I.Kiukucāne: Esmu pateicīga Latvijas uzņēmējiem par sniegto atbalstu NATO labdarības tirdziņā
Jau tradicionāli, arī šogad, novembra trešajā svētdienā, NATO galvenajā mītnē Briselē norisinājās NATO labdarības tirdziņš, kurā tika pārstāvētas 43 valstis, tai skaitā arī Latvija.
Sargs.lv: Pastāstiet, lūdzu, ar ko šis tirdziņš ir tik īpašs?
Ilona Kiukucāne: Tirdziņa pirmsākumi meklējami jau pirms vairāk nekā 40 gadiem, kad NATO galvenajā mītnē dienošo Alianses pārstāvju dzīvesbiedres, balstoties uz rietumvalstu tradīcijām, sāka organizēt pasākumus, lai palīdzētu krīzes centriem un iesaistītos citos labdarības pasākumos. Sākotnēji palīdzība tika sniegta tikai Beļģijas labdarības organizācijām. 2004.gadā tika nokārtotas nepieciešamās formalitātes un no sākotnējās NATO pārstāvju dzīvesbiedru iniciatīvas tika nodibināta Beļģijā reģistrēta nevalstiskā organizācija – „NATO Charity Bazaar”, kas darbojas jau gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.
Latvija šajā tirdziņā piedalās kopš 2004.gada. Šobrīd organizācijas statūti nosaka, ka 50 procentus no visiem tirdziņā savāktajiem līdzekļiem izmaksā Beļģijas labdarības organizāciju dažādiem projektiem. Mēs, nacionālie pārstāvji, kuri darbojamies šajā organizācijā, pirms lemt par finansējuma piešķiršanu, braucam pārbaudīt, cik nepieciešams ir iesniegtais projekts un cik racionāli šie līdzekļi tiks izlietoti. Divus gadus pēc kārtas esmu braukusi uz labdarības organizācijām, lai redzētu, kā tās strādā Beļģijā, kā arī izvērtēt, kādiem mērķiem līdzekļi nepieciešami. Šogad apmeklēju krīzes centru, kas palīdz no vardarbības cietušām sievietēm ar bērniem. Centrs iesniedza projektu mēbeļu iegādei darbības paplašināšanai, jo bija iegūtas papildus telpas.
Kāda daļa no savāktajiem līdzekļiem tiek izlietoti starptautiskajiem labdarības projektiem, piemēram, esam atbalstījuši Haiti pēc 2010.gadā notikušās postošās zemestrīces, esam snieguši finansiālu atbalstu arī Japānai, lai cunami nopostītajos rajonos bērni pēc iespējas ātrāk varētu atsākt mācības. Pārējie līdzekļi ir paredzēti citu valstu labdarības projektiem, atkarībā no prioritātes un to kvalitātes, jo projektu ir daudz. Pēdējos gados īpašu atbalstu saņem ar Afganistānu saistītie projekti.
Katru gadu projektu iesniegšanas termiņš ir 1.maijs. Pēc tam tiek izvērtēts vai tie atbilst visiem kritērijiem un organizācijas kopsapulcē notiek balsošanā, kurā katras valsts pārstāvim ir viena balss. Atkarībā no balsu skaita, projekti sakārtojas prioritārā secībā. Ar katru gadu vērojams konkurences pieaugums.
Arī Latvijas projekti vairākus gadus ir guvuši atbalstu un saņēmuši atbalstu, piemēram – „Bērnu attīstības centrs Kazdangā”, Liepājas Reģionālā slimnīca, pansionāts „Rokaiži”. Pārsvarā atbalstu saņem nelieli projekti, saistīti ar remontdarbiem un citām praktiskām lietām. Arī šogad aicināšu Latvijas labdarības organizācijas iesniegt savus projektus, kā arī sniegšu nepieciešamo atbalstu projektu izstrādē.
Sargs.lv: Kas ir tirdziņa mērķauditorija un tā dalībnieki?
Ilona Kiukucāne: Tirdziņš ir iekšējais NATO pasākums un tas notiek NATO galvenajā mītnē. Tirdziņa apmeklētāji ir NATO un SHAPE pārstāvji ar savām ģimenēm. Jau tradicionāli tirdziņa organizatores ir NATO dienošo karavīru un strādājošo diplomātu dzīvesbiedres, kuras uzrunā savus nacionālos uzņēmējus.
Sargs.lv: Kādi Latvijas uzņēmēji šogad atbalstīja labdarības tirdziņu?
Ilona Kiukucāne: Arī šogad izsūtījām Latvijas uzņēmējiem un lielāko uzņēmumu vadītājiem personiski adresētu vēstījumu ar aicinājumu atbalstīt labdarības tirdziņu. Galvenokārt uzrunājam ražotājus, kas ražo Latvijā un arī Eiropā zināmus produktus, piemēram, maizi, konfektes, alu, balzāmu, lina izstrādājumus, keramiku, rotaļlietas utt. Latvijas produkciju, lai iepazīstinātu citu NATO dalībvalstu pārstāvjus ar savas valsts kultūru, tradīcijām, kā arī iecienītākajiem ēdieniem un dzērieniem reprezentējām divos stendos.
