Jaunsardze un Zemessardze — vienojošs faktors Latgalē

Sabiedrībā ir aktualizējies jautājums par sabiedrības attieksmi pret latviešu valodu un Latvijas valsti dažādos reģionos. Latgalē balsojums par atbalstu valodai ir bijis ļoti atšķirīgs dažādās pilsētās un novados. Devāmies noskaidrot, kā Jaunsardzē un Zemessardzē saprotas dažādu tautību cilvēki.

Jaunsardzes 2. novada nodaļa aptver Austrumlatvijas lielākās pilsētas un novadus, kur ir noslēgti līgumi par jaunsargu apmācību. Izņēmums ir Zilupe, kur jaunsargu apmācība nenotiek. Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra Jaunsardzes departamenta Jaunsardzes 2. novada nodaļas vadītājs Juris Lelis stāsta, ka šobrīd novadā ir 1707 jaunsargi.

«Pie mums, jaunsargos, darbojas dažādu tautību pārstāvji, un tautības mēs neuzskaitām. Visas nodarbības notiek latviešu valodā, taču pirmajā apmācību gadā neskaidrie termini vajadzības gadījumā tiek tulkoti, lai nesapratnes dēļ nezustu interese. Bērni pie mums atnāk paši, jo vēlas darboties jaunsargu kustībā. Viņiem ir augsta pašmotivācija. Uzskatu, ka Jaunsardze ir vienojošais faktors dažādu tautību jauniešiem. Viņi sāk interesēties par armiju, sāk domāt par valsti kopumā un savu vietu tajā. Ja jaunietim ir interese par valsti, tad viņš jutīsies tai piederīgs.»

Rēzeknes 6. vidusskolā jauniešu militāri patriotiskā audzināšana notiek jau kopš 2000. gada. Tā ir krievu skola, turklāt vienīgā bāzes skola pilsētā jaunsargu apmācībai. Skolas direktore Raisa Meiere stāsta, ka pirmo reizi par iespēju bērnus izglītot militāri patriotiskajos jautājumos dzirdējusi 1997. gadā, un tad tikusies ar aizsardzības ministru, lai pārrunātu iespēju šādu apmācību veikt tieši savā skolā.

«Mūsu skolā ir ļoti laba bāze šādai apmācībai — mums ir sava šautuve, apmācībai ir atsevišķs kabinets. Vēlējāmies, lai bērniem būtu papildu iespējas, lai tie, kuri vēlas, var apgūt militārās zinības. Protams, viens no faktoriem, kas mūs mudināja pievērsties šai apmācībai, bija arī integrācijas faktors, jo mēs piedalāmies ļoti daudzos integrācijas projektos. Sapratām, ka militarizētā apmācība spēs lieliski integrēt mazākumtautību bērnus latviešu vidē.

Es esmu ļoti apmierināta ar šo apmācību, jo šis integrācijas eksperiments ir izdevies lieliski, un rezultāts ir ļoti labs.

Protams, viss ir atkarīgs no jaunsargu vadītāja, un mums ir ļoti paveicies ar štāba virsseržantu Juri Gedušu, kas lieliski tiek galā ar saviem uzdevumiem, mīl savu darbu, bērnus. No bērnu vecākiem esam dzirdējuši ļoti daudzus labus vārdus par viņu,» atzinīgi sadarbību vērtē Rēzeknes 6. vidusskolas direktore Raisa Meiere.

Pie jaunsargu vadītāja Jura Geduša aktīvi darbojas 140 jaunsargi un jaunsargu kandidāti no visām pilsētas un arī dažām novada skolām. «Interesanti, ka agrāk vairāk nāca krievu jaunieši (gandrīz 80%), bet tagad ir aktivizējušies arī latviešu jaunieši, un viņi ir gandrīz 50% no apmācāmo skaita.

Mums visa apmācība notiek latviešu valodā, un, ja kāds bērns kaut ko nesaprot, viņš paceļ roku, un es viņam paskaidroju viņa dzimtajā valodā, bet pēc tam mēs turpinām latviski. Pieraksti, prezentācijas materiāli mums ir tikai latviešu valodā, un pēc testu rezultātiem es redzu, ka bērni visu saprot.
Skolās latviešu valoda tiek mācīta labi, un, ja bērns vēlas, viņš valodu var iemācīties. Kad atnāk paši mazākie, ir gadījies, ka kāds nesaprot terminus, tad meklējam kompromisu un to atrodam. Darbošanās Jaunsardzē vieno, un mums nekad nav bijuši strīdi nacionālo jautājumu dēļ,» uzsver jaunsargu vadītājs Juris Gedušs.

Daugavpilī ir liels citu tautību īpatsvars, latviešu skaits nav liels, un tas ļoti uzskatāmi atspoguļojas zemessargu rindās. Zemessardzes 34. artilērijas bataljonā (ZS 34. ART BN) šobrīd dien 386 zemessargi, proti, 138 latvieši, 170 krievi, 65 poļi, 8 baltkrievi, 2 lietuvieši un 3 ukraiņi. Par daudznacionālo situāciju reģionā un bataljonā jautājām tā komandierim majoram Gunāram Vizulim.

