Meklēšanas rezultāts

Nākotnē Baltijas valstu drošība turpinās uzlaboties, jo jau tuvāko gadu laikā reģionā tiks izvietotas patstāvīgas NATO sabiedroto karaspēka bāzes. Tikmēr pašai aliansei Krievijas iebrukums Ukrainā liks fundamentāli pārskatīt līdzšinējo pieeju ne tikai Austrumeiropas un Baltijas reģiona, bet arī citu valstu aizsardzībai. Šādu viedokli trešdien investīciju kompānijas “Prudentia” un biržas “Nasdaq ...

Ukrainas militārās amatpersonas ziņoja, ka daļa Krievijas karaspēka, kas 19. maijā tika izvesta no Harkivas pilsētas, ir pārvietota uz Doņeckas apgabala rietumiem. Tiek ziņots, ka neidentificēti partizāni Melitopolē uzspridzināja Krievijas bruņuvilcienu un sabojāja divus dzelzceļa sliežu ceļus un lokomotīvi ar desmit degvielas tvertnēm. Krievijas spēki turpina ciest no rezerves ...

Starptautiskās sankcijas par pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā līdz ar kara galveno vaininieci Krieviju piemērotas tās ciešākajai atbalstītāja – Baltkrievija. Lai censtos kompensēt sankciju radītos zaudējumus, nesen Maskavā aizvadītajā abu valstu premjeru tikšanās. Tās laikā tika panākta virkne starpvalstu vienošanos, kas stiprinātu abu valstu ekonomisko sadarbību un glābtu Baltkrievijas ekonomiku. Tomēr šīs ...

Krievijas ārpolitika 2025. gadā ir saglabājusies agresīva un balstīta ilgtermiņa stratēģiskos mērķos. Tās galvenais uzdevums ir palielināt ietekmi starptautiskajā sistēmā un nostiprināt savu lomu kā vienam no galvenajiem spēka centriem. Krievija cenšas iegūt pilnīgu kontroli pār Ukrainu, piespiest Rietumvalstis pieņemt tai izdevīgu drošības arhitektūru Eiropā, kā arī paplašināt ietekmi postpadomju ...

Britu spiegi jau tagad izmanto mākslīgo intelektu, lai kavētu ieroču piegādi Krievijai, tā trešdien intervijā laikrakstam “Politico” paziņoja Lielbritānijas izlūkdienesta MI6 vadītājs Ričards Mūrs ( Richard Moore ), prognozējot, ka Rietumvalstu izlūkiem arvien vairāk būs jākoncentrējas uz naidīgo valstu ļaunprātīgu mākslīgā intelekta izmantošanas izsekošanu. Papildus viņš aicināja krievus, kuri ir ...

29. martā aprit 19 gadi, kopš Latvija ir pasaulē spēcīgākās politiskās un militārās alianses – NATO – dalībvalsts. Ziemeļatlantijas līguma organizācijā jeb NATO šobrīd ir 30 dalībvalstis, un Latvija blokam pievienojās 2004. gada 29. martā kopā ār tādām valstīm kā Igaunija, Lietuva, Bulgārija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Paredzams, ka drīzumā ...

Tuvākajos mēnešos alianse paātrinās centienus uzkrāt ekipējumu gar alianses austrumu robežu un izraudzīsies desmitiem tūkstošu karavīru, kas īsā laikā varētu steigties palīgā sabiedrotajiem. Šis solis ir paredzēts, lai atturētu Krieviju no kara paplašināšanas ārpus Ukrainas. Tomēr, lai to īstenotu, NATO ir jāpārliecina atsevišķas valstis atvēlēt papildu līdzekļus karavīriem, to ...

Militārie eksperti ir aprēķinājuši, ka agresorvalsts Krievija pēc kara ar Ukrainu savas militārās spējas varētu atjaunot aptuveni piecu gadu laikā. Ņemot vērā šīs valsts agresīvo un neprognozējamo rīcību attiecībā pret tās kaimiņiem, Latvijai šis laiks jāizmanto lietderīgi, sagatavojot valsts aizsardzībai apmācītus un apgādātus pilsoņus, uzkrājot militāro potenciālu un palielinot aizsardzībai ...

Uzbrukumus Krievijas lidlaukiem Rjazaņas, Saratovas un Kurskas apgabalos, bija labi izplānoti Ukrainas bruņoto spēku triecieni. Taču aizvien paliek noslēpums, kā viņi to spēja izdarīt. Agresorvalsts Krievijas Aizsardzības ministrijas versija – vecie padomju bezpilota lidaparāti. Bet vai tiešām šie droni ir spējīgi veikt tālas distances un raidīt tik precīzus uzbrukumus, ...

Karš Ukrainā ir atklājis Rietumu auditorijas fundamentālo nespēju novērtēt mūsdienu Krievijas patieso dabu. Daudzi starptautiskie novērotāji joprojām uzskata, ka Krievija ir racionāls sarunu biedrs un ka karu var izbeigt mierināšanas politika, taču šāds viedoklis ir tālāk no patiesības kā jebkad, uzskata zviedru ekonomists un bijušais Atlantijas padomes vecākais līdzstrādnieks, kā ...