Noslēguma testu nometnē Dobelē jaunsargi rāda ļoti labu sniegumu

No 8. līdz 11. martam Jaunsardzes 1. novada nodaļas 68 jaunsargi Zemessardzes 51.baltajonā Dobelē piedalījās 4.līmeņa noslēguma testu nometnē. Visi jaunsargi bija sadalīti septiņās grupās ar grupas vadītāju, lai apgūtu pamatiemaņas komandēšanā.

Jaunsardzes departamenta 1. novada nodaļas vadītājs Dainis Karols atzīst, ka katru gadu jaunsargu sagatavotība nedaudz mainās, atšķiras apmācības metodika, bet līmenis paliek nemainīgi augsts. „Manuprāt, ikviens Zemessardzes vai Nacionālo bruņoto spēku vienības komandieris varētu būt priecīgs par šādiem jauniešiem, kas jau ir apguvuši pamata apmācību, turklāt viņi jau saprot, kas ir bruņotie spēki un vai viņi tiešām vēlas šādu karjeru,” viņš uzsver. „Turklāt jebkurš jaunietis, kurš kaut vai vienu vai divus mēnešus ir bijis Jaunsardzē, ir ieguvējs.”

Viens no 10.martā veicamajiem pārbaudījumiem bija kompleksais tests – tajā jaunieši pierādīja savas zināšanas, atbildot uz jautājumiem gan par ieročiem un taktiku, gan par Latvijas vēsturi, NATO un ES.

Pārbaudē darbībās ar ieročiem jaunsargiem bija jāpierāda gan savas prasmes šaušanā mērķī ar pneimatisko ieroci, gan granātas mešanā no trim dažādām pozīcijām.

Tā kā divu dienu laikā ir jāpārbauda jauniešu zināšanas daudzās disciplīnās, jaunsardzes instruktoriem palīgā bija nākuši arī bijušie jaunsargi. Piemēram, Monta Plūme, kas tagad dien Zemessardzē, bija atbraukusi no Ventspils, lai palīdzētu organizēt pārbaudījumu granātas mešanā.

„Es pati kādreiz biju jaunsargs, tāpēc man šķiet interesanti tagad piedalīties šajās nometnēs. Kad pabeidzu Jaunsardzi, sāku šad tad palīdzēt savam instruktoram seržantam Mārtiņam Irbem, ar laiku kļuvu par instruktora palīgu,” stāsta Monta Plūme, atzīstot, ka viss, kas saistīts ar Jaunsardzi, viņai ir tuvs sirdij.

Instruktors seržants Mārtiņš Irbe atzīst, ka jaunsargu sagatavotība kopumā ir laba, ir dažādas atšķirīgas, jo katrs instruktors ir speciālists citā jomā – piemēram, viens labāk pārzina šaušanu, cits darbības ar karti vai lauka iemaņas. „Tieši tāpēc ir svarīgas šīs nometnes, kur visi atbrauc un mācās cits no cita, uzlabo prasmes dažādās jomās,” saka seržants Irbe. „Pirmajā nometnes dienā jaunieši vēl bija tādi sasaistīti, bet tagad jau ir aklimatizējušies, jūtas kā mājās. Var tikai priecāties, kā viņi paši organizē un komandē savas grupas, gatavojoties nākamajam pārbaudījumam.”

Tūrisma disciplīnā jauniešiem bija jāsien mezgli, jāiet pa paralēlēm virvēm, jāpārvar nogāze ar virves palīdzību, uzsienot arī aptverošo mezglu, kā arī jāizpilda citi tūrisma elementi. Instruktori stāsta, ka iepriekšējā dienā treniņu laikā jaunsargi cits citam palīdzējuši apgūt sarežģītākos elementus, jo ir vienības, kur tūrisma prasmes ir ļoti augstā līmenī.

Instruktors virsseržants Gatis Tālbergs vada Talsu vienības jaunsargus, viņš pārbauda arī lauka kaujas prasmes – pārvietošanos, patrulēšanu, reaģēšanu uz ienaidnieku, uzbrukumu, atkāpšanos. „Rezultāti ir ļoti labi, protams, daži jaunsargi ir talantīgāki, citi ne, bet visi ir ļoti labā līmenī,” sacīja instruktors. „Žēl, ka lauka kaujas iemaņu pārbaudē mums nav salūta munīcijas, tad viss šis pasākums būtu trīsreiz interesantāks un arī vērtīgāks. Cerams, ka nākamgad atradīsies nauda šim mērķim, tas jaunsargiem būtu vēl lielāks entuziasms pildīt doto uzdevumu.”

