības, ekipējumu iegādes, karavīru atalgojuma un operāciju rajonā sabiedroto sniegto pakalpojumu apmaksas kopīgie izdevumi gadā veido aptuveni 12 miljonus latu. Šos resursus var novirzīt vairāku projektu un plānu īstenošanai Latvijā, kuru realizācijai līdz šim nepietika līdzekļu.

Piemēram, NBS attīstības plānu īstenošanai, kur viens no lielākajiem un resursu ziņā apjomīgākajiem projektiem ir sauszemes spēku mehanizācija — bruņota autotransporta iegāde un uzturēšana. Saskaņā ar Latvijas ekspertu intervijā pausto, CFI paredz, ka valstis piedalās mācībās ar savā rīcībā esošo ekipējumu, bruņojumu un transporta līdzekļiem. Līdz šim mūsu vienību dalībai starptautiskās operācijās vai mācībās ir bijis liels starptautisks atbalsts, nodrošinot, piemēram, ar bruņutransportieriem, automašīnām. Tāpēc aktuāls būs mehanizācijas process Sauszemes spēku kājnieku brigādē un Zemessardzē, kā arī Jūras spēku flotiles kuģu aprīkošana gan saskaņā ar nacionālajiem plāniem, gan dalību NATO mācībās.

Finansējums un citi izaicinājumi

Teorētiski visām valstīm, kas piedalās ar savām vienībām ISAF misijā, ir iespēja pēc 2014. gada novirzīt līdzekļus savu bruņoto spēku spēju uzlabošanai, apmācībai un dalībai NATO mācībās. Tomēr finansējuma jautājums un CFI praktiskā realizācija joprojām būs atkarīga no valstu politiskās gribas. Proti, no to izpratnes par investīcijām drošības vairoga — NATO — stiprināšanā un no nacionālo prioritāšu izvērtēšanas. Vērtējot aizsardzības ministru oktobra sanāksmes aktualitātes, Airis Rikveilis uzsver, ka šobrīd valstis ir apņēmušās nodrošināt finansējumu nākamajam laika periodam (2015. —2018. gads) un rast finansējumu, lai notiktu liela mēroga NATO mācības. Protams, nākamie būtiskie lēmumi izrietēs no NATO tikšanās jau valstu vadītāju līmenī 2014. gadā un tajā izteiktās apņemšanās īstenot CFI.

Lai arī visas detaļas par finansējumu nav izdiskutētas, pagaidām ir skaidrs, ka tas nebūs NATO kopējais finansējums. Katrai valstij jāplāno un jānodrošina savas valsts bruņoto spēku sagatavošana, ekipējums un citi apgādes jautājumi.

Pat neiedziļinoties skaitļos un detaļās, ir skaidrs, ka izmaksas, kas saistītas ar vienību sagatavošanu un uzturēšanu Afganistānā visu gadu, nav salīdzināmas ar izmaksām, lai nodrošinātu vienības dalību NATO mācībās vienu mēnesi vai mazāk. Tāpēc resursu trūkums, kā uzsvēra Latvijas AM un NBS delegāciju vadītāji, nevarētu būt atruna, lai nepiedalītos NATO mācībās.

Brģen. Andis Dilāns minēja kādu citu izaicinājumu, kas gan nav tieši saistīts ar CFI, bet vairāk ar dalības izbeigšanu ISAF. Tas ir profesionālo karavīru motivācijas jautājums un attiecīgas personāla politikas un karavīru atalgojuma sistēmas izvērtēšana pēc 2014. gada. Dalība starptautiskajās operācijās līdz šim bija liels motivējošs faktors karavīru piesaistei (gan finansiālā, gan profesionālās pieredzes ziņā). Tagad jāmeklē jauni risinājumi, lai nezaudētu un piesaistītu personālu. Tās ir gan atalgojuma un sociālo garantiju, gan apmācību un profesionālās pieredzes jomas.

Kāpēc CFI varētu izdoties?

Neskatoties uz lielo ieguldīto darbu drošības un vispārējās situācijas uzlabošanā, tai skaitā afgāņu karavīru un policistu apmācībā, NATO un tās sabiedroto spēku operācija Afganistānā ir dažādi vērtēta. Vairākās valstīs tā nav guvusi sabiedrības atbalstu un nav pieticis politiskas izlēmības deleģēt militārās vienības un ekipējumu. ISAF darbības rezultāti nav viegli saskatāmi un apspriežami, ņemot vērā daudzās problēmas un izaicinājumus Afganistānā un visā reģionā. Arī NATO pārlieku lielais uzsvars uz vienu tās operāciju, proti, ISAF, kā arī tās īstenošanai nepieciešamie līdzekļi dažkārt izraisīja diskusijas par NATO būtību un uzdevumiem, kā arī pašmāju vajadzības un pašaizsardzības spējas pretnostatīja starptautiskajām saistībām.

CFI paver tagad jaunas iespējas ne tikai NATO spēku spēju sagatavošanai un testēšanai, bet sniedz iespēju NATO un tās dalībvalstīm veiksmīgāk komunicēt, lai veicinātu sabiedrības atbalstu NATO un aktualizētu aizsardzības jautājumus jaunā kontekstā.

Proti, NATO mācības — gan ar kolektīvās aizsardzības, gan ar krīžu reaģēšanas scenārijiem — var sniegt sabiedrībai uzskatāmus piemērus par alianses gatavību reaģēt uz jebkuru izaicinājumu. NATO mācību norise dalībvalstīs vai to tuvumā reāli pietuvinās NATO šo valstu iedzīvotājiem un rādīs, ko alianse dara NATO valstu un to iedzīvotāju drošībai.

Turklāt tas, ka valstis vairs neieguldīs lielu daļu aizsardzības budžeta līdzekļu vienā lielā starptautiskā operācijā, varētu mazināt nacionālo prioritāšu un nacionālo aizsardzības spēju stiprināšanas pretnostatījumu NATO kopējām spējām un starptautiskajām aktivitātēm. Jo būtībā katra valsts varēs vairāk ieguldīt tieši savu bruņoto spēku attīstībā un karavīru apmācībā, kā arī papildus trenēt viņus NATO mācībās kopā ar citu valstu karavīriem. Līdz ar to iegūs katra valsts un NATO kopumā. Gan politiskajās debatēs, gan sabiedrībai kopumā šie mērķi varētu būt saprotamāki un rezultāti konkrētāki, piemēram, NATO mācību organizēšana savā teritorijā vai gatavošanās lielām NATO mācībām vai ekipējuma iegāde atbilstoši nacionālajiem plāniem.

Kristīne Atmante-Berge,
«Tēvijas Sarga» speciālkorespondente Briselē