Skatoties kopumā uz iedzīvotāju nacionālo sastāvu Daugavpilī, Daugavpils un Ilūkstes novadā, ir skaidrs, ka bataljona personālsastāvs ir kā sabiedrības spogulis, jo pašreiz Daugavpils garnizonā (Daugavpils, Daugavpils un Ilūkstes novads) dzīvo: ap 50% krievu, 18% latviešu, 16% poļu, 9% baltkrievu un 3% ukraiņu, bet 4% ir citu tautību pārstāvji.

Apskatot bataljona personāla daudznacionālo sastāvu, ir skaidrs, ka visu tautību vidū ir Latvijas pilsoņi, kuri gatavi brīvprātīgi ziedot savu brīvo laiku un spēkus, dienot Zemessardzē.

Pildot uzdevumus, mēs nejūtam atšķirības, vai zemessargs ir latvietis, krievs, polis vai citas tautības pārstāvis, svarīgi, ka viņš ir šīs valsts patriots — zemessargs.

Vai šī situācija pastāv jau ilgtermiņā?

Daugavpils un tuvākie novadi jau kopš seniem laikiem bijuši daudznacionāli, tāpēc arī Zemessardzē Daugavpilī kopš 1991. gada personālsastāvs ir daudznacionāls. Artilērijas bataljons Daugavpilī pastāv kopš 2004. gada. Ir mainījušies gan vienības uzdevumi, gan personāls (gandrīz par 70%). Tam bija vairāki iemesli: maksimālā vecuma sasniegšana, nespēja apvienot dienestu Zemessardzē ar pastāvīgo darbu, dzīvesvietas maiņa utt. Pašreiz bataljona personālsastāva vairākumam vecums ir līdz 25 gadiem. Attiecīgi daļai šī vecuma zemessargu dienests Zemessardzē sniedz iespēju gūt jaunus piedzīvojumus, zināšanas, iemaņas un draugus. Citiem tā ir sagatavošanās turpmākajai karjerai, jo daudzi jaunieši, apguvuši militārās pamatiemaņas, dodas dienēt uz iekšlietu, aizsardzības un citām struktūrām, kur ir nepieciešami fiziski attīstīti un psiholoģiski līdzsvaroti darbinieki. Daļai zemessargu dienests Zemessardzē ir sirds lieta, jo viņi, patriotisku jūtu vadīti, jau 90. gadu sākumā bija iesaistījušies Zemessardzē un turpina dienestu līdz šim. Ekonomiskās krīzes dēļ zemessargiem uz laiku bija pārtraukta kompensāciju izmaksa par mācībām un dienesta uzdevumu izpildi, tomēr lielāka daļa zemessargu turpināja pildīt dienesta pienākumus. Ņemot vērā šo faktu, var secināt, ka Zemessardze joprojām spēj piesaistīt dažādu tautību pilsoņus, kuriem ir augsta motivācija, morāle un pilsoniskās jūtas.

Vai bataljona mācībās netraucē tas, ka ir tik daudz citu tautību cilvēku? Vai tomēr var apgalvot, ka citu tautību cilvēki labprāt runā latviešu valodā, lai varētu piedalīties bataljona mācībās un citās aktivitātēs?

Katrs topošais zemessargs apzinās, ka viņš dienēs Zemessardzē, kas ir Latvijas Nacionālo bruņoto sastāvdaļa, arī to, ka, pamatojoties uz spēkā esošo likumdošanu, saskarsmes valoda, pildot dienesta pienākumus, būs latviešu valoda. Nav noslēpums, ka dažus Latvijas pilsoņus mēs neuzņēmām Zemessardzē ļoti slikto latviešu valodas zināšanas dēļ, jo tas apgrūtinātu gan šo personu apmācību, gan kavētu citu dalībnieku apmācību, līdz ar to uzdevumu izpildi. Mūsu daudzu gadu pieredze rāda, ka zemessargiem nav problēmu nedz apgūt militārās zināšanas latviešu valodā, nedz pildīt citus uzdevumus, lai gan liela daļa zemessargu savās ģimenēs un draugu lokā sazinās krievu valodā. Ja rodas kādas neskaidrības, bataljonā ir kvalificēti speciālisti, kas var sniegt skaidrojumus un palīdzēt.

Vai var teikt, ka Zemessardze Latgales reģionā (jo īpaši Daugavpilī) ir dažādu tautību integrējošais faktors?

Es nevaru apgalvot, ka Zemessardze ir integrējošs faktors, bet esmu pārliecināts, ka Zemessardze ir lielisks piemērs visai Latvijas sabiedrībai, kā dažādu tautību cilvēki, komunicējot latviešu valodā, spēj vienoties kopējo mērķu sasniegšanā un uzdevumu izpildē Latvijas valsts aizsardzības labā.

Diāna Selecka, virsseržante 2. Zemessardzes novada Sabiedrisko attiecību speciāliste.