Dr. Šulca: Energoapgāde, resursi un vide – jaunie drošības parametri?

Dr. Sabrina B. Šulca, zinātniskā līdzstrādniece Berlīnes ideju laboratorijā, speciāli Minhenes drošības konferencei.

Nodrošināt nepārtrauktu enerģijas, pārtikas un ūdens piegādi, kā arī tikt galā ar klimata pārmaiņu radītajiem riskiem ir viens no mūsdienu stratēģiskās plānošanas uzdevumiem.

Kad ap 2045.gadu pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs 9 miljardus, prasības pēc dabas resursiem pieaugs līdz vēl nebijušam līmenim. Līdz 2030.gadam pieprasījums pēc pārtikas pieaugs par 50%, pieprasījums pēc energoresursiem un ūdens – par 40%. Tajā pat laikā klimata pārmaiņas negatīvi ietekmēs ūdens krājumus un lauksaimniecību, savukārt lielāks degvielas patēriņš vēl vairāk ietekmēs klimata pārmaiņas. Pat, ņemot vērā panāktās vienošanās par kaitīgo izmešu samazināšanu, ir paredzams, ka līdz 2100.gadam temperatūra pasaulē būs paaugstinājusies par 4 grādiem.

Klimata pārmaiņas drīz var kļūt par nestabilitātes un politiskās spriedzes iemeslu.

Sausuma periodi un plūdi jau tagad ir radījušas vairākas humanitārās katastrofas. Eksperti paredz, ka līdz 2050.gadam pasaulē būs vairāk nekā 250 miljonu klimata bēgļu.

Laika apstākļu izmaiņas apdraud arī infrastruktūras, ieskaitot energoapgādes infrastruktūru, tādejādi negatīvi ietekmējot enerģētikas drošību. Īpaši apdraudētas ir ostas – ja tās nepielāgos jaunajiem apstākļiem, var tikt kavēta starptautiskā tirdzniecība.

Drošības riski attiecībā uz energoapgādi, resursiem un vidi spēj ietekmēt valstu drošību. Piemēram, kad Arktikas ledāji sāks kust, klimata pārmaiņas vairs nebūs iespējams ierobežot. Neprognozējamība ir viens no energoapgādes lielākajiem riskiem. Energoapgādes cenu svārstībām var būt negatīva ietekme uz valstu izaugsmi, investīcijām un tirdzniecību.

Ūdens, pārtikas un energoresursu riski ir cieši saistīti, tie ietekmē arī sociālos, ekonomiskos un politiskos notikumus pasaulē. Tradicionālajām drošības institūcijām var būt sarežģīti un neierasti saskarties ar kompleksiem, sistēmiskiem draudiem. Riska pārvaldībai ir nepieciešami visuzticamākie dati un analīze. Izstrādājot scenārijus, iespējams laicīgi pamanīt signālus, kas liecina par drošības riskiem, un liek lēmumu pieņēmējiem izvērtēt visas iespējamības, arī pašas mazticamākās.

Var secināt, ka drošības politika vairs nedrīkst būt tikai drošības profesionāļu rokās.

Drošības ekspertiem jādomā un jāstrādā starpdisciplināti,

īpaši sadarbojoties ar dabazinātņu speciālistiem, lai novērstu ar energoapgādi, dabas resursiem un vidi saistītos drošības apdraudējumus.

Pēc MSC (Minhenes drošības konference) materiāliem