Jāpiebilst, ka šobrīd jaunsargi imitē šaušanas troksni, saucot „bam, bam!” – arī to viņi dara ar pilnu atdevi un entuziasmu, tāpēc var iedomāties, ar cik lielu sajūsmu tiktu veikts uzdevums ar salūta munīciju.

Instruktors Tālbergs apliecina, ka interese par Jaunsardzi ir liela, bet ļoti nepieciešams finansējums nometnēm un praktiskajām nodarbībām. „Jaunieši atnāk pie mums pēc skolas, visu dienu nosēdējuši klasē, un ja viņiem arī te jāsēž telpās pie papīriem un kartēm, tad mums ir grūti viņus piesaistīt Jaunsardzei.” Virsseržants Tālbergs atzīst, ka šie jaunieši ir jāapsveic ar to vien, ka viņi ieradušies uz šo nometni, kamēr citi viņu vienaudži sēž mājās un gatavojas 12.klases eksāmeniem.

1.novada vadītājs Daini Karols uzsver instruktoru nozīmi Jaunsardzē, norādot, ka ar bērniem ir jāmāk sastrādāties un viņus aizraut. „Svarīgākais ir, lai pašam Jaunsardzes instruktoram būtu tā dzirkstele acīs, spēja motivēt. Uzskatu, ja Jaunsardzē viss balstās uz personībām.

Apgūt programmu ir viens, bet iedzīvināt Jaunsardzes ideju un aizraut ar to bērnus – tur vajadzīga spēcīga personība, entuziasms,” saka D.Karols.

Endija Maraka no Saldus 415.vienības atzīst, ka Jaunsardzē pavadītais laiks ir paskrējis ļoti strauji. „Jaunsardzē iestājos 2007.gadā tikai tāpēc, ka pie mums atnāca mūsu instruktors Aleksandrs Gailītis, pastāstīja mums, kas ir Jaunsardze un ka tajā var pieteikties, un es izlēmu pamēģināt,” stāsta Endija.

 Viņa atzīst, ka liels prieks par savu sasniegto fizisko normatīvu pildīšanā, kā arī gandarījums par tiem pārbaudījumiem, kur visiem jādarbojas kā komandai. „Ir tik jauki, ka mēs esam saliedēta komanda, un, iedomājoties par to, ka nākamgad ar dažiem Jaunsardzes draugiem vairs netikšos, pārņem skumjas.” Runājot par nākotnes plāniem, Endija atzīst, ka pilnībā izlēmusi vēl nav, bet tieši pēc šīm testu nometnes dienām šķiet, ka varētu arī izvēlēties militāro karjeru.

Jautāta par to, vai arī citiem jauniešiem ieteiktu iesaistīties Jaunsardzē, Endija saka: „Viņi ir tikai zaudētāji, ja nenāk uz Jaunsardzi! Noteikti iesaku mums pievienoties!

Es esmu tik daudzus draugus iesaistījusi jaunsargos, un neviens nav teicis – kādas šausmas, kāpēc tu mani te ievilki! Visi ir bijuši sajūsmā.”

Savukārt Ulvis Šulcs no 502.Kalnciema vienības iestājies Jaunsardzē tāpēc, ka viņa tēvs ir karavīrs un puisis gribēja iet viņa pēdās.

Ulvis atzīst, ka vislabāk no Jaunsardzē pavadītā laika atmiņā palikuši garie pārgājieni un tūrisma nodarbības.

„Viens no garākajiem pārgājieniem bija „Vīru spēles: Būsim stipri!”, kas bija 60 kilometrus garš. Pārgājiens bija mežā, nakts laikā, bija jāorientējas, pēdējā posmā bija jāaiziet no Ķemeru stacijas līdz Tukuma lidlaukam,” stāsta jaunsargs. „Šādam pārgājienam psiholoģiski jānobriest, nedrīkst domāt, ka tu kaut ko nevari, jānoskaņo sevi, ka tu visu izdarīsi un viss būs labi.”

Ulvis apliecina, ka Jaunsardzē var iegūt daudz jaunu draugu no dažādām pilsētām, no citu vienību jaunsargiem var uzzināt daudz ko jaunu, jo katrā vienībā apmācības metodika atšķiras. Runājot par nākotnes plāniem, Ulvis atzīst, ka viņa nākotnes plāni saistās ar karjeru NBS, precīzāk – Speciālo uzdevumu vienību.