Šogad pārtikas stendā uzsvaru likām arī uz ekoloģisko un mazo ražotāju produkciju. Šajā stendā neiztrūkstoši bija pieejama AS „Laima” produkcija (uzņēmums pasākumu atbalstīja arī ar savu reklāmas stendu – Laimas pulksteni), AS „Latvijas balzams”, SIA „Zaksi” Užavas alus darītava, maizes ceptuve „Lāči”, uzņēmums „Pure Food”, SIA „Dimdiņi”, SIA „Skrīveru Saldumi”, gaļas pārstrādes uzņēmums „Nākotne”, SIA „Rīgas Piensaimnieks”, AS „Gutta”. Lielu gandarījumu sagādāja Latvijas augļkopju asociācijas biedru sarūpētie našķi – tējas, sukādes, dzērvenes pūdercukurā, smiltsērkšķu produkcija u.tt.
Savukārt otrs stends bija – nacionālais, kurā tirdziņa apmeklētājiem piedāvājām iegādāties dažādas Latvijā ražotas lietas - bērnu rotaļlietas, keramiku, lina izstrādājumus u.tt.
Vēlos pieminēt uzņēmējus, kuri atsaucās mūsu aicinājumam atbalstīt šo stendu, – SIA „Rebeka” - Keramika no Vaidavas, lina izstrādājumu ražotājs ”LM radošā darbnīca”. Viņu produkcija ir ļoti funkcionāla, un mēs esam pateicīgi ražotājiem, kas mums piedāvā tiešām ļoti izdevīgu cenu, piedevām vēl ar atlaidēm, ņemot vērā ziedojumu labdarībai. Jau otro gadu savā stendā īpaši piedāvājam rotaļlietas no SIA „Varis toys”, SIA „Koka varde”, ekoloģisko mīļmantiņu ražotāja „LUDOO”, tā piesaistot ģimenes ar bērniem. Lielu atzinību izpelnījās koka karotes, ko tirdziņa apmeklētājiem piedāvājām pirmo reizi.
Šos uzņēmējus un amatniekus kopā ar Aizsardzības padomnieka starptautiskajās organizācijās Jāņa Karlsberga kundzi Ingu Karlsbergu bijām noskatījušas iepriekš Rīgas svētku tirdziņos un Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja gadatirgū. Preču sagādē tirgum lielu ieguldījumu sniedz arī citi NATO strādājošie un viņu dzīvesbiedres, uzrunājot pazīstamus amatniekus, māksliniekus un ražotājus.
Ikvienam tirdziņa apmeklētājam bija iespēja piedalīties loterijā, kurā tika izlozētas dažādas balvas, ko piedāvā atsevišķas valstis. Latvija jau otro gadu piedāvāja viesnīcu dāvanu kartes, tāpēc esmu īpaši pateicīga Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijai, ar kuras atbalstu kādam no tirdziņa apmeklētājiem būs iespēja izmantot šo lielisko iespēju un atpūsties kādā no Rīgas iecienītākajām viesnīcām –„Gūtenbergs”, „Grand Palace” un „Old City Boutique Hotel.”
Protams bez konkurences neiztikt, arī šajā tirdziņā tā ir milzīga. Piemēram, keramikas izstrādājumus tirgoja arī Polijas un Rumānijas pārstāvji. Katrai valstij ir arī savi īpaši produkti, kuri ir pieprasīti, piemēram, Francijai tas ir šampanietis, Grieķijai – olīveļļa. Šie produkti ir ļoti pieprasīti.
Pateicoties Rīgas Tūrisma attīstības biroja (LIVE RĪGA) atbalstam, ikvienam tirdziņa apmeklētājam bija iespēja gūt izsmeļošu informāciju, saņemot dažādus informatīvus un reprezentatīvus materiālus par Latviju.
Tirdziņš piedāvā plašu kultūras programmu, kurā otro gadu pēc kārtas uzstājās arī Briseles latviešu deju kopa.
Īpaši vēlos pateikt paldies tiem Latvijas uzņēmumiem, kas atbalstīja šo pasākumu, gan ziedojot, gan piedāvājot savu produkciju par zemāku cenu. Ievērojumu praktisko atbalstu sniedza arī Aizsardzības ministrija un Nacionālie bruņotie spēki, Latvijas uzņēmēju sarūpēto produkciju nogādājot Briselē.
Sargs.lv: Daudziem no mums decembris pārvērties par drudžainu iepirkšanās maratonu, kad klejojam lielveikalos, kaut kā tāla un nezināma meklējumos. Varbūt ir vērts nedaudz apsēsties un pārdomāt šogad paveiktos darbus. Varbūt kādām šobrīd ir vajadzīgs tieši Tavs atbalsts. Lai jauks un gaišām domām piepildīts svētku gaidīšanas laiks, un lai jaunajā gadā piepildās tas, kas vecajā meklēts, un neatrasts!