Latvija pievienojas ASCOD kājnieku kaujas mašīnu sabiedroto lietotāju grupai

Ceturtdien, 27. novembrī, militārajā bāzē “Ādaži”, piedaloties Latvijas, Spānijas, Austrijas un Apvienotās Karalistes delegācijām norisinājās ASCOD lietotāju grupas pirmā sanāksme. Tajā piedalījās aizsardzības ministrs Andris Sprūds un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Georgs Kerlins.

Tikšanās laikā tika parakstīta nodomu vēstule starp Latviju, Spāniju un Austriju par sadarbību un integrāciju ASCOD kājnieku kaujas mašīnu jomā. Spānijas uzņēmums “GDELS-Santa Bárbara Sistemas” sanāksmes dalībniekiem prezentēja speciāli Latvijai izstrādātās kājnieku kaujas mašīnas “ASCOD Hunter”. Sanāksmes dalībniekiem bija iespēja vērot ASCOD kājnieku kaujas mašīnu “Hunter” un “Pizzaro” kaujas spēju demonstrāciju.

Image
Kājnieku kaujas mašīna "Pizarro"
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

“Šodien mēs apliecinām, ka NATO spēka pamats ir sabiedroto vienotība un gatavība plecu pie pleca aizsargāt mūsu reģiona drošību. Pateicos partneriem par ieguldījumu ASCOD programmā, kas uzlabo Latvijas sauszemes spēku mobilitāti, aizsardzību un noturību. Šodien parakstītā nodomu vēstule ir nozīmīgs solis ciešākai sadarbībai un spēcīgākai Eiropas aizsardzībai, un mēs ar gandarījumu raugāmies uz iespēju nākotnē šajā programmā uzņemt arī citus sabiedrotos,” uzsver A. Sprūds.

Kājnieku kaujas mašīna “Hunter” ir Latvijas vajadzībām lokalizētā kāpurķēžu platformas “ASCOD” versija. Tā ir būtiski uzlabota, lai atbilstu mūsdienu mehanizēto kājnieku operāciju prasībām, nodrošinot spēcīgu uguns jaudu, modulāru aizsardzību un savietojamību ar Nacionālo bruņoto spēku un NATO sabiedroto tehniku. Nosaukumu “Hunter” izvēlējās Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīri kā šīs tehnikas galvenie lietotāji.

Kā atzīst NBS eksperti, Latvijas izvēlētā ASCOD/Hunter platforma pār konkurentiem triumfējusi četrās no piecām disciplīnām. Īpaši teicami rezultāti bijuši ieroču sistēmu darbībā dažādos apstākļos – šaujot dienas gaišajā un tumšajā laikā, kā arī sliktas redzamības apstākļos pa stāvošiem un kustīgiem mērķiem. Īpaši labs sniegums demonstrēts arī mobilitātē, pārvietojoties un izpildot dažādus manevrus sarežģītā apvidū.

NBS norāda, ka “GDELS-Santa Bárbara Sistemas” spējuši nodrošināt arī vispievilcīgākos nosacījumus tehnikas uzturēšanā, paredzot nepieciešamo mezglu un rezerves detaļu krājumus un pieejamību ne tikai NBS, bet arī platformas apkalpojošajiem komersantiem.

Image
Kājnieku kaujas mašīna "Pizarro"
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

“Hunter” kājnieku kaujas mašīnas centrālais elements ir “Elbit Systems” UT30 Mk2 distances vadības lielgabala tornis. Tas ir aprīkots ar 30 milimetru Mk44 “Bushmaster” II automātisko lielgabalu, kas spēj iznīcināt gan sauszemes mērķus, gan zemu lidojošus gaisa mērķus. Paralēli ātršāvēja lielgabalam bruņojuma tornis aprīkots ar 7,62 milimetru ložmetēju, kā arī paredzēta iespēja uzstādīt vadāmās prettanku raķetes. 

Lielgabala tornī, ar kuru būs aprīkotas “Hunter” kaujas mašīnas, iebūvēta uguns vadības sistēma ar dienas un nakts termotēmēkļiem, lāzera tālmēru un automātisko mērķu izsekošanas funkciju, kas nodrošina precīzu šaušanu sarežģītos kaujas apstākļos. Tā kā torni iespējams vadīt distancēti, tas uzlabo apkalpes izdzīvošanas spēju, samazinot risku tikt pakļautiem tiešai ienaidnieka ugunij.

Ne mazāk svarīgs ir arī jaunās kaujas mašīnas sniegtās personāla aizsardzības spējas. “Hunter” pamata korpuss ir izstrādāts atbilstoši NATO STANAG 4569 standartiem, nodrošinot pakāpeniski pielāgojamu ballistisko aizsardzību, ko iespējams papildināt ar dažādām modulārajām bruņu komplektācijām, atkarībā no draudu līmeņa.

Transportlīdzekļa bruņas aprīkotas ar fragmentus uztverošām korpusa oderēm, triecienu absorbējošu grīdu un sprādziena radītā trieciena slāpējošiem sēdekļiem. Šādi aprīkotas kaujas mašīnas ļauj pasargātu apkalpi no mīnām un improvizētiem spridzekļiem.

Turklāt Latvijas izvēlētajā kaujas mašīnu konfigurācija būs aprīkota ar modernu kaujas lauka situācijas apzināšanas sistēmu un dažādu draudu pretpasākumu iekārtām un palīglīdzekļiem, lai vēl vairāk uzlabotu kaujas mašīnu izdzīvotspēju mūsdienu kaujas laukā.

“Hunter” apkalpei nepieciešami trīs karavīri, savukārt desanta nodalījumā mašīna spēs uzņemt astoņus karavīrus pilnā kaujas ekipējumā. 

Jau ziņots, šī gada janvārī Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar Spānijas uzņēmumu “GDELS-Santa Bárbara Sistemas” par 42 kājnieku kaujas mašīnu ASCOD piegādi par 373 miljoniem eiro. Savukārt, jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas priekšlikumu iegādāties papildu 42 kājnieku kaujas mašīnas ASCOD, lai sekmētu NATO spēju attīstības mērķu sasniegšanu un paātrinātu Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes attīstību, īsākā termiņā pārapbruņojot vēl vienu bataljonu.

Image
ASCOD grupas vienošanās līguma parakstīšana
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Papildu transportlīdzekļu piegāde Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem izmaksās 387 miljonus eiro. Līdz ar papildu kājnieku kaujas mašīnu iegādi Latvijai kopumā tiks piegādātas 84 ASCOD platformas. Vietējās industrijas iesaiste pasūtījuma izpildē paredzēta vismaz 30 % apjomā.

Pirmās kājnieku kaujas mašīnas Nacionālie bruņotie spēki sāks saņemt 2027. gadā.

Dalies ar šo ziņu