Ance Briede no Liepājas rajona Kalnu 409.vienības atzīst, kas sākotnēji gribējusi mācīties par policisti, bet, kopš iestājusies Jaunsardzē, apsver militāro karjeru. „Pats labākais šo gadu laikā ir bijis Jaunsardzes nometnes, jo tur mēs visi esam kopā, var pavērot, kurš izceļas kurā jomā, un vienlaikus mēs esam ļoti saliedēti,” sacīja Ance, piebilstot, ka visi jaunsargi skolā ir labi draugi, turklāt daudzi no viņiem grib savu nākotni saistīt ar NBS. „Ja es nebūtu atnākusi uz Jaunsardzi, es to noteikti būtu nožēlojusi,” uzsver Ance. „Šeit es esmu ļoti daudz iemācījusies, uzzinājusi, es skaidri zinu, ko dzīvē vēlos, man ir skaidrs nākotnes mērķis.”

Vēl viens pārbaudījums, ar ko sekmīgi jātiek galā jaunsargiem, ir signālu rādīšana ar rokām, kas palīdz sazināties kaujas apstākļos. Jaunsargiem arī jāmāk orientēties apvidū un dot pavēles par ienaidnieka atrašanās vietu, kā arī maskēties. Vērtētāji uzmanīgi pārbauda, vai maskēšanās krāsa uzklāta rūpīgi un prasmīgi.

„Jaunsardzē mēs aicinām visus, nevienu nešķirojot. Piemēram, mums ir bijuši jaunieši, kas ir policijas uzskaitē, varbūt viņi ir savā dzīvē pieļāvuši kādu kļūdu, bet mēs viņiem dodam otru iespēju,” uzsver Jaunsardzes vadītājs rezerves majors Broņislavs Mačuļskis. „Protams, viņi pēc tam nevar iestāties Zemessardzē, ja ir sodīti, bet tas ir solis uz priekšu, tā viņiem ir iespēja.”

D.Karols piebilst, ka ir prieks skatīties uz tiem jaunsargiem, kas atnākuši no nelabvēlīgām ģimenēm, bet, redzot labākas nākotnes iespējas, izķepurojušies no smagās vides. Tas tiešām ir liels gandarījums.

„Jaunsardzē iesaistās dažādi bērni, kurus vieno ideja un līdzīgas intereses,” uzsver D.Karols.

Šeit neviens netiek dalīts pēc sociālā stāvokļa, dzimuma vai tautības, tiek uzņemti arī bērni ar veselības problēmām.

Visas nodarbības notiek latviešu valodā, ja arī kādam ir valodas barjera, instruktors var visu vēlreiz izskaidrot, runāt vienkāršāk.” Viņš pastāsta, ka Jaunsardzē var iestāties arī nepilsonis, un šis ir ļoti labs ceļš, kā viņā attīstīt patriotismu, un pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas šie jaunieši var kļūt par pilsoņiem, tad tā būs viņu, nevis viņu vecāku izvēle.

9.martā jaunieši nokārtoja fiziskās sagatavotības testus, kas ir tieši tādi paši kā karavīriem – skriešana, vēderpreses vingrinājumi un roku saliekšana balstā. Notika arī ierindas mācības skate, kā arī teorētiskā pārbaude darbam ar karti un darbam ar ieroci – izjaukšana, salikšana, darbības ar ieroci, drošības tehnikas.

Visi 68 jaunsargi sekmīgi būs nokārtoja noslēguma testus, no viņiem 48 jaunieši testu noslēguma dienā iestājās  Zemessardzē dažādos 1. ZS novada bataljonos.

Nometnē savu ieguldījumu sniedza arī Aizsardzības ministrijas padomnieks Zemessardzes jautājumos Jānis Derkusovs, Zemessardzes 1.novada komandiera p.i. Andris Kniploks, Zemessardzes 1.novada bataljona komandieri.

Ikgadējo jaunsargu 4. līmeņa noslēguma testu nometni organizē Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem – Zemessardzes 51. bataljonu, Zemessardzes 19. nodrošinājuma bataljonu, Štāba bataljonu, NP 3. Reģionālo nodrošinājuma centru, Sauszemes spēku kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljonu.