Līdz ar Krievijas izraisīto karadarbību Ukrainā, kā arī Krievijas okupācijas karaspēka neapdomīgo rīcību bijušajā Černobiļas atomelektrostacijā, arvien aktuālāki kļūst jautājumi par iespējamajiem radiācijas draudiem Latvijai, kā arī rīcību radiācijas noplūdes gadījumā. Lai rastu skaidrību un mazinātu Latvijas sabiedrības bažas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) sadarbībā ar Valsts ...
ASV bāzētās domnīcas Kara pētījumu institūts (ISW) analītiķi piekrīt viedoklim, ka Krievijas karaspēks uzspridzinājis Kahovkas HES bailēs no ukraiņu pretuzbrukuma, forsējot Dņepras upi, taču norāda, ka plūdu rezultātā paši okupanti zaudējuši daudzas taktiski vērtīgas pozīcijas pirmajā aizsardzības līnijā un bijuši spiesti atkāpties.
ASV pavēlniecība Eiropā publicējusi deklasificētu video ar Krievijas iznīcinātāju “Su-27”, kas nedroši un neprofesionāli pārtvēra ASV gaisa spēku bezpilota izlūklidaparātu “MQ-9“ starptautiskajā gaisa telpā virs Melnās jūras. Sadursmes rezultātā aptuveni 35 miljonus vērtais drons “ MQ-9 Reaper” avarēja Melnajā jūrā.
Ukraiņiem un pārējai pasaulei kļūst arvien skaidrāks, ka Krievijas uzbrukums nav tikai robežu un pilsētu pārbīdīšana, bet gan iznīcinošs karš, kura mērķis ir iznīcināt ukraiņu tautu. Ukraiņu apņēmība cīnīties un aizstāvēt savu valsti ir pieaugusi, domnīcai “CEPA” skaidro ekonomikas politikas eksperts Anders Estlunds.
Laikā, kad Krievijā tiek rīkotas mācības “Kaukāzs 2020”, “Slāvu brālība 2020” un kopīgi manevri ar Baltkrieviju, NATO turpina savu iepriekš nosprausto atturēšanas plānu izpildi, vienlaikus uzmanīgi vērojot notikumus pie alianses robežām, portālam “Sargs.lv” atzina NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Jorgs Follmers.
2008.gadā Gruzijas pretgaisa aizsardzības raķešu apkalpes sagādāja nepatīkamu un asiņainu pārsteigumu Krievijas gaisa spēkiem. Drīzumā Gruzijas bruņotie spēki būs spējīgi šādu pat nepatīkamu pārsteigumu iebrucējiem sagādāt vēlreiz, pateicoties jaunam līgumam par pretgaisa aizsardzības sistēmu modernizāciju un attīstību, vēsta biznesa laikraksts “Forbes”.
Neatkarības kara laikā Latvija karoja gan ar Vācijas, gan Padomju Krievijas karaspēku. Latvijas armijai gūstot panākumus, gūstā krita aizvien lielāks pretinieka karavīru skaits, kuru izvietošanai bija jāveido īpašas karagūstekņu nometnes. Šoreiz stāsts par Latvijas armijas saņemto karagūstekņu ikdienu Vidzemes-Latgales gūstekņu nometnē.
Finansists un uzņēmējs, investīciju kompānijas “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš jau sešus gadus ir aktīvs 1. Rīgas brigādes 17. bataljona zemessargs. Viņš iestājies Zemessardzē, reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā un pēc aizvadītajiem gadiem dienestā atzīst – kalpošana valstij ir progresa un izaugsmes ceļš.
Vēl martā lauku pie Punduriem klāja sniegs, dubļi apgrūtināja smagās tehnikas kustību, bet Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes kaujas inženieri tikai sāka veidot pirmās “pūķa zobu” rindas. Tagad darbi Latvijas–Krievijas robežas tuvumā turpinās jau ievērojami plašākā apjomā – aizsardzības līnijas aprises kļuvušas skaidri saskatāmas arī apvidū.
Pamatojoties uz Ukrainas nesenajiem panākumiem kaujas laukā, arvien vairāk Eiropas uzņēmumu sāk izmantot dronus ar mākslīgā intelekta (MI) funkcijām. Piemēram, nesenajā Ukrainas operācijā “Zirnekļtīkls” 1. jūnijā, kuras laikā tika veikts slepens dronu trieciens dziļi Krievijas teritorijā, MI tehnoloģijām bija būtiska loma, vēsta medijs “Defense News”.