A.Pabriks: Nav akceptējams, ka referenduma iniciatori vēršas pret Latvijas valsts pamatiem

Šā gada 18.februārī notiks referendums par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, tādēļ šī notikuma kontekstā vēlos atgādināt par latviešu valodas nozīmi valsts izveidošanā un mazākumtautību tiesībām mūsu valstī.

„Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda,” nosaka mūs valsts pamatlikuma – Satversmes – 4.pants. Šim pantam ir būtiska nozīme, ja mēs paraugāmies uz to, kā latviešu tauta ir attīstījusies, solidarizējusies, izveidojusies par politisku nāciju un spējusi izveidot savu valsti. Valodai šajā procesā ir bijusi centrāla loma – tā radās saplūstot vairākiem dialektiem un izloksnēm, pamazām izveidojot vienotu literāru valodu, kas kļuva par spēcīgu latviešu nācijas pamatu. Valoda bija un joprojām ir ļoti būtisks vienojošs elements, latviskās identitātes pamats, kas licis stūrakmeni valsts izveidošanā un vēlāk – tās atjaunošanā.

Ja runājam par mazākumtautību tiesībām, tad ir būtiski atcerēties, ka jau kopš Latvijas valsts izveidošanas 1918.gadā Latvija ir ļoti toleranti izturējusies pret valstī dzīvojošajām mazākumtautībām un šajā ziņā bijusi kā piemērs citām demokrātiskām valstīm. Latvijā nekad nav bijusi liegta izglītība mazākumtautību valodās un iespēja attīstīt savas tautas kultūru. Šis princips tika ievērots arī pēc neatkarības atgūšanas, un šobrīd Latvijā ir nodrošināta izglītības iespēja astoņās mazākumtautību valodās, tajā skaitā krievu – kas ir vairāk, nekā lielākajā daļā Eiropas valstu.

 
Latvieši valodai piešķir simbolisku nozīmi, ko apliecina arī Saeimas 2.februārī pieņemtais paziņojums par latviešu valodas valstisko lomu. Tā apzīmē dārgāko, kas mums ir - savu valstiskumu un šī valsts neatkarību.

 Uzskatu, ka referenduma iniciatori, vēršoties pret latviešu valodu, ir vērsušies pret mūsu valsts pamatiem un tās simboliem, kas nav akceptējami.

Tā kā Latvijas valsts ir vienmēr izturējusies toleranti pret tās teritorijā dzīvojošajām mazākumtautībām, tā sagaida tādu pašu toleranci pret Latvijas valsti un tās simboliem arī no cilvēkiem ar citām kultūras saknēm, kuri kā savu dzīvesvietu izvēlējušies Latviju. Mēs nedrīkstam būvei, ko kopīgi esam cēluši vairāku gadu desmitu garumā, drupināt pamatus. Tādēļ es aicinu visus Latvijas pilsoņus ar toleranci izturēties vienam pret otru un pret zemi, kurā dzīvojam, un kopīgiem spēkiem to veidot par plaukstošu, attīstītu un eiropeisku valsti, nevis apdraudēt tās stabilitāti!

Lai nodrošinātu karavīriem iespējas īstenot savas pilsoņa tiesības, iespēja piedalīties referendumā tiek nodrošināta arī Latvijas karavīriem Afganistānā.