Rasmusens: Čikāgā apspriedīsim Afganistānas pārejas posma otro kārtu un „gudras aizsardzības” projektus

5.martā NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens piedalījās  ikmēneša preses brīfingā, sniedzot informāciju par NATO aktualitātēm un tuvākajiem nākotnes plāniem.

Pēdājās pāris nedēļas īpaši smagas bijušas Afganistānā. Es vēlos izteikt dziļāko līdzjūtību to karavīru ģimenēm, kuri tika nogalināti vai ievainoti nesenajos vardarbības uzliesmojumos. Šie drosmīgie vīri bija devušies uz Afganistānu, lai veidotu drošāku nākotni, un uzbrukums mūsu karavīriem ir uzskatāms par uzbrukumu Afganistānas nākotnei.

Mēs nosodām šos noziegumus un kopā ar Afganistānas varas iestādēm pieliksim visus spēkus, lai novērstu tamlīdzīgu gadījumu atkārtošanos.

 
Runājot ar prezidentu Karzaju, es pamudināju viņu veikt visus nepieciešamos drošības pasākumus, lai apturētu vardarbību un pasargātu ISAF karavīrus no šādiem uzbrukumiem.

Ir jāatceras, ka pēdējo divu nedēļu laikā tūkstošiem Afganistānas Drošības spēku pārstāvju ir iesaistījušies cīņās, lai novērstu uzbrukumus ISAF bāzēm. Visā valstī afgāņu karavīri ir riskējuši ar dzīvību, lai aizsargātu savus ISAF biedrus.

Šādi uzbrukumi ir pamats bažām, bet tie nemaina labās attiecības starp ISAF un Afganistānas Drošības spēkiem, tāpat kā tie nemazina mūsu apņēmību sasniegt panākumus. Mēs visi vēlamies drošāku nākotni Afganistānai, kas nozīmē, ka mēs varēsim justies droši arī savās ielās un mājās. Un mēs zināt, ka šo mērķi varam sasniegt tikai kopā.

Čikāgas samitā, kas notiks maijā, mēs kopā ar visiem ISAF partneriem iezīmēsim nākamo pārejas posmu Afganistānā no 2012. līdz 2014.gadam, kura laikā notiks pilna atbildības nodošana Afganistānas Drošības spēkiem.

Turklāt, kā jau mēs esam apliecinājuši prezidentam Karzajam, mēs apstiprināsim arī mūsu iesaisti Afganistānā pēc 2014.gada.

Pagājušā nedēļā Ziemeļvalstu padome devās uz Vašingtonu, lai sagatavotos samitam, kas notiks jau pēc 12 nedēļām. Mēs pārrunājām Alianses transformācijas procesus un to, kā mēs varam nodrošināt visas nepieciešamā aizsardzības spējas, kas ļaus mums stāties pretī 21.gadsimta jaunajiem izaicinājumiem.

Mēs esam sasnieguši ievērojamu progresu, īstenojot Lisabonas stratēģijā nospraustos mērķus, piemēram, īstenojot pretraķešu aizsardzības programmu. Mēs esam izvērtējuši arī NATO iesaisti starptautiskajās operācijās, īpaši veiksmīgo operāciju Lībijā.

Tomēr mēs esam reālisti – mums jāņem vērā ekonomiskie ierobežojumi un finanšu krīzes ietekme uz drošībai piešķirtajiem resursiem. Tieši tāpēc viens no būtiskākajiem jautājumiem Čikāgā būs gudra aizsardzība.

Gudra aizsardzība prasa savietot valstiskās un NATO vajadzības, kā arī spēju noteikt prioritātes. Tā nozīmē specializēties konkrētās spējās, iepriekš koordinējot un saskaņojot šo specializāciju pēc iespējām un vajadzībām. Tā nozīmē arī sadarbību starp sabiedrotajiem un NATO sadarbību ar Eiropas Savienību, lai neviens ieguldījums neietu zudumā.

Es ceru, ka Čikāgā mēs vienosimies par „gudru aizsardzību” kā jaunu pieeju visos – gan īstermiņa, gan ilgtermiņa, gan stratēģiskajos projektos.

Pirmkārt, mēs analizēsim vairāk nekā 20 starptautiskos projektus, kas cīnīsies par aizsardzības spēju saglabāšanu vajadzīgajā līmenī. Katram projektam jau ir noteikta vadošā valsts un projekta dalībnieki.

Otrkārt, mēs turpināsim vairākus starptautiskos projektus, kas jau ir veiksmīgi uzsākti: piemēram, tādi kā gaisa patrulēšana un pretraķešu aizsardzība. Patrulēšana NATO gaisa telpā virs Baltijas valstīm ir viens no praktiskajiem „gudras aizsardzības” piemēriem, kas apliecina Alianses solidaritāti.

Treškārt, mēs izvirzīsim jaunus stratēģiskos projektus līdz 2020.gadam. Kā jau pierādīja operācija Lībijā, mums joprojām nav pieejamas visas nepieciešamās aizsardzības spējas – piemēram, lidmašīnu uzpilde gaisā vai vienota izlūkošanas un novērošanas sistēma. Mēs apzināmies, ka, lai iegūtu šīs aizsardzības spējas, mums būs nepieciešama ciešāka sadarbība. Čikāgas samitā mēs spriedīsim arī par šīm iniciatīvām.

„Gudra aizsardzība” nozīmē kopīgi radīt un uzturēt aizsardzības spējas. Bet mums nepieciešams tās ne tikai radīt, bet spēt arī kopā izmantot.

Tāpēc esmu ierosinājis Savienoto spēku iniciatīvu, kuras mērķis ir izglītošana, kopīgas mācības un apmācība jaunāko tehnoloģiju izmantošanā.

Operācijas ir devušas pozitīvu stimulu NATO transformācijai. Mums šīs atziņas jāsaglabā un jāizmanto arī pēc tam, kad operācijas ir beigušās. Čikāgas samits iezīmēs jaunu nodaļu transformācijas grāmatā, bet tās ne tuvu vēl nebūs beigas.

Es vēlos uzteikt arī labās ziņas no Balkānu valstīm. Apsveicu Belgradas un Prištinas vienošanos par Kosovas pārstāvniecību reģionālajās sanāksmēs. Šis ir nozīmīgs solis pretī sadarbībai, kas panākts ar dialogu.

Es apsveicu arī Eiropas Savienību ar lēmumu piešķirt Serbijai kandidātvalsts statusu. Tas liecina par progresu, kā arī vienlaikus veicina progresu. Tas ir reformu rezultāts un vēl nozīmīgāku reformu sākums, kas nesīs labumu ne tikai Serbijai, bet arī visam reģionam. Es vēlētos redzēt, ka kādu dienu visas Rietumbalkānu valstis integrētos Eiroatlantiskajā vidē.

Pēc nato.int materiāliem