Lādiņi, kurus, atriebjoties par Revolucionārās gvardes ģenerālmajora Kasema Soleimani nogalināšanu, Irāna raidīja Al Asad bāzes virzienā Irākā, simtiem reižu pārsniedza to ieroču jaudu, ar kādiem šī bāze apšaudīta iepriekš. Tā sarunā ar aizsardzības nozares portālu “Sargs.lv” stāsta Latvijas kontingenta Irākā komandieris kapteinis Andris Bērziņš. Viņš gan atzīst, izlūkinformācija tikusi saņemta laikus, kas ļāvis izvairīties no upuriem.
Cik spēcīgs bija Irānas uzbrukums?
Uzbrukums bija ļoti spēcīgs. Vienam no mūsu karavīriem šī ir sestā misija. Viņš pirms tam ir bijis Irākā un pieredzējis dažādus uzbrukumus, tostarp mīnmetēju un mazāka kalibra raķešu apšaudi. Viņaprāt, šis ir pats lielākais un bīstamākais uzbrukums, kāds līdz šim Irākā ir pieredzēts.
Cik nopietnus postījumus Irānas raidītās raķetes varēja radīt?
Kā tur šobrīd izskatās – vai viss ir nopostīts?
Viss nav nopostīts. Visi trāpījumi bijuši viena kilometra rādiusā.
Cik steidzīgi notika pārvietošanās uz drošajām vietām, līdzko saņēmāt informāciju par uzbrukumu?
Informācija par Irānas plānoto uzbrukumu tika saņemta laicīgi. Tādējādi bija laiks sagatavoties un doties uz drošu vietu, pa kuru trieciens netiktu vērsts. Mēs arī zinājām precīzu laiku – cikos ir gaidāms uzbrukums, tāpēc viss beidzās salīdzinoši labi.
Kādas bija sajūtas pašu karavīru vidū, pieredzot šādu uzbrukumu?
Neaprakstāmas. Cerams, kaut ko tādu pieredzējām pirmo un pēdējo reizi dzīvē. Lai gan mēs atradāmies četru kilometru attālumā no trieciena vietas, uzbrukums no malas izskatījās patiesi iespaidīgs.
Vai nebija aizdomas, ka Irāna raķetes varētu piepildīt nevis ar sprāgstvielām, bet ķīmiskajiem ieročiem?
Šobrīd Irānas mediji vēsta, ka uzbrukumā iznīcināta liela daļa tehnikas. Vai, saņemot informāciju par uzbrukumu, pietika laika to pārvietot drošībā?
Daļu tehnikas tiešām izdevās pārvietot projām no uzbrukuma zonas, kādu daļu nē. Tomēr tās ziņas, ko šobrīd izplata Irāna, lielā mērā ir pārspīlētas. Viņi aizvien cenšas iegalvot, ka bāze ir iznīcināta pilnībā, taču tā nav.
Ko šobrīd darāt Kuveitā un kāds ir noskaņojums Latvijas karavīru vidū?
Jūtamies labi, viss ir nodrošināts, gatavojamies atgriezties Irākā pie pirmās iespējas un turpināt tur uzsākto darbu Irākas karavīru apmācībā. Sekojam līdzi arī jaunākajām ziņām no Irākas, kur ir palikusi daļa no Dānijas kontingenta. Tiesa, kad atgriezīsimies, vēl nav zināms.
Cik nozīmīgs bijis Latvijas karavīru darbs Irākiešu spēku apmācībā?
Kāda ir kopējā drošības situācija, cik bieži šajā bāzē iepriekš bijušas apšaudes?
Atrodoties Irākā, esam pastāvīgā kaujas gatavībā. Tiesa, šāda mēroga apšaude līdz šim nav pieredzēta.
Kā notikušo apšaudi uztvēra jūsu ģimenes locekļi?
Visi tuvinieki, protams, bija uztraukušies. Taču ir labi, ka mums ir iespēja informēt tuviniekus, ka mums nekas nekaiš. Mēs regulāri sazināmies ar savām ģimenēm. Vajadzības gadījumā nomierinām mājiniekus un gaidām, kas notiks tālāk.